Likums «Par cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanu», kas stājās spēkā šā gada 3. jūlijā, bija urrāsauciens Latvijas cūkkopjiem.
Likums «Par cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanu», kas stājās spēkā šā gada 3. jūlijā, bija urrāsauciens Latvijas cūkkopjiem. Taču pārstrādātāji jutās kā saņēmuši spēcīgu sitienu. Gaļas izstrādājumu ražotājiem ir ļoti jūtams vietējās cūkgaļas deficīts, un viņi ir spiesti to importēt, bet tagad jau par augstāku cenu.
Vēl pirms cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu akcepta ražotājiem un pārstrādātājiem izcēlās asas diskusijas. Pārstrādātāji prognozēja, ka likuma pieņemšanas gadījumā viņiem gada laikā var rasties zaudējumi 5,6 miljoni latu, jo tas paredz, ka importa kvotas apmērā bez papildu ievedmuitas Latvijā varēs ievest 6,53 tūkstošus tonnu cūkgaļas. Tā ir tikai ceturtā daļa no cūkgaļas importa gada laikā. Virs kvotas importētajai cūkgaļai noteikta ievedmuita. Valdība izšķīrās par labu cūku audzētājiem, kas pērnā gada oktobrī jutās kā kraujas malā stāvam, jo cūkgaļas iepirkuma cena bija pazeminājusies līdz 0,52 latiem par dzīvsvara kilogramu, un cūku audzētājiem nekas cits neatlika, kā strādāt ar zaudējumiem. Jau toreiz kā vienu no būtiskākajiem cūkgaļas iepirkuma cenas krituma izraisītājiem nosauca lielo importa gaļas ieplūdumu.
«Ziņas» rakstīja, ka pēc cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanas valstī gandrīz četras reizes krities cūkgaļas imports, kā arī palielinājusies gaļas iepirkuma cena vietējā tirgū līdz 0,70 santīmiem par dzīvsvara kilogramu.
Par notiekošo pārstrādātāji, maigi sakot, nav sajūsmā un vietējo izejvielu trūkuma dēļ ir spiesti cūkgaļu joprojām ievest.
Nav cūku, nav desu
«Viss sākās ar to, ka pieņēma cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, lai pārstrādātāji vairāk iepirktu tieši vietējo cūkkopju ražoto produkciju un sekmētu tās noietu Latvijas tirgū. Kopš tā brīža mūsu darbībā nekas, izņemot iepirkuma cenas, nav mainījies. Līdz pat šim brīdim neesam iepirkuši vietējās izcelsmes cūkgaļu, jo tādu vienkārši nepiedāvā. Vietējie cūku audzētāji nespēj nodrošināt to gaļas kvalitāti un daudzumu, kas mums ir nepieciešams, – apmēram desmit tonnu nedēļā. Cūkgaļas deficīts Latvijā joprojām ir saglabājies, un ražotājs ir spiests gaļu ņemt no ārzemēm, lai varētu vismaz turpināt strādāt,» stāsta akciju sabiedrības «Jelgavas Gaļas kombināts» ārējo sakaru koordinators Māris Rjabko.
Gaļas kombināts joprojām izejvielas ieved no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, nedaudz izmanto no Vācijas iepirktās gaļas iekrājumu. «Ja mums piedāvās vietējo cūku, mēs to ņemsim bez ierunām, jo sadarbība ar pašmāju lopkopjiem noteikti būtu vienkāršāka. Vācija un Polija vienmēr prasa iepriekšēju samaksu, un tas nav tik izdevīgi,» zina teikt M.Rjabko.
Starp citu, Latvijā audzētā cūka bieži vien neatbilst kvalitātes prasībām. «Tas ir ļoti vienkārši. Lai veikalu vitrīnās varētu piedāvāt labu desu, vajadzīga E kategorijas cūkgaļa jeb ekstra ar speķa biezumu ap 1,5 centimetriem. No tādas gaļas iznāk labi kūpinājumi,» norāda M.Rjabko.
