Neizsakāmu izbrīnu manī izraisīja «Zemgales Ziņās» ievietotais raksts par neiedomājamo alkatību, pat nekaunību, ka pašvaldību vadītāji, lai gan valstī ir dramatisks stāvoklis, nerēķinās ar tiem, kuriem jāatvadās no ilgajos darba gados nopelnītās pensijas daļas. To nevar salīdzināt ar lielajām ierēdņu algām, arī tagad – dižās krīzes apstākļos. Strādājot no 1948. līdz 1990. gadam un pēc tam Jelgavas domes Revīzijas komisijā, biju nopelnījis 185,50 latu pensiju, kuru līdz šim saņēmu regulāri. Būdams pensionārs, pēc Jelgavas domes apstiprinājuma skaitījos Zemgales apgabaltiesas piesēdētājs un Represēto, kā arī valsts neatkarības cīnītāju statusa piešķiršanas komisijas loceklis. Šogad tiesā esmu aicināts tikai vienu reizi, bet uz komisijas sēdēm domē – dažreiz. Par pērnā gada darbu domē saņēmu niecīgu atalgojumu. Mēnesī sagatavoju arī dažus rakstus «Zemgales Ziņās», kur no nelielā honorāra atskaita attiecīgos nodokļus no pirmā lata. Minētais lielais pensijas atvilkums skaidri parāda bezjēdzību, kas valda attiecīgās valsts institūcijās pensionāru darba statusa un atalgojuma novērtēšanā – izrādās, pietiek saņemt dažus desmitus latu, lai zaudētu simtus. Joprojām iedzīvotāju algu un pensiju apjomi ievērojami atšķiras. Nav noteikti arī to maksimālie lielumi. Ievērojamos finansiālos iztrūkumus vieglāk segt no aktīvo pensionāru pensijām, jo daudziem tās ir zem minimālā iztikas līmeņa. Tādēļ tie spiesti strādāt, bet bagātie pensionāri atpūšas ārzemju kūrortos. Būtu jādara viss, lai sauktu pie atbildības un lielos zaudējumus segtu tie cilvēki, kas izsaimniekojuši valsts kasi. Bet, kā vērojams, daļa viņu nodrošināta ar labiem amatiem ES, valsts un pašvaldību struktūrās. Visas nepilnības mūsu izdotajos un pieņemtajos likumos ir kā Berlīnes mūris, kas nodrošina valsts naudas izšķērdētāju aizsardzību. Tas izskaidrojams ar Saeimas neprofesionālo sastāvu, kur trūkst juristu, ekonomistu, tautsaimnieku un zinātnes pārstāvju visās tautsaimniecības nozarēs. Pārsvarā aktīvi darbojas daļa deputātu, kas nodrošina un aizstāv savu personīgo grupu intereses, pieņemot attiecīgus likumus. Lai labotu katastrofisko situāciju visās jomās, vajadzīgas rūpīgi pārdomātas reformas, bet ne steigā pieņemtu ideju realizācija. Spilgts piemērs izglītībā ir nepieciešamā augstākā pedagoģiskā izglītība bērnudārzu audzinātājām, priekšmetu specializācija skolotājiem pamatskolās, kur agrāk pedagogi bija sagatavoti, lai varētu mācīt visus priekšmetus. Tādēļ arī Latvijā ir tik neliels skolēnu skaits uz katru pedagogu un jālikvidē daudz mazo skolu. Daļa likumu vērsti tieši pret valstij nozīmīgo pedagogu darbu un to atalgojumu. Domāju, rudenī mūsu mācību iestādes skolotāju trūkuma dēļ nevarēs pilnībā strādāt.Arī mana sieva Gunta Hartmane, kas ir arī Zemgales apgabaltiesas piesēdētāja, no jūlija pensijas zaudējusi 99,17 latu, lai gan tiesas piesēdētāja amats likvidēts ar 1. jūliju.Esmu no Jelgavas Izglītības pārvaldes saņēmis 49,97 latu rēķinu nr.1550 sakarā ar airu laivas novietošanu airēšanas bāzē, tādēļ ir pamatots jautājums par tā nomaksu pa daļām.Domāju, ka mēs neesam vienīgie, kurus skārusi paviršā pieeja un maksimalitāte pensionāru atalgotā darba noteikšanā, kas veikta steigā, neiedziļinoties patiesajās algotā darba attiecībās. Nevaram iebilst pret desmit procentu atvilkumu no pensijas sakarā ar pieņemtajiem likumiem dižās krīzes apstākļos. Vairāk gan būtu vēlama KNAB, Valsts kontroles un juridisko iestāžu aktīva rīcība, atbalsts no biezāko algu un maku īpašniekiem, bet, par dziļu nožēlu, to nevar manīt. Neredz gaismu tuneļa galā.
