LLU zinātnieces piedalījušās ekoloģisko biezeņu «Rūdolfs» izstrādē.
Salīdzinoši īsā laikā savu vietu Latvijas tirgū ir atraduši zīdaiņiem paredzētie augļu un dārzeņu biezenīši «Rūdolfs», kuru izejvielas tiek iegūtas bioloģiskajās saimniecībās. Tie izstrādāti LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē un tikko saņēmuši Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) apbalvojumu kā viens no 12 pērnā gada zinātniskajiem sasniegumiem valstī. Drīzumā tirgū blakus augļu un ogu biezenīšiem parādīsies arī biezenīši ar gaļu, tostarp lasi, un piena produktiem.
Vislabākie – sīpoliņi
Sadarbība ar ražotājiem un pētījumi LLU sākušies jau 2010. gadā. Pētījums tapis trīs kārtās, sadarbojoties LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniekiem. Pētījuma pirmā kārta norisinājusies Dobelē Dalijas Segliņas un Anitas Olšteines vadībā, tur notika augļu un ogu biezenīšu izstrāde. Savukārt pētījuma otrā un trešā kārta noritējusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē attiecīgi asociētās profesores Anitas Blijas un docentes Solvitas Kampuses vadībā. A.Blija vadīja dārzeņu biezenīšu izstrādi, savukārt S.Kampuses vadībā tapuši biezenīši ar gaļu un piena produktiem, un plānots, ka tuvākajā laikā tie nonāks tirgū.
Laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam Dobelē izstrādāti desmit augļu un ogu biezeņi, kuru sastāvā dažādās kombinācijās ir āboli, plūmes, ķirbji, smiltsērkšķi, mellenes, upenes. Tika pārbaudītas vairāk nekā 20 augļu un ogu šķirnes, analizēti kvalitātes rādītāji un aprēķināta biezeņu enerģētiskā vērtība. Kā stāsta S.Kampuse, piemēram, ābolu biezenīšiem vislabākie izrādījušies vecie labie sīpoliņi un arī šķirne ‘Telesāre’.
Bioloģiska saimniekošana – dzīvesveids
Dārzeņu biezeņi LLU izstrādāti no 2012. līdz 2013. gadam. «Pirmais, kas mazam bērnam ir vajadzīgs – lai biezenītis būtu no vietējā reģiona izejvielām. Pamatā ņēmām kartupeļus, burkānus un ķirbjus dažādās kombinācijās un arī atsevišķi ziedkāpostus. Biezenīši sastāv no dārzeņiem un ūdens, kas izmantots vārot un tvaicējot. Ne sāls, ne garšas pastiprinātāji klāt likti netika,» stāsta asociētā profesore A.Blija. «Mēs tiecāmies uz to, lai izvairītos no kaut kā lieka pievienošanas. Daudziem biezenīšiem ir klāt rīsu vai cita ciete konsistences uzlabošanai. Dārzeņiem neko klāt nelikām, arī augļu biezeņos centāmies atrast variantus, lai būtu pēc iespējas mazāk kaut kas jāpievieno.»
«Ļoti bagāts un augstvērtīgs kā izejviela ir ķirbis. Kad izvēlējāmies šķirnes, skatījāmies, lai būtu labs karotīna sastāvs un tie būtu piemēroti tieši biezenīšu pagatavošanai. Ķirbji ir ļoti dažādi – vieni ir ūdeņaini, biezenītis sanāks blāvs, neizteiksmīgs, bet citi ir ļoti koši, ar oranžu mīkstumu – biezenītis būs skaists, ar augstu uzturvērtību,» skaidro S.Kampuse.
Tieši uzņēmuma «Lat Eko Food», kurš ražo «Rūdolfa» biezenīšus, izveidotāja Egija Martinsone vēlējusies, lai piedāvājumā būtu arī ziedkāpostu biezeņi. Kā stāsta S.Kampuse, ar kartupeļu vai burkānu sagādi problēmu nav, taču Latvijas bioloģiskajām saimniecībām grūti nodrošināt nepieciešamo ziedkāpostu apjomu. «Kāpostiem mīļi ir tādi laikapstākļi, kas mums nebūt tādi nav – daudz lietus un ne pārāk silts. Kad uznāk lieli karstuma periodi, kāposti slikti aizmetas. Siltumu var nodrošināt, klājot agrotīklu, bet aukstāku dabūt ir problemātiski. Mūsu bioloģiskajiem lauksaimniekiem vēl daudz jāmācās, pieredze veidojas pamazām. Kā viņi paši saka, tas ir dzīvesveids,» atklāj docente.
Mazuļi bietes nesmādē
Drīzumā ceļu uz veikalu plauktiem sāks biezenīši ar gaļu un piena produktiem. Iniciatīva paplašināt to klāstu nākusi no pašām māmiņām. «Šie biezenīši ir paredzēti jau astoņu deviņu mēnešu līdz gada vecuma bērniņiem, kad mazulis sāk ēst gaļu un arī piena produktus. Māmiņām kādreiz varbūt mājās negribas gatavot gaļu, un veikalos arī to nevar atrast bioloģiski tīru. Tāpēc pieprasījums pēc šādiem biezenīšiem ir diezgan liels, un tie ar nepacietību tiek gaidīti,» klāsta S.Kampuse.
