«Sarkanā kvadrāta» pēctece Baltijas Gumijas fabrika Jelgavā neražo gumijas zābakus, bet apkalpo autobūves un vagonbūves gigantus
Kā lieli nogatavinātā siera kluči no otra pasaules gala atvestie dabiskā kaučuka gabali gaida savas ekstrēmās pārvērtības, kļūstot par gumiju. Izsmalcinātu sieru nemaz neatgādina gumijai raksturīgā smaka, kas piepilda ražošanas telpas. Ar Rietumeiropas starpnieku palīdzību uz Jelgavu kaučuku piegādā no Vjetnamas, Malaizijas vai Indonēzijas – valstīm, kuras to ievāc no tropiskajiem kokiem.
Pārvākšanās izdevumi –
pusotrs miljons eiro
Ražotne no fiziski un morāli novecojušajām «Kvadrāta» telpām galvaspilsētā 2008. gadā pārcēlusies uz «NP Properties» Jelgavas biznesa parku. «Ar veco aprīkojumu Rīgā attīstīties nebija iespējams vai arī būtu bijis ļoti grūti,» atzīst akciju sabiedrības «Baltijas Gumijas fabrika» valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kernožickis. Kopš pārvākšanās uzņēmuma panākumi zarojuši un kuplojuši, un tagad tajā ražoto gumijas tehnisko izstrādājumu klāsts ietver vairāk nekā 600 nosaukumu – lauksaimniecībai, dzelzceļa un pašvaldību transportam, ķīmiskajai rūpniecībai, mašīnbūvei un autobūvei, celtniecībai un mājsaimniecībām. Fabrika vienīgā Baltijā nodrošina gumijas maisījuma pārstrādes pilnu ciklu – laboratorijā top gumijas maisījumu receptūras, īstenojot pasūtītāju vēlmes, piemēram, nodrošinot gumijas ekspluatāciju ekstremālos apstākļos – padarot to izturīgu pret degšanu, nodrošinot spēju vadīt elektrību vai, gluži pretēji, spēju izolēt.
Pārcelšanās izmaksas, ieskaitot laboratorijas un ražošanas modernizēšanu vairāku gadu garumā, prasījušas vairāk nekā pusotra miljona eiro investīcijas, atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Baltijas Gumijas fabrika ir rūpnīcas «Kvadrāts» tradīciju turpinātāja, kuras pirmsākumi savukārt meklējami 1924. gadā dibinātā uzņēmumā «Baltic India Rubber Company Quadrat».
Uz gumijas «pleciem»
autobūves milži
Pēc Somijas partneru pasūtījuma Jelgavā ražo gumijas detaļas lokomotīvēm Kanādas starptautiskās aviācijas un transporta kompānijas «Bombardier» vajadzībām. Klientu vidū ir baltkrievu autobūves rūpnīca «BelAZ», kuras ražotajai speciālajai milzu tehnikai jāiztur neiedomājama slodze, un par to daļa atbildības gulst uz Jelgavas ražotnes pleciem, stāsta A.Kernožickis, jo «autobūvē katrai detaļai jābūt īpaši kvalitatīvai». Jelgavnieki to spēj nodrošināt, jo uzņēmums kā viens no pirmajiem valstī saņēma apstiprinājumu par atbilstību starptautiskā standarta ISO/TS 16949 prasībām, gūstot iespēju ražot gumijas tehniskos izstrādājumus automobiļu rūpniecībai. Kad vēl apsvērts, vai ražotnei jātiecas uz šo standartu, nosliekties tam par labu lika autobusu uzņēmuma «AMO Plant» būvniecība Jelgavā. Vairākus gadus Baltijas Gumijas fabrika gaida, kad «AMO Plant» «ražošanas apjomi kļūs mums interesanti. Līdz tam varam tikai cerēt uz sadarbības iespējām».
Pamatā gumijas maisījumus un izstrādājumus eksportē uz Rietumeiropu, ārpus Latvijas tiek pārdoti līdz pat 90 procenti saražotā. «Mūsu stratēģiskais mērķis ir tirgus par 360 grādiem. Modernās iekārtas dod iespēju kā līdzīgiem konkurēt ar nozares vadošajām kompānijām. Lai gan neesam liela ražotne Rietumeiropas konkurentu mērogā, tomēr starp mūsu līmeņa un izmēra uzņēmumiem esam vieni no mūsdienīgākajiem. Esam uzmanīgi un vienmēr turam roku uz pulsa, lai nepalaistu garām jaunus materiālus,» stāsta A.Kernožickis.
