Pagājušās nedēļas pēdējās dienas Latvijai aizritējušas lielās politikas zīmē. Vispirms – ASV prezidenta Džordža Buša vizīte Rīgā.
Pagājušās nedēļas pēdējās dienas Latvijai aizritējušas lielās politikas zīmē. Vispirms – ASV prezidenta Džordža Buša vizīte Rīgā. “Ziņas” jau rakstīja, ka šoreiz Rietumu lielvalsts vadītāja ciemošanās drīzāk izvērsās par drošības pasākumu sīku iztirzāšanu. Daudz mazāka uzmanība tika pievērsta notikuma simboliskajai jēgai.
Jāpiekrīt, ka drošības pasākumi mūsu galvaspilsētas centru bija padarījuši par zonu, kas brīva no iedzīvotājiem. Daļa bija devusies brīvdienās ārpus Rīgas, citi izvēlējās palikt mājās. Tajā pašā laikā “Ziņas” varēja vērot, kā uz Rīgu atbraukušie ārvalstu tūristu bariņi izmanto iespēju aplūkot pilsētu bez drūzmas un steigas.
Jāsecina, ka mūsu pārliekā koncentrēšanās uz stingrajiem drošības pasākumiem novērsusi uzmanību no svarīgākā – pasākuma galvenā “vaininieka” ASV prezidenta, viņa vizītes simboliskās nozīmes un tā, ko, viesojoties Latvijā, viņš pauda.
Šoreiz gan Dž.Bušu nepavadīja iespaidīga ASV biznesa pārstāvju delegācija. Programmas “sāls” ir prezidenta vairākkārt uzsvērtais, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Austrumeiropai un konkrēti visām trijām Baltijas valstīm Otrā pasaules kara beigas atnesa jaunu okupāciju: “Pieminot pirms 60 gadiem izcīnīto uzvaru, mēs paturam prātā paradoksu. Lielāko daļu Vācijas sakāve karā noveda pie brīvības. Lielākajai daļai Austrumeiropas un Centrāleiropas uzvara atnesa citas impērijas dzelzs dūri.” Līdz šim tik skarbus patiesības vārdus skaļi nebija paudis neviens Rietumu valstu līderis.
Sestdien Mazajā Ģildē Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas sacītais: “Mēs tagad atskatāmies uz 60. gadadienu, kopš konflikts beidzies. Taču tas nesa brīvību pusei Eiropas pēc nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas sabrukuma, taču tas nenesa brīvību nācijām aiz dzelzs priekškara. Brīvība pie mums atnāca tikai ar dziesmoto revolūciju šajās trīs valstīs, kad mēs atguvām savu brīvību un suverenitāti. Visa šā procesa garumā ASV ir aizstāvējušas mūsu tiekšanos uz brīvību. Mēs esam guvuši daudz no atbalsta šo gadu gaitā. Un mēs par to esam pateicīgi. Šodien atkal ir iespēja ASV izrādīt savu atbalstu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai to vēstures izpratnē un vēlme atbalstīt demokrātiju un pilsoniskās sabiedrības izveidi.” Vārdi ar simbolisku jēgu.
Kāpēc gan uz ārišķīgo pasākumu fona daudzi nevēlas atzīt ASV prezidenta vizītes nozīmi – viņš Latvijā ciemojās tikai dienu pirms došanās uz Krieviju, lai tur daudzu pasaules valstu līderu klātbūtnē godinātu Otrā pasaules kara upuru piemiņu. Turklāt ziņās, kas saņemtas no Maskavas, skaidri noprotams, ka arī sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Rīgā sacītos vārdus Dž.Bušs nav “diplomātiski” aizmirsis.
Atliek vien secināt, ka kārtējo reizi lielāko uzmanību esam pievērsuši ASV prezidenta vizītes ārējām izpausmēm, nepievēršot uzmanību tās simboliskajai jēgai. Ir laiks kļūt pieaugušākiem pasaules politikas norisēs. Par drošības pasākumiem runājot, – tāpat kā esam pārliecināti par savām spējām būt izciliem hokeja treneriem, tikpat gudri varam un, galvenais, arī mākam spriest par to, kādi drošības pasākumi bija vai nebija nepieciešami Dž.Buša vizītes laikā un vietā.
