Benitas Knopes visu laiku lielākā aizraušanās bijusi teātra spēlēšana un adīšana. Un joprojām abas šīs nodarbes ir neatņemama viņas dzīves daļa.
Benitas Knopes visu laiku lielākā aizraušanās bijusi teātra spēlēšana un adīšana. Un joprojām abas šīs nodarbes ir neatņemama viņas dzīves daļa.
Benitas kundzes adītās zeķes un cimdi pazīstami tuvu un tālu pasaulē, tie sadāvināti gan latviešiem, gan aizceļojuši uz Zviedriju, Kanādu, Ameriku un Izraēlu. Bieži vien adīts tiek teātra mēģinājumu laikā, bet, kā atzīst viņa pati: «Visvairāk adu, skatoties televizoru, kad rāda visas tās muļķības reklāmās un politiķu runas.»
Adīt Benita Knope sākusi jau sen, drīzāk vajadzības spiesta nekā pēc pašas vēlēšanās. Ar skumjām viņa atceras: «Man bija piemērots 58. pants – biju politiski neuzticama; aizveda mani trimdā burtiski no skolas sola. Tā arī lēģerī sāku adīt. Krievu uzraugu sievām gan patika citādi raksti nekā latviešiem, tāpēc tapa jakas ar spilgtiem, lieliem zīmējumiem. Latviskas zeķes daudz vēlāk sāku adīt.»
Par skaistajām zeķēm priecājas gan visi apadītie radiņi, gan daudzi draugi. Piemēram, pērnajos Ziemassvētkos arī dramatiskā kolektīva biedri saņēmuši mīļu dāvanu – katrs pa skaistam adījumam.
Savukārt dramatiskajā kolektīvā Benita Knope darbojas kopš sešdesmitajiem gadiem. Toreiz uz mēģinājumiem bija jānoiet pieci kilometri un tikpat – atpakaļ. To ceļa gabalu Benitas kundze arī pacietīgi mērojusi.
«Ja mēģinājumi ieilga, man pa taisno bija jādodas no teātra spēlēšanas tūlīt uz kūti pie govs pupiem – tolaik biju slaucēja,» smejot stāsta Benita Knope.
