Jelgavas Studentu teātra delegācija atgriezusies no Šauļiem, kur piedalījās Eiropas programmas «Jaunatne darbībā» starptautiskā teātru projektā, informē režisore Astra Kacena. Piecu valstu – Zviedrijas, Slovēnijas, Lielbritānijas, Latvijas un Lietuvas – jauniešu teātri savos nacionālajos vakaros, kopējā darbībā iesaistoties visiem festivāla dalībniekiem, varēja izdzīvot gan līdzdalības prieku, gan izgaršot nacionālo virtuvi. Kā savas valsts kultūras vizītkarti teātri izrādīja 20 minūšu garu, brīvi interpretētu iestudējumu par tēmu «Manas zemes teātra seja».«Studentu teātris veidoja stāstu par latviešu mūsdienu teātra meklējumiem no Hamleta līdz Lāčplēsim, aizstāvot pārgalvīgo tēzi, ka dziļi sirdī katrā latvietī mīt supervaronis. Un, kad supervaroņa baltais apmetnis izrādes finālā izpletās, iegūstot laivas apveidu un ēnu spēlē redzamie ceļotāji ar «Pūt, vējiņi» skaņām izbrauca plašajā pasaulē, ovācijas zālē bija nedalītas,» atceras A.Kacena.Nacionālā vakara saviesīgajā daļā tika veidoti improvizēti latviešu kāzu rituāli un spēles, kurās britu puiši, drosmīgi izvēloties precinieku lomas, piedzīvojuši gan viltus līgavu piedāvājumus, gan līgavu «zagšanu». Savukārt kāzu danču virpulī lieliski garšojuši kā latviešu pelēkie zirņi, tā rupjmaize ar medu un miestiņš. «Vai tiešām tās visas ir jūsu tradīcijas?» pēc latviešu vakara izbrīnīti jautājis ne viens vien festivāla dalībnieks.«Festivālā kopīgi pavadītais laiks lika apjaust, ka ikdienas uzdevumu virknē katrs ir tiesīgs atvēlēt laiku arī apcerei – cik tuvi vai tāli cits citam ir atšķirīgu valstu un pat dažādu ādas krāsu cilvēki. Cik atvērti esam mēs paši priekšstatos par sevi un citiem?» prāto režisore A.Kacena.Starptautiskie kontakti turpinās, un jaunnedēļ Jelgavas Studentu teātrī ritma un temporitma meistarklases sniegs amerikāņu režisore Ketlina Anna Tomsone. Īpašs notikums solās būt arī Rīgas Ģertrūdes ielas teātra viesizrāde «Svētceļnieks» Kārļa Krūmiņa režijā, ko teātra telpās redzēsim 1. oktobrī, savukārt laukuma saimnieki 9. oktobrī mūs atkal iepriecinās ar Hermaņa Paukša «Melnajām krēpēm».
