Cenas tīreļa purva taka noteikti ir viena no tuvākajām vietām, kurp doties izvēdināt galvu kādam darbadienas nomocītam biroja darbiniekam, jo tā atrodas tuvu gan Rīgai, gan Jelgavai. Žviks, un pēc mirkļa jau mēro ceļu tādā vidē, ka darbadienas problēmas, gribi vai negribi, ātri vien izkūp no galvas. Jau sen biju novērojusi, kā kāda mana Olainē dzīvojoša paziņa regulāri dodas pastaigā pa šo purva taku. Ne reizi vien biju secinājusi, ka vajadzētu tur iegriezties, jo, lai arī tā atrodas tuvumā un norādēm uz taku braukts garām bieži, līdz šim nebija sanācis Cenu tīrelī pabūt.
Šoreiz savā ekspedīcijā nedodos viena, bet pierunāju līdzi braukt arī kolēģi. Viņai gan jābūt atpakaļ Jelgavā konkrētā laikā, bet pieņemam, ka taka nav gara (izlasīt informāciju par tās garumu jau iepriekš, protams, būtu par daudz prasīts), un dodamies ceļā.
Skats uz kūdru
Kā vēsta informācija Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, Cenas tīrelis, no dažādiem skatpunktiem lūkojoties, ir ļoti interesanta teritorija. Tas kādreiz bija otrs lielākais purvs Latvijā, uzreiz pēc Teiču purva. Savulaik pieņemts lēmums vienā teritorijā apvienot gan saimniecisko, gan dabas aizsardzībai atvēlēto daļu. Saimnieciskajā turpinājās kūdras ieguve, kas tika aizsākta jau pirms Otrā pasaules kara. Dabas aizsardzības mērķiem tika nodalīti 2133 hektāri purva.
Cenas tīrelis ir īpaši nozīmīga vieta putniem, kas šo izcilās kvalitātes purvu izvēlas ligzdošanai un kā barošanās vietu. Šodien, izstaigājot purvu, iespējams iepazīt daļu no šīm abām pasaulēm, jo tīreļa laipai, tāpat kā pašam purvam, ir divas puses. Šo informāciju arī, protams, izlasu pēc takas apmeklējuma, tāpēc, uzsākot pastaigu, man ir tikai aptuvens priekšstats, kas mūs sagaida. Nojaušu, ka būs redzami kūdras izstrādes lauki, bet takas sākumdaļā jau sāku mazliet garlaikoties, prātā pārcilājot domu, ka ir interesanti uzmest aci kūdras laukiem, tomēr tas īsti nerada foršo purvu pastaigas sajūtu (man personīgi ļoti patīk pastaigu takas tieši purvos).
Purva laipas sākums ved cauri Cenas tīreļa kūdras izstrādes plašumiem, un uz stendiem te var iepazīties ar informāciju par šī organiskās izcelsmes ieža ieguves metodēm. Daudzi no faktiem, starp citu, ir tiešām interesanti, un siltākā laikā pie stendiem varētu pakavēties ilgāk. Pie katra stenda izvietots arī soliņš – var piesēst un iedziļināties aprakstītajā, bet nu ne pašlaik, jo viss ir krietni salijis un slapjš.
Tā, lūk, uzzināju, ka pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā ir no 18. gadsimta sākuma. 1797. gadā tikuši izdoti pirmie raksti par kūdras ieguvi un izmantošanu. Kūdra tajā laikā lietota kurināšanai un lauksaimniecības vajadzībām. Pirms Pirmā pasaules kara tā iegūta jau 324 purvos, tai skaitā kurināmā kūdra ar rokām – 143, ar mašīnām – 48 un pakaišu kūdra – 179 purvos. Intensīva kūdras ieguve un purvu pētīšana sākās tikai pēc neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas 1918. gadā. Kūdras ieguves apjoms Latvijā savu maksimumu sasniedzis 60. gadu vidū, bet līdz 90. gadu sākumam pakāpeniski samazinājies. Cenas tīrelī kūdras izstrāde sākta 30. gados, padomju laikos šeit nodarbināti vairāk nekā 200 cilvēku.
