Pēc kāzu svinībām vīri jauc ārā dārza galdus un solus. Imantiņš: – Tos dēļus nekur tālu nenesiet!
Pēc kāzu svinībām vīri jauc ārā dārza galdus un solus.
Imantiņš: – Tos dēļus nekur tālu nenesiet! Kad man būs kāzas, tad arī vajadzēs.
Dana Mārim vaļsirdīgi stāsta:
– Es tevi precēšu, bet varbūt man gadīsies kāds cits, labāks. Mēs dzīvosim atsevišķi no večiem.
Jancis rāda kādu meitenīti tētim.
– Tēti, iepazīsties – tā ir mana brūte!
Meitiņa paver mutīti bezzobainā smaidā. Tētis jokodamies saka:
– Vai, kāpēc tu atvedi tādu bezzobainu, vai tad ar zobiem nevarēji atrast?
Jānis atmet ar roku:
– Līdz kāzām izaugs!
Matīsiņš kaut ko cieši nolēmis:
– Māmiņ, kad es būšu liels, tad precēšos tikai ar tevi.
– Bērniņ, māmiņu jau nevar precēt.
Matīsiņš brīdi padomā, tad ar vēl lielāku apņēmību saka:
– Nu tad es precēšos ar vecomammu.