Kā apliecina uzņēmuma vadītājs, viņu interesē arī vietējais tirgus, starp klientiem ir tādi lieli uzņēmumi kā valsts akciju sabiedrība «Latvijas dzelzceļš» un akciju sabiedrība «Rīgas siltums».
Ukrainas klienti
pasūtījumus neatsauc
Krievijā nav neviena «Sarkanā kvadrāta» mantinieces klienta, savukārt klientiem Ukrainā Jelgavā top īpaši gumijas maisījumi medicīnas izstrādājumu izgatavošanai. Politiskā krīze pagaidām nav ietekmējusi sadarbību – apstiprinātos Ukrainai paredzētos pasūtījumus sadarbības uzņēmums no Igaunijas līdz šim nav atcēlis. «Grūti pašlaik prognozēt, kas notiks tuvākajā laikā, ņemot vērā apstākļus. Jau iepriekš esam vairākkārt cietuši politisku konfliktu dēļ,» atzīst uzņēmuma vadītājs. Pirms trim gadiem vācu kompānija veikusi ļoti apjomīgu pasūtījumu Lībijas tirgum, taču Ziemeļāfrikas valstī sācies pilsoņu karš, kura rezultātā tika gāzts Muamara Kadāfi režīms. Vācu kompānija līgumu pārtrauca, un pasūtījums Baltijas Gumijas fabrikai aizgāja gar degunu.
«Ķīmiskā ražošana nemitīgi attīstās, bet nav radīts nekas, kas varētu aizvietot gumiju. Neviens cits materiāls nav parādījis reizē tādu elastību un izturību,» skaidro A.Kernožickis. Daļa gumijas maisījumu top uz dabiskā kaučuka bāzes, otras daļas pamatā ir sintētiskais kaučuks. Dabiskā un sintētiskā kaučuka proporcija ražošanā gadu no gada mainās, bet pērn izmantots aptuveni pusi uz pusi. Ar Vācijas starpnieku palīdzību uz Jelgavu kaučuku piegādā no eksotiskām valstīm, kuras to ievāc un ražo. Ražotnē izmanto arī Āfrikā iegūtu dabisko kaučuku, kas ne tuvu nelīdzinās sieram, drīzāk tas ir intensīvā kafijas pupiņu tonī.
Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ražotnē tiek attīstīta arī silikona izstrādājumu ražošana. «Silikons ir ļoti perspektīvs materiāls, neitrāls pēc savām īpašībām un tādēļ tik plaši izmantojams – no medicīnas līdz elektronikai un pārtikas rūpniecībai,» klāsta A.Kernožickis.
Inženieri nosirmo
Ražošanas jaudas atļauj saražot 2,5 tūkstošus tonnu gumijas maisījumu gadā. «Pašlaik izpildām aptuveni 60 procentu no maksimālā iespējamā,» atklāj uzņēmuma vadītājs. Starp Baltijas Gumijas fabrikas ražojumiem ir pat hokeja ripas, dušas klausules daļas no silikona un «vantūzi» jebšu gaisa atsūcēji vannām un izlietnēm. «Tomēr pirmkārt mēs esam ražotne, kas apkalpo rūpniecību, nevis mājsaimniecības. Tehniskās iespējas ļauj mums izgatavot arī hokeja ripas, bet mums nav lielu līgumu par to ražošanu, līdz ar to tas nav ekonomiski interesanti,» stāsta A.Kernožickis.
Uz jautājumu, ar kuriem izstrādājumiem lepojas, ražotnes vadītājs ilgi domā, līdz atbild – vispirms ar to, ka spējis saglabāt uzņēmumu ar deviņu desmitgadu pieredzi. «Tagad varam konkurēt ar jebkuru uzņēmumu Austrumos vai Rietumos, jo nodrošinām visaugstāko kvalitāti un izpildām vissarežģītākos pasūtījumus,» uzsver valdes priekšsēdētājs. Aptuveni 60 darbinieku vidū lielākā daļa ir gados jauni cilvēki, stāsta A.Kernožickis, taču inženiertehniskajā personālā daudz sirmgalvju. Latvijā nav iespējas iegūt attiecīgu izglītību, tāpēc A.Kernožickis prognozē, ka darbinieku nākamajai paaudzei būs jādodas izglītoties Skandināvijā, Vācijā vai Polijā. ◆
