Pilis glabā daudzus noslēpumus, cilvēku dzīvesstāstus un laikmetu elpu, kuru var izjust, piedaloties akcijā «Apceļosim Latvijas pilis!».
Pilis glabā daudzus noslēpumus, cilvēku dzīvesstāstus un laikmetu elpu, kuru var izjust, piedaloties akcijā «Apceļosim Latvijas pilis!». Ne tik tālu no Jelgavas – Tukuma apvidū – ievērības cienīgas ir Durbes un Jaunmoku pilis.
Ideja apceļot šos Latvijas kultūrvides pieminekļus radusies Jelgavas pilī, jo arī tā ir Latvijas piļu un muižu asociācijas dalībnieku skaitā. Ar akcijas dalībnieku kartēm rokā mēs, pulciņš jelgavnieku, sestdienā izvēlējāmies virzienu – šoreiz uz Tukumu.
Durbes pils
Tuvojoties Tukumam, uzkalnā virs pilsētas ceļa kreisajā pusē, skaista ainavu parka ieskauta, stalta un lepna paceļas Durbes pils. Pēdējā pārbūve veikta 1820. gadā pēc vācu arhitekta J.Berlica projekta. Durbes pils ir viena no interesantākajām klasicisma stila pilīm Latvijā. Ainavu parkā atrodami arī arhitektūras pieminekļi – rotonda, kā arī akmens tilti. Pašlaik pilī izvietojies novada kultūrvides muzejs. Pils nesen remontēta, tomēr darba tajā daudz, tāpēc nebūt ne viss ir pabeigts. Turklāt celtnes atjaunošana prasa arī pamatīgus līdzekļus, kurus iesākumā devusi rajona Padome, bet vēlāk izmantots kredīts. Pašlaik gan sakopšanas darbi ēkā apstājušies. Izbrīnu rada tas, ka pilī ir invalīdu lifts, laikam jau Latvijā vēl neesam pieraduši pie tādām lietām. Tātad, dodoties uz Durbi, vismaz būs garantija, ka zāles aplūkot varēs ne tikai tie, kas var sprigani uzskriet pa trepēm. Durbes pilī no gadsimta sākuma saglabājušās skaistas krāsnis, kas, tāpat kā telpas, tika diezgan bojātas pēckara laikā, kad ēkā atradusies tuberkulozes ārstniecības iestāde.
Visu vasaru Durbes pilī aplūkojams Mākslas svētku izstāžu kopprojekts «Kultūrzīmes», kas rāda cilvēka radošās izpausmes un vides daudzveidību mijiedarbībā un kopsakarībās. Piecpadsmit telpās apskatāmas plašas ekspozīcijas. «Divdesmit gadsimti» – vēsturisks atskats būtiskākajos novada un visas valsts notikumos aizvadītos gadu simteņos, «Tie, kurus es arī mīlu» – Jāņa Vītola fotogrāfijas, «50 akmens sievas» – granīts, labradorīts, kaļķakmens, gliemežakmens un porfīrs Laimoņa Blumberga rokās pārtapuši akmens sievās, «Tekstilijas» – no koksnes daļiņām, piebirzušām pakulām līdz zīdaini tīriem lina pavedieniem Ritas Blumbergas tekstilijās, «Durbe laiku lokos» – vēsturisks atskats Durbes pils pagātnē, «Zīmes» – no dižkoka, akmens, avota kā būtiska mūsdienīga ainavas elementa līdz tūkstošgadīgām zīmēm klintīs, akmeņos un alās, «Raksti» – līdztekus tūkstošgadīgiem arī mūsdienīgu meiteņu veidoti raksti dvielī, segā, tautastērpā, «Bērni bērniem» – pasaule bērnu acīm mākslas studiju un skolu audzēkņu darbos un noslēgumā – vēl arī Tukuma mākslinieku grupas darbu izstāde.
Jaunmoku pils
Viena no Latvijā pazīstamākajām ķieģeļu celtnēm, kurā asociācijas ar šā virziena gotiskajiem pirmsākumiem jau krietni mazinātas, ir Jaunmoku pils. Tā atrodas Rīgas – Ventspils šosejas septītajā kilometrā Kandavas virzienā ceļa labajā pusē. Tā uzcelta pēc Rīgas pilsētas galvas Džordža Ārmitsteda pasūtījuma ap 1901. gadu kā medību pils.
Kaut arī celtnes plānojumā ar stūrī novietoto ieeju jūtami jūgendstila meklējumu iespaidi, kopumā, līdzīgi kā šā paša arhitekta V.L.N.Bokslafa celtā Biržas komercskola Rīgā, tā galvenokārt vērtējama kā tipiska ķieģeļu stila celtne. Par jūgendstilu vairāk ir pamats runāt Jaunmoku pils iekštelpās, kur, kā liecina veci fotoattēli, savulaik atradās gan šajā stilā veidotas krāsnis, gan mēbeles. Interjerā saglabājušās fabrikas «Čelms un Bēms» podiņu krāsnis, viena no tām – ar uzgleznotiem Rīgas un Jūrmalas skatiem.
Jaunmoku pilī apskatāma medību trofeju izstāde, dažādi ar mežsaimniecību saistīti darbarīki, izbāzeņi, kā arī iegūstama plašāka informācija par pils īpašniekiem gadu gaitā.
Pa ceļam
Turpat netālu no Tukuma piecus kilometrus uz Klapkalnciema pusi atrodas Šlokenbekas muiža. Tā gan nav iesaistīta akcijā, taču, ja reiz uz to pusi dodas, arī tā ir apskates vērta. Ēka veidota 15. gadsimtā kā aizsargmuiža Tukuma muižnieku patvērumam uzbrukuma gadījumā. Dodoties no Durbes pils uz Šlokenbeku, var piestāt arī pie Šlokenbekas dzirnavām un aplūkot piemiņas akmeni baronam fon Rekem.
Protams, izvēloties piedalīties akcijā «Apceļosim Latvijas pilis!», var doties uzreiz garākā ekskursijā vai varbūt censties apskatīt visus akcijas objektus sava atvaļinājuma laikā. Tikpat labi pa vienai divām vai trim pilīm var pagūt aplūkot brīvdienās, sākot ar Jelgavai tuvāk esošajām un, protams, tepat pilsētā mājvietu radušo pili.
