Latvijas Vecāku kustības veiktajā pētījumā secināts, ka daudzi nelabprāt iesaistās savu bērnu skolas dzīvē, jo vecākiem nav pārliecības, ka viņu viedokli ņems vērā. Tāpēc arī skolu padomju darbība esot neefektīva, jo ierosinājumi ne vienmēr saskan ar izglītības iestādes administrācijas gribu un iespējām kaut ko mainīt. Velns gan nav tik melns, kā viņu mālē, atzīst aptaujātie mūsu puses pedagogi un vecāki, norādot, ka paši tēti un mammas brīžam nezina, ko vēlas, vai visbiežāk vienkārši uzticas izvēlētajai mācību iestādei un neliekas par savu atvasi skolā ne zinis.
«Vecāki ir diezgan aizņemti. Mēs to saprotam – visiem maizīte jāpelna. Daudzi arī uzskata, ka bērni ir lieli. Vidusskolā viņi ir jau pilngadīgi. Taču kopumā sadarbība ar vecākiem mums ir laba,» vērtē Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska.Dod priekšroku individuālām sarunāmDirektore stāsta, ka skolā regulāri tiek rīkotas vecāku sanāksmes ne tikai katrā klasē atsevišķi, bet arī pa klašu grupām. Piemēram, 9. klasēs tās pat ir obligātas. Skola organizē atvērto durvju dienas, kurās vecāki var vērot mācību procesu un izteikt savu viedokli. Taču pēdējā laikā audzinātāji pārgājuši uz vairāk individuālu pieeju, aicinot mammas un tētus aprunāties aci pret aci. Nākot ne tikai tie, kuru atvasēm pieklibo uzvedība vai vērtējums kādā mācību priekšmetā. Vecāki labprāt izsaka arī ierosinājumus, ko skolas vadība iespēju robežās cenšas ņemt vērā. Tomēr šo aktīvistu ir salīdzinoši maz, atzīst I.Daščinska. Lielāku ieguldījumu sniedz ģimnāzijas padome, kurā darbojas vairāk nekā desmit vecāku, kā arī divi skolēnu pašpārvaldes pārstāvji un tikpat pedagogu.Individuālu pieeju sadarbībā ar vecākiem augsti vērtē arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases audzinātāja Inta Jorniņa. Viņa stāsta, ka klases vecāku sapulces tiek rīkotas ļoti reti un tikai tad, ja patiesi ir vajadzība. Piemēram, lai apspriestu gaidāmo žetonvakaru, eksāmenus un izlaidumu. Tad arī tiek gādāts, lai uz sapulci ierastos maksimāli daudz tētu un mammu. «Ja klasē būtu problēma, sapulces droši vien organizētu biežāk, aicinātu lektorus. Taču neatzīstu tādu pieeju, ka nu tik nolasīšu morāli un no rītdienas sāksies jauna dzīve,» teic skolotāja. Tā vietā viņa vecākus aicina sazvanīties un satikties, lai izrunātu visu, kas uz sirds, ne tikai par mācību procesu. Tas darbojas, atzīst I.Jorniņa. Lielākoties risina sadzīviskus jautājumusJelgavas Valsts ģimnāzijas direktore atklāj, ka vecāki skolas padomē nokļūst, atsaucoties uz klašu audzinātāju aicinājumu. Sanāksmes notiek vismaz četras reizes mācību gada laikā. Ja nepieciešams – biežāk. Pārsvarā tiek risināti sadzīviski jautājumi, piemēram, kā uzlabot ēdināšanas pakalpojuma kvalitāti vai drošību skolā. Tā tika nolemts garajos starpbrīžos slēgt skolas durvis, lai audzēkņi lieki neskraidītu. Savukārt tuvākajā sēdē februāra sākumā izglītības iestādes administrācija uzklausīs vecāku domas, kā efektīvāk tērēt janvāra beigās apstiprināto un skolai piešķirto budžetu – kādus remontus veikt un mācību līdzekļus gādāt. Padomē tiek runāts arī par izglītības procesu. Tāpēc nevarētu teikt, ka priekšlikumu izstrāde mācību darba pilnveidošanai Valsts ģimnāzijā būtu ierobežota vai padomes darbs kopumā – neefektīvs, kā norādījuši daudzi Latvijas Vecāku kustības pētījuma respondenti. Jautājums ir vien par spēju aktīvi risināt samilzušas problēmas, min I.Daščinska.