Aspazijas 135. dzimšanas dienai veltīto pasākumu cikls no 17. līdz 19. martam.
Aspazijas 135. dzimšanas dienai veltīto pasākumu cikls no 17. līdz 19. martam.
Lai arī gadu gaitā Aspazija no mums attālinās, viņas devumu apzinām arvien no jauna, atzīst dzejnieces 135. dzimšanas dienai veltīto pasākumu koordinatore galvenā valsts kultūras inspektore Jelgavas rajonā Dzintra Zimaiša. Aspazijas novadnieki, Kultūrkapitāla fonda atbalstīti, sola jubilāri godināt vēl krietnāk nekā pirms pieciem gadiem, atzīmējot dzejnieces dzimšanas 130. gadskārtu. Turklāt dzimšanas dienas gaidās liktenim labpaticies sagādāt priecīgas vēstis. Trimdas latviete Astrīda Stanke uzņēmusies mazas tautas ģēniju tuvināt angliski runājošo globālajai auditorijai (līdz šim Aspazijas darbi pasaulē pazīstami galvenokārt no tulkojumiem vācu valodā). Aspazijas literārais mantojums, kuru pēta lietuviešu literatūrzinātnieks Silvestrs Gaižunis, palīdz uzturēt baltu kultūru kontaktus. Visbeidzot dzejnieces personība gan rainiskā, gan cēli pretrunīgā savrupesamībā Roalda Dobrovenska grāmatā «Rainis un viņa brāļi» pavisam mūsdienīgi atklājas mums pašiem.
Dzimšanas dienai veltīto pasākumu cikls aizsāksies jau šodien ar konferenci Zinātniskajā bibliotēkā (sākums pulksten 13), Aspazijas daiļradi aplūkojot Johana Volfganga Gētes, Fridriha Šillera, Fjodora Dostojevska, protams, Raiņa un citu Eiropas garu kontekstā. Sadarbībā ar Jelgavas Latviešu biedrību rīkotais pasākums sola tikšanos ar R.Dobrovenski, viņa dzīvesbiedri Veltu Kalpiņu, Zaļenieku pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieci Liliānu Štaueri. Ādolfa Alunāna teātra aktieru lasījumā iejutīsimies «Rainis un viņa brāļi» lappusēs. Bet vakarēšana Aspazijas dzimtajās Daukšās (pulksten 18) būs veltīta Aspazijas dramaturģijai. Par «Vaideloti», «Sidraba šķidrautu» un citiem latviešu drāmas paraugiem domās dalīsies režisori Agris Krūmiņš un Lūcija Ņefedova (aicināts arī S.Gaižunis). Spīdolas skolas teātra aktieru sniegumā un režisora A.Krūmiņa jaunā interpretācijā atkal redzēsim Aspazijas nepabeigtās lugas «Ragana» iestudējumu. Jaunums atceres pasākumu programmā ir literāro sacerējumu konkurss, kuram pieteikušies jaunie talanti no Jelgavas, Dobeles, Jūrmalas, Rīgas pilsētām un rajoniem. Iesūtīti 43 (!) darbi – dzejas, esejas, stāsti, pat viena luga. Neatkarīgi no konkursa žūrijas Aspazijas prēmijas laureātu Māras Misiņas un Saulcerītes Vieses galīgā lēmuma visi konkursa dalībnieki aicināti tikties rītdien pulksten 16 kultūras namā «Rota», lai pie tējas tases runātu par dzīvi un literatūru, tostarp par konkursantu rakstīto. Ā.Alunāna teātra aktieri L.Ņefedovas vadībā konkursantiem veltīs Aspazijas dzejas uzvedumu «Saulainais stūrītis». Bet labāko darbu autori, kurus gaida īpašs pārsteigums, tiks paziņoti svētdien pulksten 13 noslēgumu pasākumā Zaļenieku kultūras namā. Turpat tiks godināta arī šā gada Aspazijas prēmijas laureāte Latgales dzejniece Anna Rancāne (prēmiju pasniegs rajona Padomes priekšsēdētājs Daumants Olte).
Atziņu pūru locīsim kopā ar ilggadējo Raiņa un Aspazijas literārā mantojuma pētnieci S.Viesi. ģēniju divvientulību Raiņa un Aspazijas dzejas montāžā «Iet dienas pilnas tava tuvuma», kuru veidojusi L.Ņefedova, atainos Ā.Alunāna teātra aktieri. Būs tradicionālais dzimšanas dienas kliņģeris.
Aspazijas daiļrades skatījums Eiropas kultūras kopainā nav pakaļskriešana modīgajiem Eiropā gājējiem, bet likumsakarīga nepieciešamība. D.Zimaiša atgādina, ka daudzviet Rietumos mūsu dižgarus pazīst un ciena. Raiņa un Aspazijas trimdas mājvietā Kastaņjolā iekārtots memoriālais muzejs. Arī Zentas Mauriņas kapa kopiņa turpat tuvumā tiek rūpīgi kopta, pie viņas pēdējās dzīvesvietas uzstādīta piemiņas plāksne. «No mūžības uz mūžību» gara vērtības un humānisms taču ir eiropeiskās kopības pamats. Tomēr rūpes par mūžīgo latvisko Eiropas saimē ir mūsu pašu ziņā.
Lai nokļūtu uz pasākumu norises vietām, šodien pulksten 17 un svētdien pulksten 12.30 no rajona Padomes pagalma aties autobuss.
