Dāvids Locs paša izgatavotos longbordus iecerējis arī eksportēt.
“Pirms četriem gadiem vienu dienu pie manis ciemos atnāca draugs, kuram bija longbords. Bērnībā man ir bijis skeitbords, bet ar longbordu nekad nebiju braucis. Draugs iedeva pamēģināt, sākumā “neaizgāja”. Vienu vakaru divas stundas braukāju pa Jelgavu, un āķis bija lūpā,” stāsta jelgavnieks Dāvids Locs, kurš izgatavo longbordus. Viņa dēļi kopš pērnā maija pazīstami ar zīmolu “Davi Boards”.
Klients pirmajā vietā
Drauga brālim toreiz bija vairāki dēļi, tāpēc viņš varēja kādu aizdot arī Dāvidam. “Tā mēs braukājāmies, bet ar laiku kļūst neērti visu laiku izmantot svešu mantu. Dēlis arī bojājas, atsitot pret apmalēm vai nokrītot. Izdomāju, ka varētu sagādāt pats savu dēli. Sāku skatīties internetā cenas. Sapratu – ja gribi kvalitatīvu dēli, kas kalpos un arī izskata ziņā būs unikāls, nav no kā īpaši izvēlēties. Tad atcerējos, ka es taču kādreiz “Jundā” gāju kokapstrādē. Domāju, pamēģināšu,” par pirmajiem soļiem savu dēļu tapšanā stāsta Dāvids. Sākumā viņi bijuši četri puiši, kuri sapņoja par savu “lielo biznesu”, taču ar laiku Dāvids palicis viens.
Kad viņš ar savu pirmo, paša izgatavoto dēli izgājis cilvēkos, tas nepalika nepamanīts. Apkārtējie sākuši interesēties, kas tas ir, kur dabūjis, jo neko tādu nebija redzējuši, un lūdza uztaisīt arī viņiem. Kā stāsta Dāvids, ļoti daudz laika un līdzekļu ieguldīts attīstībā. “Ir bijis, ka taisu trīs dēļus, visi gandrīz pabeigti, atlicis tikai nolakot, bet, paskatoties no sāna, ieraugu, ka dēļi ir savērpušies, jo par maz turēti spiedē. Jātaisa no jauna. Kvalitātes kontrole man ir augsta. Ja ieraugu kādu defektu, nolieku malā, un tādus dēļus nepārdodu vispār. Klients man ir pirmajā vietā. Tā niša Latvijā nav liela – pieļausi vienu kļūdu, neviens no tevis neko vairs neņems,” stāsta Dāvids.Katrs dēlis unikāls
Viens dēlis tiek līmēts no deviņām vai desmit kārtām. Kodols ir bērzs, savukārt virskārtā tiek likts nažfinieris, kas piešķir krāsu un ļauj izvairīties no dēļa krāsošanas, tāpat kā sapeles vai palldava koks. Cits dēlis ir veidots no ozola masīvkoka. Kad kārtas ir salīmētas, dēlis tiek ievietots paštaisītā spiedē, kur tas pavada vismaz diennakti, ņemot vērā gaisa mitrumu un temperatūru. Pēc tam seko formas veidošana, slīpēšana, lakošana, darbs pie dizaina.
Lai gan visi dēļi veidoti pēc viena principa, katrs ir unikāls. “Kad cilvēks atnāk pie manis, viņš pastāsta, kādu vēlas, un es pasaku, ko varu realizēt. Katrā dēlī ir daļa no klienta un no manas dvēseles,” stāsta Dāvids. Viņš arī ieviesis tradīciju, ka pasūtītājs ir pirmais, kurš uzkāpj uz dēļa. “Daudziem ir ļoti svarīgi, ka dēlis taisīts tieši viņam un ka viņš ir pirmais, kurš uz tā uzkāpis,” novērojis Dāvids. Kad nu pasūtītājs dēli iemēģinājis, tikai tad Dāvids palūdz atļauju uz tā uzkāpt, lai pieregulētu ritentiņus. Ja cilvēks atnāk ar skaidru redzējumu par dizainu un tehniski viss rit, kā plānots, dēlis top gatavs četrās piecās dienās, taču Dāvids ar rezervi sola visu paveikt nedēļas laikā. Izgatavošanas laiks atkarīgs arī no dizaina sarežģītības pakāpes. Bijis arī kāds gadījums, kad dizaina izstrādē vien pavadīts mēnesis.
Reklāma no mutes mutē
Pa Jelgavas un tuvējo pilsētu ielām ripinās aptuveni 25–30 Dāvida izgatavotu longbordu, ko pasūta gan puiši, gan meitenes, divi aizceļojuši pie latviešiem uz Dāniju. Eksports ir puiša biznesa plānā, jo hobijs pamazām pārtop par naudas pelnīšanas veidu, taču viņš nesteidzas notikumiem pa priekšu. “Mans bizness pastāv bez investīcijām no trešajām personām. To, ko es nopelnu ikdienā (Dāvids darbojas loģistikā un ir arī dīdžejs – red.) vai no pārdotā, ielieku atpakaļ dēļos. Eksports kādreiz noteikti būs, taču ar reklāmu pagaidām īpaši nenodarbojos. Man patīk reklāma, kas iet no mutes mutē. Ar klientiem veidojas cita sadarbība, kad satiekamies dzīvē un diskutējam, kā būtu labāk. Piedāvāju savas versijas un vienmēr dēļiem dodu garantiju. Nedodu garantiju uz mēnesi un arī uz 80 gadiem ne. Vienkārši saku – ja kaut kas notiek, padod ziņu. Ja atklāsies kāds mans defekts, salabošu vai uztaisīšu jaunu dēli. Tas man ir lētāk nekā tad, ja cilvēks pastāsta saviem draugiem un tie atkal saviem draugiem, ka man ir slikti dēļi. Kaut arī man nav sliktu dēļu un nekas, par laimi, līdz šim nav noticis, visiem var gadīties rūpnīcas defekti – es tos saucu par rūpnīcas defektiem, lai gan man viss ir roku darbs,” teic Dāvids.
Longbords
Longbords (burtiski tulkojot no angļu valodas – garš dēlis) ir līdzīgs, taču nav tas pats, kas skeitbords. Tas parasti ir garāks un ātrāks par skeitbordu, un tam ir liela formu dažādība. Pirmos longbordus radīja havajiešu sērfotāji 40. un 50. gados kā alternatīvu sērfošanai laikam, kad nebija viļņu. Sērfa dēļiem pieskrūvēja riteņus, tāpēc pirmie longbordi bija lietošanai bīstami. Pirmie rūpnieciski ražotie longbordi radās 1959. gadā. Tiem ir daudz lietojuma iespēju, sākot ar sacensībām braucienā lejup no kalna un beidzot ar ikdienas vizināšanos un izmantošanu kā transportlīdzekli.
Avots: wikipedia.com