Gaļa, tāpat kā dārzeņi, augļi un ogas, nāk no bioloģiskajām saimniecībām. Viens no interesantākajiem ir biezenītis ar bietēm un teļa gaļu. «Šiem daudz analogu tirgū nav. Nezinu, kāpēc citi ražotāji no bietēm baidās, bet mūsu mazuļi ap gada vecumu tās labprāt ēd. Bietes mazuļu uzturā pat ir ieteicamas, jo mūsu reģionā bērniem ir problēmas ar dzelzs uzņemšanu. Arī teļa gaļa, salīdzinot ar citu veidu gaļu, satur ļoti daudz dzelzs, kopā veidojot interesantu salikumu,» stāsta docente.
Tāpat plauktos drīz parādīsies arī dārzeņu biezenīši ar truša, tītara gaļu, kas varētu mīties ar vistas gaļu, un jēru. Plānots piedāvāt biezenīšus ar lasi. Lai iegūtu bioloģiski audzētus lašus, mūsu uzņēmēji sadarbosies ar norvēģiem. Savukārt no piena produktiem produktā tiks izmantots biezpiens, jogurts un saldais krējums.
Jo krāsaināks, jo vērtīgāks
«Rūdolfa» biezenīšu derīguma termiņš ir gads. «Veikalu plauktos redzot, cik ilgi biezenītis var stāvēt, māmiņas varbūt satraucas, kā tas var būt. Taču, ja produkts ir sterilizēts, tas var ilgstoši uzglabāties,» stāsta S.Kampuse. «Zinu pati no savas pieredzes – ja dodas ceļā, nepagatavosi mazu kriksīti gaļas līdzi. Taču zinu droši, ka burciņa ir labi aiztaisīta, viss ir sterils un varu ņemt līdzi somā,» stāsta S.Kampuse.
«Mēs gan pārbaudām un skatāmies, vai visiem produktiem ir vērts par derīguma termiņu noteikt gadu uzturvērtības dēļ. Augļiem un ogām gada garumā mēdz mainīties krāsa. Šiem biezenīšiem netiek pievienotas mākslīgās krāsvielas, biezenīšu krāsu veido tikai dabīgas krāsvielas. Uzglabājot siltumā, krāsas pigmenti pamazām zūd, un līdz ar to zūd arī uzturvērtība. Piemēram, sarkanās krāsas pigmenti antociāni, kas ir nozīmīgi antioksidanti mūsu organismā, un dzeltenās krāsas pigmenti, kā karotīni, vienlaikus signalizē arī par biezenīša uzturvērtību. Jo krāsaināks dabīgais biezenītis, jo augstāka uzturvērtība tam būs,» teic docente.
Sākotnējais uzņēmējas Egijas Martinsones mērķis – lai pašas un citiem bērniem būtu pieejams ekoloģisks, šeit pat Latvijā radīts produkts – zinātniecēm pērn palīdzējis iegūt arī LZA apbalvojumu. Produkts ir unikāls, jo Latvijā netiek ražoti citi biezenīši zīdaiņiem. Turklāt uzņēmums tiek pieminēts kā veiksmes stāsts. Piecu gadu laikā ne vien izdevies nostabilizēties Latvijas tirgū, produkciju piedāvājot veikalos visā valstī, bet nu jau biezenīši tiek eksportēti uz tādām valstīm kā Lielbritānija, Kuveita un Koreja. ◆
Viedokļi
Anda, Ragnara (1,5) mamma
◆ Dēlam «Rūdolfa» biezenīšus esmu devusi pāris reižu, ciemojoties pie vecvecākiem Latvijā. Dzīvoju Igaunijā un biju pārliecināta, ka Latvijā ir tāda pati bērnu pārtikas izvēle, bet izrādās, ka ne. Igaunijas veikalu plauktos lielā klāstā tiek piedāvāti Anglijā ražotie bioloģiskie biezeņi. Sastāvs (dažādu veidu milti ar dārzeņiem un augļiem) uzrunā daudz vairāk nekā plauktos esošie «Hipp» un tamlīdzīgi. Pārsvarā pati gatavoju dārzeņu biezeņus ar gaļu, jo veikalā pieejamie nepiesaista, turklāt pašai taisīt ir lētāk, un biezenīši ir svaigi. Tā kā biju ciemos, no Latvijas piedāvājuma izvēlējos «Rūdolfa» ābolu un smiltsērkšķu, kā arī ķirbju un smiltsērkšķu biezenīšus. Smiltsērkšķus izvēlējos, jo pati neprotu tos apstrādāt. Turklāt biezenīši ir ražoti Latvijā un izejvielas nāk no bioloģiskām saimniecībām. Bērns ēda labprāt.
Everita, Toma (8 gadi) un Montas (10 mēneši) mamma
◆ Esmu devusi mazajai pāris reižu pa ceļam, kad braucām ciemos. Viņai garšoja. Parasti gan biezenīšus taisu pati – no ķirbja, kabača ar kartupeļiem vai āboliem, ķirbja ar banānu vai ābolu, puķkāpostiem un citus. «Rūdolfa» biezenīši gan ir dārgāki par citiem, toties mūsējie.
Anna, Emīla (1,5 gadi) un Aleksa (6 mēneši) mamma
◆ Alekss «Rūdolfa» biezenīšus vēl nav pagaršojis, bet Emīls gan. Domāju, mammām ir svarīgi, ka tie ir ekoloģiski. Esmu devusi tikai vienu reizi, šķiet, tas bija ķirbju biezenis. Emīlam ļoti garšoja, taču man pašai prasījās, lai būtu vēl arī citas sastāvdaļas. Biezenītis bija arī padārgs, tāpēc ikdienā lietojam citu ražotāju produkciju un arī gatavoju pati. Parasti izmantoju kartupeļus, burkānus, zirņus un pievienoju gaļu.
