Motivāciju mācīties grauj dažādi psiholoģiski, pedagoģiski, sociāli un medicīniski faktori.
«nv» ir burti dienasgrāmatā vai liecībā, kas apzīmē nepietiekamu vērtējumu kādā mācību priekšmetā. «Nē, tie nozīmē «neteiksim vecākiem»,» reiz dzirdēju, kā sasmejas ceturtklasnieki. Šādi viņi droši vien centās izreaģēt spriedzi, kādu parasti rada katra nesekmīga atzīme. Neapmierināti skolotāji, pikti vecāki. Arī pašam skolēnam šķiet, ka esi kļuvis pēdējais «lūzeris». Skaidrs, ka šī sajūta grauj. Tāpēc jāmeklē risinājumi, kā to mazināt un galu galā pārvērst veiksmes stāstā.Palīdz pagaidu liecībasNespējai apgūt mācību vielu ir gan pedagoģiski, gan psiholoģiski, gan sociāli un medicīniski iemesli. Tāpēc to pavedienus šoreiz meklējam kopā ar vairākiem speciālistiem – Jelgavā lielākās izglītības iestādes 4. pamatskolas direktori Agitu Lundbergu, izglītības psiholoģi Initu Brūveri un sociālo pedagoģi Irēnu Buķevicu.«Mūsu skolā mācās 943 skolēni. Beidzot pirmo semestri, nesekmīgi kādā priekšmetā bija 39 bērni, četrpadsmit – vairākos priekšmetos. Tas nozīmē, ka vidēji katrā klasē nepietiekams vērtējums ir 1,2 skolēniem. Tas nav kritisks rādītājs, bet aiz muguras ir noiets milzīgs ceļš, kā esam to panākuši,» cīņas ar nesekmību pedagoģiskos ieročus atklāj izglītības iestādes vadītāja. Viņa stāsta, ka viens no veiksmīgākajiem stimulatoriem skolēniem saņemties, piemēram, ir pagaidu liecību izsniegšana. Tajās gan audzēkņi, gan skolotāji un vecāki redz iespējamo atzīmi, ko vēl var paspēt izlabot. Tā pirms vairākiem gadiem 162 potenciāli nesekmīgo vietā ar vieniniekiem, divniekiem un trijniekiem liecībā palikuši vien 62.Bieži slēpj medicīniskas problēmasEfektīvas ir arī mazās pedagoģiskās padomes sēdes, kurās satiekas mācību priekšmetu skolotāji, bērni un vecāki, turpina direktore. Visām pusēm apņemoties ievērot savus nosacījumus, tiek veidota individuāla darba programma salīdzinoši īsam laikam. Piemēram, divām nedēļām, kas liek visiem koncentrēties un rezultātu uzlabot. Skolā darbojas arī «Mājas darbu klubiņš». Tajā pedagogi palīdz bērniem izskaidrot uzdevumus priekšmetos, kuros parasti ir lielākās problēmas, – matemātikā, latviešu un angļu valodā. «Mums izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Iekļaujošās izglītības atbalsta centru. Ja paši vairs īsti netiekam galā, lūdzam centra speciālistu konsultāciju. Smagākos gadījumos sūtām bērnus uz pedagoģiski medicīnisko komisiju. Iespējams, skolēnam būtu piemērotāka cita izglītības programma,» medicīniskajam aspektam pieskaras direktore. Sociālā pedagoģe gan min, ka vecākiem nav obligāts pienākums skolai atklāt bērna veselības problēmas. Tomēr dažkārt tieši tās vainojamas nesekmībā. Turklāt ģimenes ārstu izziņas pirms skolas gaitu sākšanas bieži vien ir tikai formālas. Arī vecākiem nav viegli atzīt, ka atvasītei būtu vajadzīga logopēda, psihologa, psihiatra vai cita speciālista palīdzība, novērojusi I.Buķevica.Vēl grib spēlētiesPētot psiholoģiskos iemeslus, kas bērniem kavē apgūt mācību vielu, I.Brūvere min, ka sākumskolā viens no faktoriem var būt tā saucamā sešgadnieka, septiņgadnieka krīze. Tas nozīmē, ka dažiem skolēniem, sākot mācības 1. klasē, vēl nav notikusi pāreja no vēlmes rotaļāties uz vēlmi mācīties. Līdz ar to viņam ir grūti nosēdēt solā un koncentrēt savu uzmanību. Īpaši tas raksturīgs bērniem, kuriem septiņi gadi palikuši vien dažus mēnešus pirms mācību gada sākuma. Tāpēc ar ģimenes ārsta atzinumu pastāv