Nedēļas nogalē Jelgavā tiks atklātas smilšu un šamota skulptūras, kas veidotas par tēmu “Antīkā pasaule”.
Iepazīt Baltijā lielākā smilšu skulptūru parka senos noslēpumus ikviens interesents gaidīts šajā nedēļas nogalē Jelgavas Pasta salā, kur 8. un 9. jūnijā norisināsies XIII Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls. Antīkās pasaules tēlus smiltīs iedzīvina 15 profesionāli tēlnieki no astoņām valstīm, kopā izmantojot vairāk nekā 1200 tonnas divu nokrāsu smilšu. Šogad festivālā tiks atklātas arī lielformāta šamota skulptūras, kuras 12 dienas veido četri mākslinieki.
Meklē mūzu un izaicina sevi
Nepilnas nedēļas laikā 15 mākslinieki no astoņām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Somijas, Mongolijas, Ukrainas, Kazahstānas, Krievijas un ASV – smiltīs iedzīvina antīkās pasaules tēlus: Kleopatru, sfinksu, Ēģiptes piramīdas, Bābeles torni un citus.
Andrejs Molokovs no Čuvašijas Krievijā nolēmis smiltīs atveidot Kleopatru. “Veidoju lietišķas un noslēpumainas sievietes tēlu,” saka Andrejs. Viņš ir biežs Jelgavas festivālu viesis un atminas arī gadu, kad skulptūru veidošanu traucējis spēcīgs lietus. Tāpēc tēlnieks priecājas, ka šoreiz vismaz nedēļas sākumā laiks ir labs.
Arī Ivans Fedivs no Krievijas smiltīs atveido Kleopatru. “Viņa ir viena no slavenākajām ķēniņienēm vēsturē. Daudz grāmatu ir sarakstītas par Kleopatru, un daudz filmu uzņemtas. Karaļi un ģenerāļi iemīlējās viņā un bija gatavi viņas dēļ ziedot savu dzīvību,” skaidro Ivans. Par to, kā nonācis pie savas skulptūras idejas, viņš stāsta: “Māksliniekiem gadās, ka viņi staigā un meklē savu mūzu visu dienu. Kad nākamajā rītā pamosties, galva ir skaidra un jau radušās kādas iestrādes.” Ivans ar smiltīm darbojas kopš studenta gadiem, strādājis arī ar ledu un sniegu, bet vislabāk viņam patīk darbs ar cementa maisījumu.
Marats Gabdrahmanovs no Kazahstānas Latvijā ir pirmo reizi un pirmo reizi veido arī smilšu skulptūru. “Vienmēr esmu gribējis pamēģināt strādāt ar smiltīm, un Latvijas zeme man deva šādu iespēju,” viņš teic. Savā darbā Marats attēlo savam reģionam – Centrālāzijai – raksturīgus tēlus. Par savu skulptūru viņš saka: “Kamielis ir tuksneša kuģis, bet nomadiem tas ir svēts dzīvnieks. Šai graciozajai būtnei, dinozauru līdzgaitniekam, ir veltītas daudzas dziesmas un leģendas. Pateicoties kamielim, viņa mājīgajos kupru apskāvienos tika apvienotas Austrumu un Rietumu civilizācijas. Kamieļi ceļo pāri majestātiskiem, bezgalīgiem seno stepju plašumiem, kuros netrūkst notikumu, vēstures un leģendu.” Skulptūra iecerēta trīsarpus metru augstumā. “Centīšos darbu paveikt maksimāli skaisti, lai skatītājiem prieks,” saka Marats.
Latviju festivālā šogad pārstāv divas mākslinieces – Zīle Ozoliņa-Šneidere un Agnese Rudzīte-Kirillova.
Zīle veido skulptūru par vikingu tēmu un devusi tai nosaukumu “Ar zobena spēku un vēju burās”. “Ar seno pasauli asociējas grieķi, romieši, ēgiptieši, bet kas latviešiem ir sens? Latvijas vēstures lappuses saistītas ar vikingiem, kas ir iebrukuši mūsu zemē. Šī tēma man ir tuva arī ļoti skaisto ornamentu un jūras tuvuma dēļ. Tajā visā ir kas mežonīgs. Šoreiz gribējās pamēģināt kaut ko nesievišķīgu,” tā māksliniece. “Katru gadu, strādājot pie saviem darbiem, izvēlos mazliet augstāku sarežģītības pakāpi nekā iepriekš. Izveidot kaut ko tādu, kas pašam patīk, novest ideju līdz galam saskaņā ar sevi un savām ambīcijām ir izaicinājums,” teic Zīle. Lielais karstums māksliniecei netraucē – ar to viņa sadzīvo labāk nekā ar aukstumu.
Savukārt Agnese veido skulptūru “Ēģiptes hierarhija”, kur centrālais būs tēls ar cilvēka ķermeni un kaķa galvu, bet mazākās figūras būs ar kaķa ķermeni un cilvēka seju. “Senajā Ēģiptē kaķis bija svētais dzīvnieks un tika pielūgts kā dievība. Tajā pašā laikā liela daļa cilvēku bija vergi. Tāpēc darbā simboliski tiek attēlotas tā laika attiecības starp kaķiem un verdzībā esošiem cilvēkiem,” tā Agnese. Pirms trim mēnešiem viņa kļuva par mammu meitiņai, tāpēc skulptūrā ienāks arī detaļas no Agneses ikdienas.
