Lieldienu nakts vigīlijā kristieši piemin Jēzus ciešanas un svin Viņa augšāmcelšanos.
Pati svarīgākā nakts cilvēces vēsturē! Tā kristieši dēvē sava kunga Jēzus Kristus brīnumaino augšāmcelšanos pēc tam, kad Viņš nožēlojamā un nežēlīgā veidā samaksājis par viņu grēkiem un dāvājis tiem jaunu dzīvību. Lai ar dažādu simbolu un rituālu palīdzību vēlreiz piedzīvotu tā nozīmi, klusās sestdienas vakarā daudzi pulcēsies dievnamos uz Lieldienu nakts vigīliju. Tā notiks arī Jelgavas Svētās Annas katedrālē. Ticīgie dosies apkārt baznīcai krusta gājienā, iedegs īpašu Lieldienu sveci, klausīsies Bībeles lasījumos, notiks arī Kristības un Svētais vakarēdiens. Atriebības vietā nes mieru«Šī nakts simbolizē mācekļu bailes un izmisumu, kad viņi zaudējuši vienīgo cerību, norakstījuši nākotni, un viss, kas viņus gaida, ir nāve un nolemtība. Kādam šajā naktī varbūt ir līdzīgas izjūtas. Taču, runājot kāda teologa vārdiem, nakts vistumšākais brīdis nav gals, bet jaunas dienas sākums,» Sv.Annas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Kaspars Kovaļovs raksturo emocionālo fonu, kādā izskan Lieldienu vēsts. Pirmkārt tā nāk ar mieru. «Kad ierodas augšāmcēlušais Kungs, Viņš nes sveicienu – miers ar jums! Kāpēc mācekļi bija pārbijušies? Viņi nemaz negaidīja, ka Viņš nāks, bet, ja nāks, tad droši vien, lai atriebtos, jo neviens Viņam nebija uzticams. Taču Kristus nāk un dod mieru, uzticēdams tiem pašiem darīt citus par mācekļiem. Caur Viņa uzticību, mieru un mīlestību šī pasaule tiek celta un veidota. Caur Viņu mums ir cerība,» turpina mācītājs. Vērtējot šo situāciju kopumā, viņš Dievu Jēzū Kristū tāpat kā Bībelē zīmē kā cāļu māti, kas, lai aizstāvētu un iestātos, vēlas zem saviem spārniem sapulcināt mazos putnēnus. Taču tauta negribēja. Viņiem vajadzēja fizisku atbrīvotāju un uzvarētāju. «Jēzus stāvēja pie Jeruzalemes apstākļos, kad jūdi 200 gadu aktīvi bija gaidījuši Mesiju. 20 tūkstoši bija aizgājuši bojā revolucionāros mēģinājumos. Viņi visi bija uzvilkti. Taču Jēzus saka – kaut tu zinātu, kas tev vajadzīgs pie miera! Vēršoties pret Dievu, parādās cilvēka naids, melnā puse, ļaunums, kas viņā mīt. Tajā pašā laikā Dievs atbild svētījot, nevis nolādot. Nav lielāka un tālāka punkta par ciešanām pie krusta, ko Viņš darījis mūsu dēļ, tā parādot savu mīlestību un draudzību,» saistot ar mūsdienu brīžam saspringto un nesaskaņu pilno politisko situāciju, Lieldienu jēgu skaidro K.Kovaļovs.Dieva žēlastības laiks reiz beidzasVigīlija no latīņu valodas nozīmē «būt nomodā», tāpēc arī šis jēdziens īpašajā dievkalpojumā tiek apspēlēts. Piemēram, pie daudziem dievnamiem tiks iekurti ugunskuri, kas simbolizē naktssardzi. Lūkas evaņģēlijā sacīts: «Lai jūsu gurni ir apjozti un jūsu lāpas deg: esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam. .. Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atrod nomodā.»Praktisku apsvērumu dēļ pie Sv.Annas katedrāles ugunskura šogad nebūs, taču tas nemazina vigīlijas nozīmi, norāda mācītājs. «Būšana nomodā ir jautājums par ticību. Ir Dieva žēlastības laiks, kad varam iet un darīt. Taču reiz tas beidzas. Nakts bieži vien pienāk negaidot. Vari klauvēt pie durvīm, meklēt, bet ir par vēlu. Tas ir atkarīgs no Dieva, kad beidzas Viņa žēlastība, bet iemesls parasti ir cilvēka stūrgalvība. Ļaunums pats pie mums atgriežas, un vienā brīdī vistu māte, kas perina cālīšus, pārvēršas par rūcošu lauvu,» palikt nomodā mudina K.Kovaļovs.Savukārt Lieldienu svece, kas turpmāk visa gada garumā degs svētdienas dievkalpojumos, kristībās un citos nozīmīgos baznīcas pasākumos, simbolizē Dieva rakstītā vārda gaismu.Sava vieta arī olām un zaķiemLieldienu nakts vigīlijā paredzēta vieta Gaismas, Vārda, Kristību un Svētā vakarēdiena liturģijām. Krāsotas olas un trušus tajā, visticamāk, neredzēsim. Tomēr tas nenozīmē, ka šiem simboliem nav nekāda sakara ar baznīcu. «Visas šīs tradīcijas cēlušās ar ļoti labu domu. Paiet simts gadu, un mēs to labo aizmirstam. Ziemassvētku vecītis, olas, truši taču ir baznīcas simboli. Vecītis ir bīskaps Svētais Niklāvs, ola no grieķu valodas nozīmē metamorfozi jeb pārvērtību, kad vecā būtne pārvēršas pilnīgi jaunā. Turklāt apaļais ir dievišķās mūžības simbols. Savukārt truši tiek saistīti ar piligrimiem no Eiropas, kas devās uz jauno pasauli – Ameriku. Truši bija viņu galvenais pārtikas produkts. Šie dzīvnieki vairojās un izplatījās tik ātri kā vēsts par Kristu, ko piligrimi bija atveduši līdzi,» salīdzina mācītājs, aicinot – ja nekā citādi, tad vismaz nevajadzētu atņemt bērniem svētku prieku krāsotās olās un zaķos. Galvenais, ka šajā «jampadracī» nepazūd pats svarīgākais – vēsts par nāvi, augšāmcelšanos un jaunu dzīvi. «Ir stāsts par vācu zemnieku, kurš kalnos atrod ērgļa olu un paliek zem vistas perēšanai. Izšķiļas ērglēns un kopā ar cālīšiem mācās kārpīties pa zemi, meklēt sliekas un uzmanīties no ienaidniekiem. Taču ērglēns jautā – kas ir augšā? O, tur ir ērgļi, debesu pavēlnieki, bet mums, cāļiem, pienākas vien tārpi. Dievs piedāvā pacelties mums spārnos un apzināties, kas mēs esam,» teic K.Kovaļovs. Brīdis, kad piedzīvot DievuValdis Vircavs, LLU lektors Lieldienu nakts vigīlijā esmu piedalījies jau četrus gadus. Kad pirms tās esi gavējis, atsakoties no kādām lietām, piemēram, šogad no televīzijas, filmām un dārgiem pārtikas produktiem, izgājis cauri dzīves, lietu un domu tuksnesim, vigīlija ir tā kulminācija. Emocionāli ļoti saviļņojošs ir gan krusta ceļš, gan dziedājumi un Bībeles lasījumi. Īpaši, kad tumšajā baznīcā tiek iedegta gaisma – Jēzus ir augšāmcēlies! Tajā brīdī tu piedzīvo Dievu un vienkārši esi laimīgs. Romas Katoļu baznīcā Lieldienu vigīlijā vispirms tiek svētīta uguns un aizdegta Lieldienu svece – Kristus simbols. Procesijā ticīgie no šīs uguns aizdedz arī savas sveces. Svētās Mises laikā ieskanas visi baznīcas zvani un ērģeles. Baznīcā no seniem laikiem Lieldienu svinības ir saistītas ar kristību liturģiju. Lieldienās ir ieradums svētīt arī ēdienu, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi. Lieldienu svētdienas rītā pie «Kristus kapa» notiek īpašs augšāmcelšanās dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kas iet trīs reizes ap baznīcu.No catholic.lv
