«Aldaris» Latvijas Basketbola līgas mājas spēlē BK «Jelgava», demonstrējot augstas kvalitātes basketbolu, ar graujošu 82:60 sakāva līgas ceturto spēcīgāko komandu «Jūrmala/Fēnikss». Rezultatīvākais šajā mačā ar 21 punktu bija Andris Justovičs, bet 10 punktu un deviņas rezultatīvas piespēles Kristapa Pļavnieka kontā.
Deviņpadsmitgadīgais kluba «Jelgava» saspēles vadītājs K.Pļavnieks savas basketbolista gaitas sāka Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā. 2011. gadā perspektīvais jaunietis Latvijas Basketbola līgas (LBL) spēlē izgāja Latvijas flagmaņa «VEF Rīga» sastāvā un šajā klubā pavadīja vairākas sezonas, bet 2014. gadā atgriezās, lai jau kā BK «Jelgava» līderis turpinātu sevi pierādīt pieaugušo basketbolā.
– Vai esi pieradis pie līdera lomas komandā?
Uzskatu, ka kopumā šosezon aizvadītajās spēlēs neesmu bijis uzdevumu augstumos, un apzinos, ka treneris no manis gaida vairāk. Vēl ir daudz jāmācās, un sniegums noteikti uzlabosies, jo ar šādu mērķi tiek strādāts treniņos, kā arī pats aizvien vairāk un vairāk iegūstu pārliecību par saviem spēkiem.
– Kāda ir sajūta vadīt saspēli komandā, kurā esi viens no jaunākajiem?
Vecumam nav nozīmes, ja man uzticas treneris un komandas biedri. Esmu jau pieradis pie šādiem apstākļiem. Protams, ņemu vērā arī komandas veterānu Salvja Mētras un Agņa Čavara padomus.
– Kā tu vērtē BK «Jelgava» līdzšinējo sniegumu? Kas pietrūcis, lai komanda LBL turnīra tabulā atrastos vismaz pāris vietu augstāk?
Komandas sniegums jāatzīst par ne pārāk labu. Esam zaudējuši vairākas spēles to izskaņā. Pietrūcis pieredzes un stabilitātes. Bieži vien nespējam koncentrēties uz visām 40 spēles minūtēm, ko acumirklī izmanto pretinieki, tādēļ piedzīvojam šādus zaudējumus. Taču treniņos turpinām smagi strādāt, un galvenais treneris Mārtiņš Gulbis dara visu, lai mēs spēlētu stabilāk un pārliecinošāk. Lai arī nesen piedzīvojām sāpīgu zaudējumu «Saldus» komandai, 19. februāra spēle pret «Jūrmala/Fēnikss», kurā triumfējām ar 82:60, pierādīja, ka spējam kā komanda pieveikt arī potenciāli spēcīgākus pretiniekus un patiešām demonstrēt kvalitatīvu basketbolu, kas patīk arī līdzjutējiem.
– Salīdzinot ar pērno sezonu «VEF Rīga» sastāvā, tavs spēles laiks palielinājies gandrīz trīs reizes. Vai spēj izturēt šādu slodzi?
Sezonas sākumā bija grūti. Nepratu pareizi izmantot savu enerģiju. Šādā līmenī nebiju radis spēlēt, jo intensitāte ir ļoti augsta. Tagad gan esmu pieradis un fiziskā forma arī turpina uzlaboties. Turklāt komandā ir piesaistīts vēl viens talantīgs basketbolists Rihards Lomažs, kurš var pildīt saspēles vadītāja funkcijas, kamēr es atpūšos.
– Ar kuru no komandas biedriem vislabāk saproties laukumā?
Samērā labi laukumā sajūtu visus, jau apzinos, ko katrs spēj, taču vislabāk saprotos ar Dāvi Geku. Esam kopā spēlējuši vairākus gadus dažādās līgās un turnīros. Esam arī vienaudži.
– Un kurš no LBL spēlētājiem ir tavs neērtākais oponents?
Noteikti visgrūtāk ir spēlēt pret «Liepāja/Triobet» saspēles vadītāju lietuvieti Andriju Mažuti. Viņš ir fiziski ļoti spēcīgs aizsardzības tipa basketbolists, pret kuru spēlēt nav viegli, taču no šādiem dueļiem var gūt lielu pieredzi.
– Vai tava 35 procentu precizitāte metienos no spēles ir labs rādītājs saspēles vadītājam?
Pats ar šādu ciparu divpunktu metienu ailītē neesmu apmierināts. Apzinos, ka spēles laikā jākoncentrējas, izpildot katru metienu. Nedrīkst tos sasteigt. Tomēr nereti spēles izskaņā, kad nogurums ir jūtams, arī metienu precizitāte krītas. Jāņem vērā arī tas, ka sezonas gaitā pretinieki ir izpētījuši mūsu komandu, intensīvāk un agresīvāk sedz mani visas spēles laikā, kas nereti atspoguļojas arī metienu precizitātes statistikā.
– Kādus basketbola elementus tu galvenokārt vēlies pilnveidot?
Visus. Jo būšu universālāks, jo grūtāk pretiniekiem būs atšifrēt manas darbības laukumā. Īpaši vēlos pievērst uzmanību metienu kvalitātei. Lai kļūtu par labāku spēlētāju, ir jāiegulda smags un neatlaidīgs darbs.
– Vai biji arī kaut kā īpaši gatavojies «Aldaris» LBL zvaigžņu spēles meistarības konkursam?
Īpaši tam negatavojos. Biju jau piedalījies šajā konkursā pērn, kad iekļuvu finālā, un zināju, kas šajā discipīnā ir jāpaveic. Šoreiz nedaudz pietrūka precizitātes no soda metienu līnijas, tādēļ finālam nekvalificējos, taču jāatzīst, ka šogad konkurence bija spēcīga.
– Vai izjūti atšķirību starp spēli skatītāju pārpilnā «Arēnā Rīga» un Zemgales Olimpiskajā centrā, savu līdzjutēju priekšā?
Visspilgtākās atmiņas man palikušas no U18 Eiropas čempionāta, kad «Arēna Rīga» bija pilna latviešu faniem. Tās izjūtas vēlētos izdzīvot vēlreiz. Savukārt «VEF Rīga» rindās nebija iespēju spēlēt pie pilnām tribīnēm. Jelgavā, protams, patīkami fanu rindās redzēt pazīstamus cilvēkus, taču domāju, ka mūsu basketbola līdzjutēji varētu būt vēl aktīvāki. Nesen aizvadītā spēle Jelgavas Sporta hallē pierādīja, cik daudz un kaislīgu fanu tomēr dzīvo šajā pilsētā.
– Un ko teiksi par BK «Jelgava» karsējmeitenēm?
Karsējmeiteņu komanda ir daļa no mūsu lielās ģimenes, ar kuru būtu jāsadarbojas vēl ciešāk, lai spēlēs sanāktu iespaidīgāks šovs. Turēju īkšķus par mūsu meičām arī zvaigžņu spēles karsējmeiteņu konkursā, taču šoreiz žūrija bija barga un noslēgumā piektā vieta. ◆
