Latvijā izveidoto nodokļu sistēmu par vienkāršu nenosauksi. Tā līdz šim bijusi sarežģīta un ar tendenci ik pa brīdim mainīt noteikumus.
Latvijā izveidoto nodokļu sistēmu par vienkāršu nenosauksi. Tā līdz šim bijusi sarežģīta un ar tendenci ik pa brīdim mainīt noteikumus. Jaunās valsts pārvaldes vēsmas ir atnesušas tādus pašus jauninājumus līdz šim likumdošanā īpaši neaiztiktajiem nodokļu atvieglojumiem, ja ziedotājs savu naudiņu ir atvēlējis, tā teikt, vispārējas valsts attīstības mērķiem. Ar attīstību domāti ziedojumi tādiem nolūkiem, kur valsts naudas maciņa iespējas bijušas visai ierobežotas, lai neteiktu, ka tādu nav bijis nemaz. Līdz šim vairumā gadījumu nodokļu atlaides baudīja arī ziedotāji nevalstiskajām organizācijām. Likumos noteiktās nodokļu atlaides, atvieglojumi, atbrīvojumi, kompensācijas un īpašie noteikumi nodrošināja svarīgu netiešo valsts atbalstu.
Ministru kabinets pēc premjera un finanšu ministra izteiktajiem apsvērumiem jau gatavi pārtraukt minētās uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaides gan valsts un pašvaldību, gan privātajiem uzņēmumiem, kas ziedojuši dažādām nevalstiskām sabiedriskajām organizācijām. Finanšu ministrija iesniegusi grozījumus likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, kas paredz aizliegumu valsts un pašvaldību uzņēmumiem ziedot vai dāvināt. Kā skaidro ministrija, pašlaik likumdošanā paredzēts, ka, ziedojot dažādiem fondiem un komitejām, var saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 90 procentu apmērā. Līdz ar to veidojas situācija, ka faktiski uzņēmuma pašu līdzekļi veido tikai 10 procentu no ziedojuma summas. Savukārt, ziedojot citām organizācijām, uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi var saņemt 85 procentu apmērā. Viens otrs pamanījies šur tur pablēdīties, tādēļ nolemts «pa galvu» sadot pārējiem. Premjers uzskata, ka nodokļa atlaižu sistēma ir «nejēdzīga un nepieņemama» un Latvijā ziedotājiem esot paredzētas visdāsnākās nodokļu atlaides gandrīz vai visas pasaules nodokļu iekasēšanas praksē.
Tikai šoreiz gribas atgādināt vienu piemēru. Nacionālās bibliotēkas celtniecības projektu UNESCO iekļāvusi starptautiski atbalstāmo sarakstā. Tas nozīmē, ka, piemēram, Vācijā uzņēmējs, uzzinājis, ka Latvijā ir šāds starptautiskas organizācijas atbalstīts projekts, var ziedot mūsu Nacionālajai bibliotēkai. Savukārt no savas valsts šis uzņēmējs saņems nodokļu atlaides, kas viņam pienākas. Viņš skaitīsies veicis ļoti nozīmīgu un būtisku ieguldījumu pasaules kultūras saglabāšanā. Vai nepienāks brīdis, kad no kauna mums pašiem būs jālien vai zemē, ja bibliotēkas atklāšanas brīdī, pārgriežot tradicionālo lentīti, goda vietā kā ziedotāji stāvēs tikai ārvalstu kompāniju pārstāvji?
Šovasar paredzēti kārtējie latviešu dziesmu un deju svētki. Ņemot vērā jaunlaiku vispārējo taupības režīmu, ievērojami «apcirpts» to budžets. Līdz šim neviens no ziedošanas iniciatīvas apkarotājiem acīmredzot nav tā īsti parēķinājis, kādas patiesībā summas ziedotas nevalstiskajām organizācijām (pašdarbības kolektīviem) līdz šim. Vajadzējis uzklausīt kolektīvu vadītājus un dalībniekus, kas saprot, ka ne pašvaldību, ne valsts un privātie uzņēmumi šogad viņiem neizlīdzēs nedz sagatavojoties svētkiem, nedz nokļūt to norises vietās.
Drūmas perspektīvas daudzām jo daudzām nevalstiskām organizācijām (ieskaitot amatieru teātrus, deju kolektīvus, korus, sporta klubus un tamlīdzīgi), kuru eksistence bija atkarīga no tiem simtiem vai pat desmitiem ziedoto latu. Vai cena, kuru samaksāsim, pēc tam vācot drumstalās salauzto sistēmu, vietā neko neliekot, būs atbilstoša iegūtajiem latiem? Pēdējā laikā iznācis sastapties ar dīvainiem faktiem, ka atsevišķu pārkāpumu gadījumā par grēkāžiem tiek padarīti godīgi dzīvojošie. Tiek aizmirsts, ka tādu ir vairums. Šāda pieeja nopietnas problēmas risinājumam ir pilnībā nepareiza.