iespēja mācības uz gadu atlikt, atgādina izglītības psiholoģe.Skolas direktore piebilst, ka daži vecāki joprojām nav sapratuši, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība mūsu valstī ir obligāta. Atvedot savu atvasīti uz skolu pēdējā brīdī vai neregulāri, mazajam 1. klasē tikt līdzi citiem būs grūtāk.Pārdzīvo ģimenes problēmas«Pirmkārt mācīties traucē motivācijas trūkums. Esot nesekmīgam vienu, otru gadu, bērns sāk justies, ka viņam neizdodas. Pazeminās pašvērtējums un pašapziņa. Bieži zēniem novērojamas depresijas pazīmes, jo viņi ir vērsti uz sasniegumiem. Ja to nav, zūd arī motivācija,» skaidro izglītības psiholoģe. Klupšanas akmeņu sarakstā I.Brūvere min arī dažādas ģimenes problēmas, piemēram, vecāku šķiršanos, tuvinieku un pat mīļdzīvnieku nāvi, patēva vai pamātes ienākšanu ģimenē, kā rezultātā piedzimst brālītis vai māsiņa. «Bērni mēdz ļoti pārdzīvot un skolā domāt tikai par to, kas notiek mājās. Daži tā arī saka – es nevienam neinteresēju, tikai tas sīkais. Ja es nomirtu, neviens pat nepamanītu,» pieredzēto stāsta psiholoģe.Savukārt vecāku aizbraukšana uz ārzemēm parasti rada ne vien mācību, bet arī uzvedības problēmas. Bērns ir dusmīgs. Turklāt vecvecāki bieži vien fiziski netiek galā ar mazbērnu. Zūd «rāmis» – netiek ievērots režīms, nav pienākumu, bērns neapmeklē pulciņus. Traucē arī vienaudžu attiecību problēmas, pārāk liela vai maza vecāku kontrole.«Bērnus vajadzētu vairāk iedrošināt un uzmundrināt. Sacīt – tev ir savs «es», tu esi personība, un pie tā arī jāturas. Bērniem arī jāmāca noteikt mērķus, lai viņš vēlētos kaut ko sasniegt, un mācoties to var izdarīt,» mudina I.Buķevica. Dēlam «liela» galva Raimonds (41), viens audzina divus bērnusVecākajam dēlam problēmas mācībās sākās 2. klasē. Tas bija laiks, kad šķīros no sievas. Process bija diezgan nejauks. Sieva bija atradusi sev mīļāko, pie kura ar lielu skandālu arī aizgāja, bērnus atstājot man. Dēls acīmredzot to ļoti pārdzīvoja, ka pilnīgi palaidās mācībās, bet es biju tik pārņemts ar savām lietām, ka to nemaz nepamanīju. Daudz laika pavadīju darbā. Atgriezos vēlu, noguris. Kāda vēl tur mācīšanās! Iznākums tāds, ka puika palika uz otru gadu.Tas man bija signāls pamosties. Turpmāk sēdējām vakaros kopā un mācījāmies. Atcerējos savu bērnību. Arī mani tēvs audzināja viens, jo mammīte bija mirusi, un skolā nemaz tik labi negāja. Vairāk uz otru gadu puika nav palicis, taču vienalga lielas grūtības sagādā latviešu valoda, matemātika un angļu valoda. Patlaban dēlam jau ir 14 gadu, bet tas nozīmē, ka nākušas klāt pusaudža problēmas. Viņam ir ļoti «liela» galva – gudrāks par visiem! Skola slikta, skolotāji dumji, tēvs neko nesaprot. To vien dzirdu katru dienu. Līdz ar to atzīmes nav tās spožākās. Jāsaka gan, ka uzlabojums notika, kad puika nopietni pievērsās ģitārspēlei. Viņam gadījās stingrs pulciņa skolotājs, kurš vienmēr pajautāja, vai Raivis izmācījies un kādas atzīmes skolā saņēmis. Diemžēl šogad uz nodarbībām viņš vairs netiek, un dēls atkal ir palaidies. Taču es cīnos. Piemēram, nesen viņš mājās atnesa nulli literatūrā. Izrādās, nebija izlasījis grāmatu. «Nogriezu» visas izklaides! Kamēr nebūs to grāmatu izlasījis, vairs nekādas sēdēšanas pie datora un skriešanas pie draugiem. Neies arī uz sporta pulciņu skolā! Tā mēs karojam. Līdz šim šāda ierobežošana Raivi ir mobilizējusi saņemties.Meita ir pāris gadu jaunāka, taču viņai, par laimi, mācības nekādas problēmas nesagādā.
