Māsiņa aplūko savus dvīņu brālīšus, kas tikai nesen piedzimuši.
Māsiņa aplūko savus dvīņu brālīšus, kas tikai nesen piedzimuši. Uztraukta viņa skrien pie mātes un jautā:
– Māmiņ, vai tad, kad tikko piedzimu, es arī biju dubulta?
Uģis: – Mamma, kad es piedzimu?
Māmiņa: – Divos naktī.
Uģis: – Vai tu tad biji pamodusies?
Inese ar māmiņu atnākusi ciemos pie krusttēva.
Krusttēvs: – Kur tad tētis, ka neatnāca?
Inese: – Palika ar brālīti, māmiņa dzemdēja, tētim jāaudzina.
Bērnudārza bērni pastaigā redz lidojam stārķi.
Jānis: – Stārķīt, stārķīt, atnes man, lūdzu, brālīti!
Negaidot bērnudārza pagalmā nolaižas liela, skaista vārna. Bērni vēro putnu. Audzinātāja jautā bērniem:
– Kurš zina kādu pasaku, dzejoli, dziesmu par vārnu?
Armands pirmais veikli paceļ roku:
– Tā tai vārnai vajadzēja, kam gulēja apakšā.
– Krustmāt, kāpēc tev tāds liels vēders?
– Man būs bērniņš.
– To jau es zinu, bet es tev prasu, kāpēc tev ir tāds liels vēders?
