Jelgavas Domes izpilddirektori Irēnu Škutāni pēc pilsētas budžeta pieņemšanas intervē Evita Puriņa.
– Vai jaunpieņemto budžetu var saukt par krīzes budžetu?Situācija Jelgavas pilsētas budžetā īpaši neatšķiras no situācijas valstī. Nesauktu to par krīzes budžetu, bet nav patīkami, ka Finanšu ministrija norāda, ka ieņēmumi var neizpildīties. Nekad tā nav bijis.– Valdība apsolījusi pašvaldībām kompensēt nodokļos neiekasēto daļu, bet kas notiek, kamēr pašvaldība šo naudu vēl nav saņēmusi? Vai ir lietas, kurām pilsētai pietrūkst finansējuma?Protams, signāls nav patīkams, un janvāra ieņēmumu neizpilde 30 procentu apmērā nav tas pats, kas astoņi procenti. Tas liek bažīties par tiem papildu pasākumiem, kas ieplānoti iedzīvotāju ienākumu nodoklī.Ja neienāk nauda, pašvaldībai kā jebkuram krājas parādi, taču uz šo nedēļu mums to nav, esam nomaksājuši arī savas kredītu saistības. – Viens no taupības pasākumiem ir samazinātais darba laiks. Daudzi iedzīvotāji jautā, kāpēc darbiniekiem vienkārši nevarēja samazināt atalgojumu – turpinot strādāt pilnu darba nedēļu. Privātajā sektorā tā notiek. Varbūt varēja, bet tāds bija pašvaldības lēmums. Mēs ļoti esam samazinājuši darba algas. Kopš 2008. gada beigām algu fonds samazināts par 55 procentiem. Saprotiet, mēs baidāmies nenoturēt konkurenci kopējā tirgū. Esam vienotā atalgojuma skalā ar valsts sektoru, negribam nokrist zem šā līmeņa. Protams, samazināts darba laiks ir sarežģīti darbiniekiem, un grūti izdarīt četrās dienās to, ko pirms tam piecās, un ļoti daudz arī piektdienās strādājam. – Teicāt, ka baidāties zaudēt konkurencē. Vai kāds algas samazinājuma dēļ aizgājis no darba pašvaldībā?Aizgājis vēl neviens nav. Pretenzijas mazliet ir izteiktas. Protams, mēs saprotam, ka kārts pašlaik ir mūsu, darba devēja, rokās, jo nekur jau brīvu darba vietu nav. Taču uz to arī nevaram pamatoties. Līmenim ir jābūt, jo galvenais – no mums prasa kvalitāti. Nevar būt kvalitāte, ja cilvēkam ir viena doma – kā viņš paēdinās ģimeni, kā nomaksās parādus…– Pašvaldības kredītu slogs pašlaik ir 17,81 procents no budžeta, un tas ir tuvu pieļaujamajai 20 procentu robežai.Ja kredītsaistības pārsniedz 20 procentu no budžeta, tā ir tikai viena no pazīmēm, kad pašvaldībai varētu tikt ieviesta finanšu stabilizācija, jo tad iespējamas grūtības ar atmaksu. Taču mēs esam uzņēmušies tik lielas saistības, jo pilsētā viss notiek – būvniecība, ceļu remonti, autobusus pērkam, mācību kabinetus aprīkojam, muzejus taisām, torni… – Vai šādā situācijā, kad nav skaidri ieņēmumi, ņemt tik lielus kredītus nav pārsteidzīgi? Manā uztverē tas būtu pēdējais gājiens, ja pašvaldība nerealizētu šo Eiropas naudu. Lai kaut cik sildītu ekonomiku pilsētā, tas mums ir jādara vienalga kādiem līdzekļiem. Lai nodrošinātu līdzfinansējumu, jāņem kredīts. – Vai ir kāda funkcija, no kuras pašvaldība vispār atteikusies?Nav, un tas ir arī uzstādījums – neatteikties ne no brīvprātīgi noteiktajām funkcijām, ne no tām, ko paredz likums. Un galvenais – noturēt kvalitāti ar tiem resursiem, kas ir pieejami. – Domes sēdē izskanēja pārmetumi, ka salīdzinoši mazs samazinājums ir kultūrai. Vai neesat domājuši, ka krīzes laikā lielos kultūras un izklaides pasākumus varētu rīkot mazliet pieticīgāk, netērējot tik daudz naudas?Esam. Arī es esmu no skeptiskajiem, bet paskatieties – notiek fantastiskas lietas! Kultūras nams pārbāzts, uz teātriem, koncertiem tas ir cilvēku pilns. Krīzes laikā ir milzīgs iedzīvotāju pieplūdums. Te biļetes ir lētākas, un cilvēki vairs tik daudz nebrauc uz Rīgu. Domāju, ļoti interesants un salīdzinošs rādītājs būs ieņēmumi no ledus skulptūru svētkiem. Pagājušajā gadā tie bija ļoti lieli, un gribu redzēt, vai šogad būs palielinājums vai samazinājums.
