Labi atpūsties un uzzināt ko jaunu var ne tikai tālās zemēs – daudz saistoša ir tepat Latvijā.
Labi atpūsties un uzzināt ko jaunu var ne tikai tālās zemēs – daudz saistoša ir tepat Latvijā. Interesantā maršrutā, kura laikā iespējams gan aplūkot Jelgavas apkaimes vēsturiski nozīmīgus un savdabīgus objektus, gan arī būt savrupās, daudziem nezināmās vietās, var doties, izbraucot no Jelgavas Garozas virzienā.
Apmēram kilometru pirms Garozas pie Vareļu mājām (1.) Jelgavas Iecavas ceļā ir līkums, kura malā ir uzstādīts piemineklis 1919. gada 18. novembrī Latvijas neatkarības cīņu kaujā kritušiem karaskolas audzēkņiem. 17. novembra naktī kadeti triecienā ieņēma Vareļus. Rīta gaismai austot, bermontieši Vareļus apšaudīja ar artilēriju. Karaskolas audzēkņi izlēkuši pa mājas logiem un aizstāvējušies, taču ienaidnieks tos ielencis un ar ložmetējiem sašāvis. Gūstā saņemtie kadeti spīdzināti un pēc tam nošauti. Tie, kas nevēlējās nokļūt gūstā, paši devušies nāvē.
Tagad skatāmajā piemineklī ir iestrādāti fragmenti no pirmā pieminekļa, kas gadu gaitā bijis sabojāts.
Garozai ir saistība ar Napoleona karaspēku. 1812. gadā Skanstu kalnā iepretim Garozas pamatskolai bija apmeties franču karaspēks. Ir dzirdēts runājam, ka šeit esot apslēpta nauda, kuru līdz šim nevienam nav izdevies atrast.
Turpinot ceļu, tūlīt aiz Garozas tilta krustojumā var nogriezties pa labi. Braucot pa to, pirms Emburgas var redzēt Latvijas Republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes saimniecību «Aučus». Pašlaik mājas atjauno, tādēļ muzejs pagaidām vēl nav ierīkots. Taču ēkas apskatīšana ir iespējama. Aizvadītajā vasarā uz «Aučiem» varēja aizbraukt ar kuģīti.
Drīzumā nokļūstam pie Igauņu kapiem (2.). Šeit ir apglabāts arī Krišjānis Kugra Tērvetes dabas un ainavu parka koka skulptūru veidotājs. Viņa mieru sargā bronzā veidota Annele tāda pati kā Tērvetes parkā. Kapsētai ir interesanti vārti. Rudeņos, pilnmēness naktīs šeit spokojoties.
Nokļūstam Emburgā (3.). 1287. gada 26. martā Garozas – Emburgas apvidū notikusi pēdējā zemgaļu kauja ar vāciešiem, kuru vadījis pēdējais zemgaļu valdnieks, Nameja pēctecis, kas bija uzsācis Zemgales apvienošanu, viņa vārds nav zināms.
Jācenšas nepabraukt garām pagriezienam uz Mežotni (4.) (12 km no Emburgas). Tur risinājušies daudzi vēsturiski notikumi. Mežotnes pils 1797. gadā celta pēc arhitekta J.Berlica skices. Pilij ir līdzība ar Elejas pili, ko cēlis tas pats arhitekts. 1915. gadā pils tikusi sašauta. Pils parks ir sadalīts divās daļās ziemas parkā, kas izskatās pēc nekopta meža, un vasaras parkā, kas ir glīti uzkopts. Abus parkus atdala mazs strauts. Šeit ir lapene ar akmens kāpnēm un dīķi, no kura tek strauts uz Lielupi. Parkā ir arī piemineklis septiņiem krievu karavīriem, kas krituši kaujā Pirmā pasaules kara laikā. Karaspēks kritušos atstājis turpat kaujas laukā, taču vēlāk izrādījies, tos ir apglabājuši pretinieki.
Dodoties tālāk, jau pēc 11 kilometriem nokļūstam Bauskā (5.), kas arī ir ievērības cienīga. 15. gadsimta Mēmeles un Mūsas satekā Ķirbaksalā Livonijas ordenis sāka celt mūra pili. Pašlaik gan no varenās Bauskas pils ir palikušas tikai pilsdrupas. Pastāvēšanas laikā pils gājusi no rokas rokā tā ir piederējusi arī poļiem, krieviem, zviedriem.