Dziļāk purvā
Takas otrajā daļā laipas pa apli virzās cauri gandrīz neskartajai purva daļai, iepazīstinot ar augstā purva bagātībām – starp dzidriem un dziļiem purva ezeriem, purva augu klājumu un purva mežiem, kur augumā pavisam sīkas priedītes vecuma ziņā jau sen kā pārdzīvojušas lielāko daļu piekrastes masta priežu.
Pirmā pastaigu takas daļa atgādina par cilvēka tuvumu izstrādātajiem kūdras laukiem, bet otrā soli pa solim kļūst arvien “purviskāka” ar tam tipisko ainavu, sasniedzot skaistuma kulmināciju pie atbilstošā vārdā nosauktā Skaista ezera.
Purva lāmas ir vienas no galvenajām Cenas tīreļa vērtībām. Tās veidojušās purva plaisu vietās, un to dziļums svārstās no 0,5 līdz pieciem metriem. Lāmu skaits tīrelī mērojams simtos, to platība bieži vien ir tikai 0,5 līdz divi hektāri. Salas un purvainie, līčainie krasti ir īpaši piemēroti putnu ligzdošanai – tur tie jūtas pasargāti. Lāmas izvietojušās pa visu purvu, tomēr vietām vērojama to īpaša koncentrācija, nereti veidojot gandrīz necaurstaigājamus labirintus. Lielāko no purva lāmām, kā jau minēts, dēvē par Skaista ezeru, tā platība ir 18,5 hektāri. Ezerā ir vairāki desmiti salu, kas apaugušas purva vaivariņiem, kasandrām, vistenēm, zilenēm, dažādām sūnu sugām un priedēm.
Takas vidusdaļā izbūvēts skatu tornis, kas ļauj no cita skatpunkta sev atklāt purva ainavu. Šajā takā izvietots gana daudz soliņu, lai pa to dotos arī kāds vārgāks gājējs, kuram ik pa laikam vajag atpūsties, bet pie vidusdaļā uzceltā skatu torņa izveidota atpūtas vieta, kurā ērti pie galda var notiesāt līdzpaņemtās pusdienas.
Protams, kā jau minēju, pirms pastaigas neesam noskaidrojušas, cik gara ir taka. Izrādās, aptuveni seši kilometri. Beigās jau ejam visai veiklā solī, jo kolēģei laikus jātiek atpakaļ uz Jelgavu. Turpceļā braucām uz galamērķi pa Liepājas šoseju, pēc tam iegriežot pa labi mežā, atpakaļceļā, paklausot navigācijai, ripinām pa meža ceļiem (spriežot, nez vai šis tomēr ir īsāks ceļš, ņemot vērā, ka neko ātri pa tādu zemes ceļu nepabrauksi). Galu galā izgriežam uz Kalnciema šosejas, un cik tad tur vairs līdz Jelgavai! Kolēģe sarunāto tikšanos tomēr par 15 minūtēm nokavē (to saprotam jau laikus un nosūtām atvainošanos par kavēšanu).
Starp citu, tieši šajā nedēļas nogalē tiek atzīmēta Pasaules mitrāju diena. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību mitrāju kā ekosistēmas nozīmei bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Pasaules mitrāju dienas tradīcija iedibināta 1997. gada 2. februārī, atzīmējot konvencijas “Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” jeb Ramsāres konvencijas parakstīšanas gadskārtu. Laika gaitā ar konvencijas ieviešanu saistīto jautājumu loks ir paplašinājies, un šobrīd tās mērķis ir nodrošināt visu veidu mitrāju aizsardzību un saprātīgu izmantošanu, atzīstot, ka mitrāji kā ekosistēmas ir ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī cilvēku labklājības nodrošināšanā.
Varbūt tieši tāpēc šajās brīvdienās ir īstais laiks doties pastaigā pa kādu purva taku. Un kāpēc gan lai tā nebūtu Cenu tīreļa purva taka!?