«Ko tādu lielu ikdienā ģimnāzijas padome varētu paveikt, ja skola stabili darbojas? Ja būtu problēmas, tad gan padome ir liels atbalsts. Kā, piemēram, pirms vairākiem gadiem, kad risinājām sporta halles jautājumu. Citādi rit mierīgs darbs, par ko ne lielīties, ne stāstīt. Protams, vecāku ierosinājumus ņemam vērā, ja vien tie ir izpildāmi, un pārsvarā tie tādi arī ir,» direktore noraida pētījumā izskanējušo pārmetumu, ka padomju lēmumi skolu vadībām lielākoties ir tikai rekomendējoši.Svarīga pašu vecāku gribēšanaPieņēmumu, ka izglītības iestādes padomes lēmumiem pārsvarā ir vien ieteicošs raksturs, nesteidzas apgāzt Jelgavas 4. pamatskolas Skolas padomes pārstāve Līga Švānberga. Nelielas problēmas skolas dzīvē tiek aktīvi risinātas, taču svarīgāki ierosinājumi mēdz atdurties ne tikai pret objektīviem šķēršļiem, piemēram, līdzekļu trūkumu, bet arī administrācijas gatavību ieviest izmaiņas.«Daudziem bērniem ir problēmas ar krievu valodu. Tāpēc pagājušogad ierosinājām, ka šo svešvalodu skolēni varētu apgūt, sadalīti grupās. Taču, aizbildinoties ar resursu trūkumu, nekas šajā lietā netika izdarīts,» min skolas padomes pārstāve. Viņa norāda, ka jautājumu risināšanā ļoti svarīga ir arī pašu vecāku aktīva rīcība. Tomēr aizņemtība, kā arī nereti nespēja palūkoties plašākā skolas mērogā (ne tikai uz konkrētām sava bērna vajadzībām) padomes ieceres bremzē. Piemēram, daudziem, īpaši jaunāko klašu audzēkņu vecākiem, ir aktuāls tīra dzeramā ūdens jautājums skolā. Patlaban vecāki katrā klasē, kur vienojušies to gādāt, vāc naudu un ūdeni bērniem nopērk. Taču, kā iesaka kāds skolas padomes pārstāvis, izglītības iestādē varētu ierīkot ūdens filtrēšanas sistēmu. Lai to izdarītu, vecākiem atkal vajadzētu «samesties». Tomēr ne visi būs tam gatavi, tāpēc drīzāk jālūdz pašvaldības atbalsts, kas savukārt prasīs laiku, brīžam sarežģītos skolas padomes lēmumu tapšanas līkločus ieskicē L.Švānberga.Vēlas skaidrāku komunikāciju«Pagaidām nav bijis sāpīgu lietu. Taču, ja būtu, nemaz nezinu, kā aizklauvēties līdz administrācijai. Vēl neizprotu šo hierarhiju,» atzīst ceturtklasnieka un 8. klases audzēknes mamma Antra. Vecākā meita otru gadu mācās pilsētas ģimnāzijā. Savukārt dēls no lauku skolas uz vienu no lielākajām Jelgavas pamatskolām pārnāca šajā mācību gadā.«Iepriekšējā skolā biju pieradusi, ka no katras klases tika ievēlēts pārstāvis, kas vecāku padomē, kurai bija liela ietekme, aizstāvēja šīs klases intereses. Pamatskolā nekas tāds nav dzirdēts. Bijušas tikai divas vecāku sapulces, kuras, protams, apmeklēju. Ar skolotājiem sazinos arī e-klases sistēmā, jo man ir svarīga komunikācija ar skolu,» teic Antra, gan atzīstot, ka tā varētu būt labāka. Tomēr tas nenozīmē, ka saruna ar skolu vienmēr ir kā pret sienu. Piemēram, lauku skoliņā e-klases sistēmā pedagogi ievadīja ne tikai saņemto vērtējumu, bet arī, cik punkti iegūti katrā uzdevumā, kas atklāja gan konkrēta skolēna, gan visas klases vājās un spēcīgās vietas. «Tas manu puiku motivēja mācīties, tāpēc ierosināju arī pilsētas skolā ievadīt šo informāciju. Lai gan saņēmu atbildi, ka skolotājiem tas būs dubultdarbs, daži šo lūgumu tomēr ir uzklausījuši,» gandarīta mamma. Latvijas vecāku kustības pētījuma secinājumi Skolas padomes darbā sevi aktīvi pozicionē skolas administrācija. Līdz ar to vecāku piedāvātās idejas jau pašā sākumā var saskarties ar tās pretestību. Padome pamatā palīdz skolas administrācijai risināt saimnieciskus un organizatoriskus jautājumus. Taču ietekme citos būtiskos jautājumos, piemēram, mācību kvalitātes izvērtēšanā, ir ļoti ierobežota. Bieži vien padomē ievēl jau no citiem gadiem zināmos vecākus vai tos, kas ir skolas administrācijas paziņas. Vecākiem trūkst izglītības sistēmā realizēto mērķu un vērtību analīzes līdzekļu, ir nepietiekama informācija par mācību programmas saturu. Nereti skolu direktori un pedagogi nevēlas, lai vecāki kļūtu par partneriem, jo viņiem ir bail no kontroles. Tiek novērota pedagogu neprasme sadarboties ar pieaugušo auditoriju un laika trūkums sagatavot kvalitatīvu tikšanos ar vecākiem.
