«Kā mūsu vecmāmiņas apguva mobilo tālruni, tā mums jāmācās dators. Laiks tāds, ka tā vairs nav privilēģija, bet dzīves nepieciešamība,» atzīst Vera Timošenkova. Kopā ar vīru Viktoru un vēl kādu «rafieti» viņa Pārlielupes bibliotēkā pieteikusies mācībām «Interneta ābece pieaugušajiem». Tas ir viens no E-prasmju nedēļas pasākumiem, kas, apvienojot dažādas organizācijas, Latvijā notiek jau sesto gadu.
Pārlielupes bibliotēka bija viena no pirmajām iestādēm, kur vakar mūsu pusē tika sākti E-prasmju nedēļas pasākumi, kas pilsētā, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novados līdzīgi kā citviet Latvijā risināsies līdz 27. martam. Bibliotekāres Marikas Girdo vadībā seniori apguva pašu elementārāko darbā ar datoru – ierīces ieslēgšanu, programmu atvēršanu un kursīva vadīšanu, kas ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem iesācējiem, īpaši cilvēkiem gados.
Jāmudina vidējā paaudze
Tam piekrīt arī nodarbību apmeklētāja Vera. Tāpat pieklibojot atmiņa un uztveršanas spēja, taču tas nav mazinājis apņemšanos apgūt datorprasmes, kas tik ļoti nepieciešamas ikdienā. «Patlaban viss notiek internetā. Tur var atrast dažādus sarakstus un sludinājumus. Man patīk gatavot, tāpēc interesē ēdienu receptes, bet vīru – makšķerēšanas lietas. Rēķinu maksāšana gan vēl ir nākotnē, bet mums ir tik jauka skolotāja, ka varēsim nākt pie viņas mācīties individuāli,» teic V.Timošenkova. Viņa atklāj, ka nodarbības būs iemesls beidzot lietot savu datoru, kas pagaidām stāv mājās iepakots.
«Tas vēl tik ātri nenotiks, ka visi iedzīvotāji būs apguvuši datorprasmes,» atzīst Pārlielupes bibliotēkas vadītāja Veneranda Godmane, kas jau vairākus gadus piedalās E-prasmju nedēļā, piedāvājot dažādus pasākumus. Īpaši jādomā, kā uzrunāt vidējo paaudzi. Senioriem pilsētā tiek rīkotas dažādas apmācības, bet vidējā vecuma grupā ļoti daudzi neprot rīkoties ar datoru, kautrējas to izrādīt, novērojusi V.Godmane. «Nav jāgaida šī nedēļa. Bibliotēkā jebkurā brīdī var bez maksas un arī individuāli apgūt e-prasmes. Pie mūsu sešiem datoriem gan lielākoties sēž jaunatne, kā arī pieauguši vīrieši, kuri «pazaudējušies» dzīvē un nāk te spēlēties. Cits austiņās klausās mūziku, kāds skatās filmas, izmanto sociālos tīklus. Iedzīvotāji nāk arī maksāt rēķinus. Taču atsakām, piemēram, iekopēt spēlītes mobilajos telefonos vai noformēt kredītus,» stāsta Pārlielupes bibliotēkas vadītāja. Viņa piebilst, ka rīt grāmatu krātuvē viesosies Jelgavas 6. vidusskolas 3. klases skolēni, kuriem bibliotekāres atgādinās par drošību internetā.
Visbiežāk maksā rēķinus un iepērkas
E-prasmju nedēļa tiek rīkota «GetOnline Week» un ES kampaņas «e-Skills for Jobs» laikā un tās galvenais uzdevums ir radīt kopēju Eiropas mēroga platformu digitālo prasmju attīstības veicināšanai, šajā darbā iesaistot privātā, publiskā un nevalstiskā sektora organizācijas, vēsta rīkotāji. Īpaša uzmanība šogad tiks veltīta, lai motivētu jauniešus izvēlēties ar informācijas komunikāciju tehnoloģijām (IKT) saistītu karjeru, kā arī darbu, kur nepieciešamas digitālo tehnoloģiju prasmes. Tāpēc dažādos pasākumos un aktivitātēs īpaši tiksies IKT politikas un nozares augsta līmeņa pārstāvji, uzņēmēji, skolēni un jaunieši.
Taču nav aizmirsts arī par citām interesentu grupām. Tā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs, piemēram, šonedēļ aicināja mācīties, kā iegūt informāciju bibliotēku elektroniskajos katalogos, iegādāties produktus un pakalpojumus internetā, apgūt, kā veidot infografikus un aplikāciju «Kadastrs.lv», kā arī e-vidē ar nelielu budžetu sākt savu pārdošanas biznesu. Savukārt Jelgavas Zinātniskā bibliotēka un tās filiāles gatavas mācīt «ieslēgt» datoru, lasīt e-grāmatas, mudināt digitālajā vidē iepazīt Aspaziju un Raini, doties virtuālos ceļojumos, ievietot un apstrādāt fotogrāfijas, kā arī parūpēties par drošību internetā.
Uzņēmuma «Lattelecom» rīkotajā sabiedrības aptaujā noskaidrojies, ka aizvien vairāk iedzīvotāju e-pakalpojumi kļuvuši par ikdienu un viņiem nav grūtību orientēties elektroniskajā vidē. Tur visbiežāk tiek veikti norēķini (83 procenti), notiek iepirkšanās (67 procenti), informācijas meklēšana (59 procenti), izklaide un spēles (52 procenti), kā arī formalitāšu kārtošana – 46 procenti lieto portālu Latvija.lv un teju tikpat Valsts ieņēmuma dienesta elektronisko sistēmu. Tāpat noskaidrots, ka datu uzglabāšanas un apmaiņas iespēju, spēles un izklaides visvairāk izmanto 15–24 gadus veci jaunieši. Savukārt 35–54 gadus vecie respondenti ar lielu izrāvienu no citām vecumu grupām savā ikdienā lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Taču tikai ceturtā daļa iedzīvotāju izskata, ka e-pakalpojumu vide Latvijā ir droša, saprotama, ātra un satura ziņā uzticama. ◆
