Līdz šim pilsētā uz roku pirkstiem varēja saskaitīt daudzdzīvokļu mājas, kuru iedzīvotāji atteikušies no pašvaldības SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) apsaimniekošanas. Taču tagad tām gatavojas pievienoties vēl vairākas citas ar līdzšinējo apsaimniekošanu neapmierinātas mājas, to vidū 108 dzīvokļu nams Māras ielā 1.
Par Māras ielas nama nodošanu apsaimniekošanā jūnijā izveidotajai dzīvokļu īpašnieku biedrībai «Māras 1» 30. jūlija sēdē lems Dome. Jautājums jau izskatīts finanšu komitejā, un tās deputātiem nebija šaubu par lēmuma pamatotību vai likumību.Par atdalīšanos no NĪP māju iemītnieki runājuši gadus trīs. Galvenais iemesls – neapmierinātība ar NĪP speciālistu darbu kvalitāti un nepieciešamība veikt būtiskus remontus mājas ilgmūžības labā. «Pirms diviem gadiem mainījām kanalizācijas un ūdens stāvvadus. Plānojām, ka ar šiem darbiem tiksim galā divās trīs dienās, taču viss ievilkās no maija līdz oktobrim,» atceras «Māras 1» valdes priekšsēdētāja Daiga Ševčenko. Ne bez organizatoriskām pūlēm 4. jūnijā izdevās sarīkot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, kurā piedalījās 58 no 108 dzīvokļu pārstāvjiem. Tad arī pieņemts izšķirošais lēmums atdalīties un dibināt patstāvīgu dzīvokļu īpašnieku biedrību. Apsaimniekot var dažādiMājas apsaimniekošanu biedrība plāno uzticēt firmai «Latio namsaimnieks». Tā pārstāve Aija Leonoviča stāsta, ka uzņēmums Jelgavā darbojas pusgadu un «Māras 1» būs pirmā viņu apsaimniekotā māja. Plānots gandrīz divkārt samazināt nama apsaimniekošanas izmaksas, taču ikmēneša komunālo maksājumu rēķini nez vai būs mazāki, jo jāiegulda līdzekļi jaunu stāvvadu ierīkošanā, kā arī siltināšanā, kam biedrība cer saņemt ES līdzfinansējumu. Kā skaidro pašvaldības galvenais speciālists dzīvokļu apsaimniekošanas jautājumos Ivars Krastiņš, dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka māju var apsaimniekot viena pilnvarotā persona (ja to atbalsta trīs ceturtdaļas dzīvokļu īpašnieku) vai arī apsaimniekošanas sabiedrība (ja atbalsta vairāk par pusi). Pirmā iespēja biežāk tiek izmantota nelieliem namiem (līdz divdesmit dzīvokļiem), otrā – daudzdzīvokļu mājām. Patlaban ārpus NĪP aprūpes ir neliela daļa visu privatizēto daudzdzīvokļu māju, taču šis process turpinās. Ievērojami vairāk «aizgājušas» nelielas mājas, kurās ir tikai daži dzīvokļi un saimniecība stipri mazāka. Nākamajā sēdē Dome lems par vēl pieciem šādiem namiem.Bezrūpīga dzīve negaidaJau septiņus gadus pilsētā darbojas dzīvokļu kooperatīvs «Palīdzība 1», kas apsaimnieko 110 dzīvokļu māju. Savulaik tās iedzīvotāji nama apsaimniekošanā vēlējušies ko vairāk darīt, nekā to piedāvāja NĪP. «Par mūsu kooperatīvu kaimiņi dažkārt saka: «Jūs, laimīgie!». Mēs to nejūtam, jo nav nekāda bezrūpīgā dzīve,» saka kooperatīva valdes priekšsēdētājs Tālivaldis Vectirāns, kurš kopā ar rēķinvedi, santehniķi un valdes locekļiem par darbu kooperatīvā saņem atlīdzību.Mājai noteikta samērā augsta komunālo maksājumu cena – 30 santīmu par kvadrātmetru –, taču, pateicoties tai, izdevies nomainīt visus kanalizācijas un ūdens stāvvadus. Veikts arī energoaudits, un iedzīvotāji plāno māju siltināt. «Sākumā virzījāmies uz priekšu kā pa tumsu, taču tagad jūtamies stabilāk,» stāsta valdes locekle Gaļina Pavļukeviča. Viņa atceras, ka 2005. gadā pēc kooperatīva iniciatīvas tika nomainīti mājas kopējie siltā un aukstā ūdens skaitītāji, kas bija rādījuši nepareizi. Pēdējā laika problēma ir komunālo pakalpojumu nemaksātāji, kas turklāt neesot tie trūcīgākie iedzīvotāji. Parādā esot desmit dzīvokļu saimnieki, un valdes priekšsēdētājam šķiet, ka lieta būs jāvirza uz tiesu. NĪP tehniskais direktors Uldis Lazdiņš aicina daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus būt apdomīgiem, izvēloties nama apsaimniekošanas formu. Viņaprāt, NĪP ir pietiekami daudz resursu, lai mājas apsaimniekotu kvalitatīvi un tās kalpotu ilgi.