Cena atkarīga no kvalitātes
Pašlaik lētākais kautķermenis, ko iepērk Jelgavas gaļas pārstrādes uzņēmums, maksā 1,17 latu kilogramā, un tā nepavisam nav zema cena, īpaši ņemot vērā, ka jūnijā tā bija tikai 0,80 latu. Jāuzsver, ka kombinātā nav kautuves, tādēļ tur dzīvas cūkas neiepērk.
Latvijā ir vairākas lielas kautuves, un viena no tādām ir arī Valmieras SIA «Triāls». Arī šā uzņēmuma lopu pieņemšanas bāzes vadītāja Vilma Makarova norāda, ka ik dienu cīkstas ar cūku trūkumu. «Daļu cūku iepērkam no vietējiem audzētājiem – nelaižam garām nevienu. Mums ir arī pastāvīgie klienti, un tomēr vajadzība spiež importēt cūkas no Igaunijas,» stāsta V.Makarova. Viņa norāda, ka par kilogramu cūkas dzīvsvarā uzņēmums maksā no 0,65 līdz 0,75 latiem. «Cena ir atkarīga no kvalitātes. Iepriekš tā bija zemāka, taču šajā jautājumā vienmēr esam bijuši elastīgi.»
Vietējās cūkgaļas pietiek vien mazajiem pārstrādātājiem un kautuvēm.
«Citās valstīs ir atšķirīga valsts politika, kas tendēta uz cūkkopības attīstību, pat Igaunijā nozare laikus tika sakārtota. Bet pie mums cūku audzētāji labi ja var apmierināt pusi no pieprasījuma vietējā tirgū. Ir palicis pavisam maz laika līdz iestājai ES, un šajā laikā cūkkopību noteikti nevar sakārtot un attīstīt arī ar nupat pieņemtajiem aizsardzības pasākumiem. Turpretī pārstrādātāji, kas ir uzbūvējuši vajadzīgās ēkas, paplašinājušies, ņēmuši kredītus, ir spiesti strādāt ar zaudējumiem tikai tāpēc, ka jābalsta cūkkopības nozare vispār,» ir neapmierināts M.Rjabko.
Kam īsti tiek nodarīts pāri?
«Vai gaļas produktu ražotāju nav par daudz? Nē. Konkurence, protams, ir un liela,» uzsver gaļas kombināta ārējo sakaru koordinators. Viņš ir neizpratnē par to, ka likums ierobežo pārstrādātāju konkurētspēju, jo izejvielai noteica ievedmuitu, bet gatavai produkcijai – ne. «Pat, šķiet, izdevīgāk būtu ar savu logo ražot produkciju Lietuvā vai kur citur un tad to Latvijā ievest. Viss ir tik nesakārtots…
Pārstrādātāju skatījumā notiekošais ir izdevīgs tikai valstij, jo augstākās amatpersonas, ņemot vērā lielo cūkgaļas deficītu, šo likumu varēja arī neakceptēt un nedot tādu triecienu vietējiem pārstrādātājiem. Mūsu skatījumā cūku audzētāji nav nemaz tik «apbižoti». Viņi vienmēr saņēmuši subsīdijas. Piemēram, ir zināmi divi cūku kompleksi, kas strādājuši ar tādu peļņu, par kādu mēs varam tikai sapņot.»
M.Rjabko aicina nepelt ražotāju, jo tas ir tikai starpnieks starp lopu audzētāju un pircēju: «Bet no gaisa desu neuztaisīsi un ūdeni nesafasēsi…»
Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas vadītājs Jānis Bāliņš arī apstiprina, ka cūku trūkst. Pat plānotais nodrošinājums ar cūkgaļu šim gadam ir tikai 63 procenti no kopējās vietējā tirgus vajadzības. «Mēs meklējam risinājumu. Pagājušajā nedēļā tikāmies ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi un vienojāmies, ka jāpārskata ievedmuitas tarifi, taču, lai kaut ko mainītu likumā, vajadzīgs laiks,» norāda J.Bāliņš.
