Jelgavas 4. vidusskolas pirmsākumi rodami 2. septiņgadīgajā skolā, kas dibināta 1945. gada 11. janvārī. Pamazām 55 gadu laikā skola attīstījusies, pilnveidojusi sev raksturīgos virzienus.
Jelgavas 4. vidusskolas pirmsākumi rodami 2. septiņgadīgajā skolā, kas dibināta 1945. gada 11. janvārī. Pamazām 55 gadu laikā skola attīstījusies, pilnveidojusi sev
raksturīgos virzienus.
2. septiņgadīgo skolu pēc nodibināšanas vadīja direktors Jānis Preiss un mācību pārzinis Kārlis Linbergs. Pirmajā izlaidumā skolu pabeidza 13 meiteņu un 4 zēni.
1953. gada 30. martā Jāni Preisu atbrīvoja no direktora amata pienākumiem, jo trīs skolēni Trīsvienības baznīcas tornī bija uzvilkuši sarkanbaltsarkano karogu. Turpmāk skolu vadīja direktore Johanna Ozoliņa.
1960. gadā tika pieņemts lēmums par jaunas skolas celtniecību. 1962. gadā mācību iestādes vadību uzņēmās direktors Boriss Antipenko. 1964. gada 1. septembrī Akmeņu ielā 1 tika atklāta Jelgavas 4. vidusskola. Jaunajās telpās mācījās gan latviešu, gan krievu bērni.
Aizsākas tradīcija – draudzības sacensības ar Rīgas 49. vidusskolu, Tallinas 49. vidusskolu, Vīlandes 1. vidusskolu. 1967./68. mācību gadā skolā, pilsētā un republikā notika sarīkojumu deju konkursi. Skolas dejotāji ieguva godalgotās vietas gan pilsētā, gan valsts mērogā. 1971./72. mācību gadā skolā jau mācījās 1283 skolēni, strādāja 76 skolotāji.
1972./73. mācību gadā sāka darboties koklētāju ansamblis (līdz 1977. gadam). Paplašinājās arī sadraudzības skolu skaits – klāt nāca Šauļu 5. un Pērnavas 4. vidusskola.
1977. gadā, direktores Ilgas Rudzes izlolots, darbu uzsāka mūzikas novirziens. Skolā ieradās jaunie pedagogi Liena un Agris Celmi.
1981./82. mācību gads tiek dēvēts par olimpiešu gadu. Daudzi skolēni piedalījās republikas olimpiādēs ķīmijā, bioloģijā, krievu valodā, angļu valodā, matemātikā, vēsturē.
1982./83. mācību gadā aizsākās Skolotāju dienas svinēšana ar pašu vidusskolēnu vadītām stundām un kopīgu ballēšanos.
1983. gadā dramatiskais kolektīvs iestudēja Raiņa lugu «Pūt, vējiņi» un ieguva republikas skatē pirmo vietu. Iestudējums tika ierakstīts Latvijas Televīzijā.
1985. gadā par 4. vidusskolas direktoru kļuva Andris Tomašūns.
1986. gadā dramatiskais kolektīvs kļuva par skolēnu Tautas teātri. Tas iestudēja I.Jurgeļevičas stāsta «Svešais» dramatizējumu un ieguva republikas skatē pirmo vietu. Izrādi ierakstīja Latvijas Televīzija. 1987. gadā skolas Tautas teātris ar izrādi «Liela brēka par neko» piedalījās žurnāla «Liesma» svētkos Krišjāņa Valdemāra dambī. 1988. gadā tas iestudēja Māras Zālītes lugu «Dzīvais ūdens». 13. maijā uz pirmizrādi ieradās arī pati dramaturģe.
1989. gadā 6. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos
4. līdz 5. klašu koris (diriģente L.Celma) un 9. līdz 11. klašu jauktais koris (diriģents A.Celms) kļuva par otrās pakāpes laureātu, mūzikas novirziena klašu pūtēju orķestris (diriģents A.Celms) – par trešās pakāpes laureātu, 6. līdz 8. klašu korim (diriģents G.Galiņš) – atzinība.
Latvijas Televīzijas Jaunatnes, bērnu un mācību redakcija ierakstīja 6. līdz 7. klašu audzēkņu iestudējumu «Eža kažociņš».
1990./91. mācību gadā skolu sāka vadīt direktors Guntis Jurkevičs. Janvāra dienas – skolotāji atnāca uz skolu, bet nespēja strādāt, jo visi klausījās radio. Pēc neilga laika – jau ceļā uz Rīgu kopā ar vecāko klašu audzēkņiem.
1994./1995. mācību gadā vidusskolā uzņēma pirmo uzņēmējdarbības klasi (no 40 uzņēmējdarbības klases absolventiem 26 turpina studijas ekonomikā vai uzņēmējdarbībā).
Notika skolēnu 7. dziesmu svētki. Meiteņu koris kļuva par pirmās pakāpes laureātu (diriģente L.Celma), jauktajam korim – otrā vieta (diriģents A.Celms), pūtēju orķestrim – trešā vieta (diriģents A.Celms).
1995. gadā par direktora kļuva A.Celms. Sāka darboties Skolēnu padome, tās prezidente – Zita Krastiņa.
Sākumskolas klasītes sāka mācīties «mazajā skoliņā» Brīvības bulvārī 31, bijušajās bērnudārza telpās.
1996./97. mācību gadā meiteņu koris un jauktais koris piedalījās draudzības vieskoncertos Prāgā. Skolas teātris ieguva vārdu «Vējlukturis» un piedalījās Latvijas Skolēnu un jauniešu 1. teātru festivālā. 1997./98. mācību gadā tika atzīmēta mūzikas novirziena
20 gadu jubileja.
Jauktais koris ceļā uz 1998. gada dziesmu svētkiem, apliecināja savu izaugsmi, iekļūdams starp finālistiem un izvēlēdamies sev skanīgu vārdu «Spīgana».
1998./99. mācību gadā skolas komanda ieguva trešo vietu Latvijā «Junior Achivement» organizētajā spēlē «Mese» un izcīnīja tiesības startēt Eiropas un pasaules sacensībās.
1999./2000. mācību gadā tika apstiprinātas mācību programmas: humanitārā, vispārizglītojošā, uzņēmējdarbības. Mācās 1185 skolēni, strādā 90 skolotāju.