Savukārt festivāla demo skulptūras, kas šogad ir līdz šim augstākā – 15×8 metri –, autori ir Kārlis Īle, Maija Puncule, Ainārs Zingniks un Viļus Matutis.
Tehnikas atšķiras
Šogad festivāla apmeklētājiem tiek gatavotas ne vien smilšu, bet arī šamota skulptūras, pie kurām strādā divi latviešu un divi lietuviešu mākslinieki. Divpadsmit dienu laikā Katrīnai Vīnertei, Jānim Lemanim, Irenai Šļuželienei un Viļum Šļuželim jārada katram savs mākslas darbs, kas tiks atklāti naktī no 8. uz 9. jūniju ar šovu – skulptūras festivāla apmeklētāju acu priekšā tiks dedzinātas 1200 grādos. Šamota skulptūru (šamots ir apdedzināts, ugunsizturīgs sasmalcināts māls, ko izmanto ugunsizturīgos izstrādājumos) darināšanas tehnika ir pavisam citādāka nekā smilšu skulptūru gadījumā. Smilšu kalns pārtop mākslas darbā, no virsotnes pamazām virzoties uz leju, bet šamota skulptūra tiek lipināta pa gabaliņam uz augšu.
Katrīna no šamota masas veido Trojas zirgu. Mīts par Trojas zirgu, zirgu kā šaha figūru nāca prātā, domājot par festivāla tēmu. Pasta salas šamota skulptūru dārzu jau bagātina trīs Katrīnas darbi, šis būs ceturtais. Katrīnai patīk veidot dzīvniekus. Varbūt tāpēc pirms gadiem trim četriem šamota skulptūras tapšanas laikā, pārpeldot upi, viņu apciemoja alnis. Katrīna vērtē, ka šogad paveicies ar laikapstākļiem. Pirms gadiem, kad skulptūru veidošanai tika atvēlēts Uzvaras parks, tā lijis, ka nācies pat kurt ugunskuru, lai skulptūra žūtu un varētu turpināt darbu.
Jānis, domājot par antīko pasauli, meklēja sasaisti ar Jelgavu. Viņš teic – ar antīko pasauli parasti saprot Seno Grieķiju, Romu, Ēģipti, taču savulaik no Romas līdz mūsdienu Latvijas teritorijai stiepās Dzintara ceļš. Jānis šamotā veido vāzi, kuru papildinās Dzintara ceļam veltītas figurālas slejas, gluži kā sengrieķu vāzēs savulaik tika attēloti mīti. Jānis ar šamotu strādā pirmo reizi. “Foršs materiāls,” viņš vērtē un atklāj, ka gribētu izveidot kādu skulptūru arī savās lauku mājās. Šoreiz lielākās grūtības slēpjas tajā, ka vāzei jābūt simetriskai, un tas paņem daudz laika, saka Jānis.
Irenas un Viļus veikumu jelgavnieki varēja novērtēt jau pērn septembrī, kad Baltu vienības dienai veltītajā pasākumā viņi Jelgavā veidoja savas pirmās šamota skulptūras. Šoreiz Viļus veido sievietes tēlu – atkārtot sengrieķus viņš vēl neriskē, taču savā darbā iedvesmojies no tiem. “Vienmēr esmu vēlējies radīt cilvēka skulptūru,” saka mākslinieks. Veidojot šo darbu, viņš ņem vērā rudenī gūto pieredzi. “Izmantoju iegūtās zināšanas, taču vienmēr gribas pamēģināt ko jaunu,” tā Viļus.
“Senajā pasaulē visu – kolonnas, karnīzes – greznoja ar akanta lapām. Domāju – izveidošu akanta pušķi un uzdāvināšu Jelgavai,” tā par savu darbu teic Irena un piebilst – skulptūras veidošana viņai ir kā meditācija. Pērn skulptūru atklāšanā Jelgavā Irenai bijis liels satraukums. “Šoreiz viss top ar lielāku drosmi,” viņa teic, piemetinot, ka savu padomu sniedz arī tēlnieks Aleksandrs Djačenko un Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis. Lietuvieši jelgavniekus ir uzaicinājuši septembrī Baltu vienības dienā veidot šamota skulptūras Šauļos. “Fiziski šis darbs nav no vieglajiem, bet, kad fiziskais nogurums pāriet, paliek iespaidi, prieks, draudzīgas attiecības un kultūras zināšanas,” tā Irena.
Par svētku noskaņu Smilšu festivālā rūpēsies mūziķi – “Credo”, “Opus Pro”, “Dziļi violets” un viesi no Lietuvas “Colours of Bubbles” –, bet mazākos pasākuma viesus divu dienu garumā priecēs izrādes bērniem un radošas aktivitātes visai ģimenei.
XIII Starptautisko smilšu skulptūru festivālu rīko Jelgavas pašvaldība.
