Turpinot uzlabot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) spēju ātri sniegt iedzīvotājiem medicīnisko palīdzību, kopš pirmdienas Lielplatonē diennakts režīmā sākusi dežurēt brigāde, kas sastāv no ārsta palīga un šofera.
Mediķu trūkst, bet tie kļūst tuvāki
NMPD direktore Liene Cipule, atklājot jaunizveidoto Lielplatones punktu, uzsvēra, ka tas būtiski uzlabos brigāžu izvietojuma tīklu Zemgalē, palielinot dienesta reaģēt spēju un operativitāti ne vien Lielplatonē un tuvējos pagastos, bet arī daļā Lietuvas pierobežas. “NMPD jau sen šajā apkaimē vēlējās izvietot dežūrposteni, jo savlaicīgu ierašanos izsaukumos nodrošināt bija sarežģīti. Lielplatones tuvumā atrodas divi noslogoti autoceļi, vairāki ciemati, kā arī daudz lauku viensētu. Rit jau trešais gads, kā, par spīti medicīnas darbinieku trūkumam nozarē, dienests veido jaunus brigāžu dežūru punktus nomaļās Latvijas vietās, kur tie līdz šim nav bijuši. Lielplatone ir astotais šāds punkts, ko esam izveidojuši divu gadu laikā un kurā darbojas jaunā tipa divu (nevis kā agrāk trīs) darbinieku brigāde,” teica L.Cipule. No 2019. gada brigāžu punkti izveidoti Murmastienē, Sinolē, Jaunjelgavā, Dricānos, Pāvilostā, Sabilē un Ikšķilē. “NMPD mediķi uz augstākās prioritātes izsaukumiem tagad aizbrauc ātrāk nekā jebkad agrāk,” norāda L.Cipule.
Brigādes punkts nav domāts apmeklētājiem
NMPD pārstāve Arita Freimane atgādina, ka brigāžu punkti ir domāti medicīniskajai palīdzībai īpašos gadījumos, kad cilvēka veselība ir apdraudēta un izšķirošas ir minūtes. “NMPD mediķu brigāde jāizsauc, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, elpas trūkums, gūta smaga elektrotrauma, trauma ceļu satiksmes negadījumā, ugunsgrēkā un cita veida negadījumā, ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, ir vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad apdraudēta dzīvība un palīdzību nepieciešams sniegt nekavējoties un neatliekami.
“Lai saņemtu neatliekamo palīdzību, jāzvana uz ārkārtas tālruni 113, nevis jādodas uz brigādes punktu. Mediķu brigādes steidz no viena izsaukuma uz otru un ne vienmēr atrodas uz vietas savā punktā, turklāt nepieciešamības gadījumā, ja to prasa operatīvā situācija, brigāde var būt uz laiku pārdislocēta arī citviet,” skaidro A.Freimane. Viņa piebilst, ka NMPD brigādes punktu nedrīkst uzlūkot kā vietu, kur tuvējās apkārtnes ļaudīm būtu iespējams saņemt jebkādu medicīnisko palīdzību un uz kurieni var atvest cietušo vai saslimušo. “Ir liels risks, ka, atvedot cietušo uz brigādes punktu, mediķus uz vietas nemaz nesastapsiet, jo tie atradīsies izbraukumā,” brīdina A.Freimane. Reiz gadījies, ka NMPD mediķiem atvests bērns, kas bija izkritis no gultas, bīstami sasitoties. “Vecāki pareizi būtu rīkojušies, ja tūlīt būtu saukuši NMPD, nevis pašu spēkiem, turklāt bīstami transportējuši cietušo,” teic A.Freimane.
NMPD Zemgales reģionālā centra vadītāja vietniece Ilona Indriksone teic, ka saskaņā ar starpvalstu sadarbības līgumu nepieciešamības gadījumā Latvijas NMPD mediķi var sniegt palīdzību arī Lietuvas pierobežā, tāpat kā lietuviešu mediķi Latvijā.
Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone informē, ka NMPD brigāžu punkts izveidots ar novada pašvaldības atbalstu. Starp pašvaldību un NMPD ir noslēgts nedzīvojamo telpu patapinājuma līgums, kas paredz, ka pašvaldības ierādītās telpas teju 40 kvadrātmetru platībā var izmantot bez atlīdzības līdz 2026. gadam. Pašvaldība piešķirtajās telpās ir veikusi kosmētisko remontu, kā arī izveidojusi atsevišķu ieeju. D.Kaņepone piebilst, ka pēc NMPD lūguma netiek publicēta šo telpu precīza adrese, jo NMPD pieredze liecina, ka iedzīvotāji nereti pārprot dežūrpunkta funkcijas, domājot, ka punktā var vērsties pēc visu veidu medicīniskās palīdzības.
