Pazīstami vairāki zārku veidi – parastie finiera, «ilgkalpojošie» ozolkoka, aizlodētie cinkotā skārda, kā arī nesen pie mums parādījušies «lidojošie» zārki.
Pazīstami vairāki zārku veidi – parastie finiera, “ilgkalpojošie” ozolkoka, aizlodētie cinkotā skārda, kā arī nesen pie mums parādījušies “lidojošie” zārki.
Šoreiz “lidojošo zārku” lomu izpilda automašīnas, kas pārsniedz likumā noteikto braukšanas ātrumu. Pēc viena cienījama ministra vārdiem gan iznāk, ka braukt neatļauti ātri skaitās ļoti cilvēcīgi. Arī citās valstīs pastāv no pārējiem “normālajiem” braucējiem atšķirīgi braukšanas stili. Piemēram, Vācijā daudzi motobraucēji joprojām pārvietojas pēc principa “ātri braukt, skaisti nomirt”. Varbūt “skaisti” nomirt skaitās tikt apbedītam bez grimēšanas? Daudz dzirdēts arī par autobraucējiem Kaukāza valstīs, kur īsts džigits krustojumā var braukt, arī neievērojot sarkano luksofora aizlieguma signālu. Dažiem pie mums arī šķiet, ka laba mašīna ceļu atradīs pati. Tad nu, to uzpildot degvielas uzpildes stacijā, dažs labs “uzpildās” arī pats. Nav jau brīnums, jo tur var iegādāties arī alkoholiskos dzērienus. Šajā gadījumā jāatceras, ka laba mašīna, no kuras pārāk daudz prasa un sagaida, var būt atriebīga kā kamielis un nepakļauties savam vadītājam. Šāds braucamrīks parasti atrod savu ceļu līdz ceļmalā augošajam kokam. Protams, ja Dievs ir žēlīgs un pretī negadās cita automašīna vai gājējs. Iespējams, jau drīz uz kapa pieminekļa varēs lasīt šādas rindas: “Manas mašīnas marku pēc avārijas neviens nevarēja noteikt.” Nenoliedzami, daudzi kapu apmeklētāji šādu uzrakstu nelaistu garām neizlasījuši.