Skaistākā vieta Lielupes tecējumā ir Ziedoņi, bijusī Bornsminde un Jumpravas parks (6.) pārupē, kas atrodas sešu kilometru attālumā no Bauskas. Jumpravmuižas parkā stāvās klinšu kraujas un parka ainavu papildina mākslīgi veidotas pilsdrupas, torņu fragmenti un alas. Stāvajā, klinšainajā upes krastā notiek alpīnistu treniņi un sacensības. Klintī var atrast reti sastopamas pārakmeņojušās gliemežnīcas.
Turpinot ceļu no Bauskas Elejas virzienā, vietām gar šoseju var pamanīt platāku uzbērumu šeit agrāk gājis šaursliežu dzelzceļš Meitene Bauska. Uz bijušās Jāņukroga stacijas ēkas, kas jau sen ir dzīvojamā māja, vēl var salasīt stacijas nosaukumu.
Tālāk nokļūstam Rundālē (7.), kur arī ir daudzi jaunumi. Pašlaik Rundāles pilī, ko restaurē jau no 1971. gada, ir iespēja aplūkot trešo daļu pils gan restaurētās, gan arī vairākas vēl neatjaunotās telpas. Ir iespēja ielūkoties hercogienes buduārā, kā arī hercoga apartamentos, kas līdz šim nebija apskatāmi. Atklātībai ir izlikti arī muzeja dārgumi pils materiāli, kas līdz šim tika turēti fondos. Jaunlaulātie pilī var nodejot savu pirmo kāzu valsi. Te ir iespēja arī salaulāties tiesa gan, pašiem ir jāsarunā cilvēks, kas reģistrēs.
Interesanta vieta izziņai un pastaigām ir Elejas (8.) parks ar pils paliekām, kur vēl joprojām ir redzams pils tējas namiņš, tiesa, neatjaunots. Stāsta, ka Elejas parkā tumšajās novembra naktīs redzama pastaigājamies kāda melna sieva ar vējlukturi. Tā nozūdot, kad nakts tumsā nodun zirga pakavi. Leģenda vēstī, ka Elejas komtese Dagmāra Medems iemīlējusies vietējā policijas priekšniekā, kas bijis ļoti nabadzīgs. Meitenes tēvs ieslēdzis viņu pilī, aizliegdams pat piedalīties rudens medībās, tādēļ komtese, tērpusies melnās drānās, izlēkusi pa pils logu un nositusies.
Vilcē (9.) aktīvāki tūristi varēs pārbaudīt savas spējas, kāpjot augstā un stāvā Vilces pilskalnā. Pilskalns ir bijis tikai nedaudz jāpilnveido, jo tā dabiskie apstākļi bijuši piemēroti grūti ieņemamas pils celtniecībai. Pilskalnu no Zaķu pļavas norobežo upīte.
Starp Vilci un Mūrmuižu var nogriezties pa kreisi uz Augstkalnes ceļu. Pirms tilta mežā ved neliels ceļš, pa kuru braucot, var nokļūt līdz piemineklim, kas celts krievu-zviedru kaujas piemiņai. Šajā kaujā 3000 vīru lielais zviedru karaspēks sakāva 20000 lielo krievu armiju.
Braucot vēl nedaudz uz priekšu, var nokļūt pie interesanta akmens tilta. Turpat netālu ir arī Mūrmuižas dzirnavas. Agrāk tām varēja brīvi piekļūt, bet tagad izliktas zīmes, kas aizliedz kā iebraukt, tā ieiet šajā teritorijā.
Pēdējā pieturas vieta atceļā uz Jelgavu ir Tērvete (10.). Daudzi ir pārliecināti, ka Tērveti pazīst kā savu kabatu un ka tajā vairs nav nekā neredzēta, taču ne katrs ir izstaigājis visu parku, bijis pie nomaļākajām koka skulptūrām vai bijis tā dēvētajā Tērvetes Staburagā. To visvieglāk atrast, ejot caur jauki sakoptu, jaunlaulātajiem un kāzu viesiem domātu laukumu (tas atrodas Elejas Dobeles šosejas kreisajā pusē pirms tilta pār Tērvetes upīti). Pārejot upīti pa nelielu kājnieku tiltiņu un sekojot ceļa rādītājiem, var nonākt pie augstas māla kraujas Tērvetes Staburaga.
Nākamreiz par interesantām vietām Dobeles rajonā.
