Gada sākums Latvijā un daudzviet citur pasaulē aizrit zem nebijušas vētras zīmes. Notikumi naktī no 8. uz 9. janvāri parādīja, ka daudzas pašvaldības šādai vētrai un tās radītajai postažai nebija gatavas.
Gada sākums Latvijā un daudzviet citur pasaulē aizrit zem nebijušas vētras zīmes. Notikumi naktī no
8. uz 9. janvāri parādīja, ka daudzas pašvaldības šādai vētrai un tās radītajai postažai nebija gatavas. Kāpēc tā noticis un ko var labot, jautājām reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim. Viņš 19. janvārī bija “Ziņu” redakcijas viesis. Ar ministru runāja un jautājumus uzdeva komentētājs Edgars Sauka.
Kā vērtējat Latvijas pašvaldību rīcību 8. janvāra nakts notikumos?
Vairumā pašvaldību jau pirmajās vētras stundās sāka strādāt ārkārtas gadījumu komisijas. Jelgava bija pirmā, kuru sazvanīju un pārliecinājos, ka pilsētā tā darbojas jau kopš agra rīta. Manuprāt, lielākais haoss un nesaprašanās valdīja Rīgā. Turklāt nevis pašvaldībā, bet dažādo dienestu nesaskaņotā rīcībā. Tā turpināties nedrīkst, un sistēma tiks pilnveidota.
Jelgavas pilsētā un rajonā vētra nodarīja postu daudzām izglītības iestādēm. Kā valdība domā palīdzēt pašvaldībām?
Ministrija no visām Latvijas pašvaldībām, ieskaitot Jelgavas pilsētu un rajonu, saņēmusi sarakstus, kuros norādīti bojātie objekti un summas, kādas pašvaldības pieprasa kā valdības palīdzību vētras seku likvidēšanai. Ceturtdien tos iesniegsim Finanšu ministrijai apstiprināšanai. Domāju, ka Jelgava saņems visu prasīto summu.
Pārsvarā jumtus zaudējušas sabiedriskās celtnes. Īpaši cietušas izglītības iestādes. Celtnieki ar stāžu “Ziņām” raksta, ka ēkām aizpūsti tie jumti, kas nesen nomainīti vai arī nesen tiem veikts kapitālais remonts. Toties vēju izturējuši jumti, kas segti pirms desmitiem gadiem. Tā ir nejaušība vai likumsakarība?
Domāju, ir laiks analizēt gan darbu kvalitāti, gan to izpildītāju un kontrolētāju padarīto. Kā man skaidroja speciālisti, pārsvarā jaunie jumti klāti uz vecajām būvkonstrukcijām. Protams, izņemot gadījumu, ja jumts aizpūsts jaunbūvei – šajā reizē vaina būs projektā.
Kur vētras nakts pārsteidza ministru Kučinski?
Pie Strenčiem lauku mājā, kur biju ieradies pavadīt nedēļas nogali. Tāpat kā daudzus naktī mani pamodināju lielais vējš. Ar bažām gaidīju, vai izturēs mājas jumts. Aizgāju gulēt, izslēdzot naktslampiņu, bet no rīta secināju, ka elektrības nav. Tā kā arī ūdens piegāde mājā ir elektrificēta, nevarējām nedz nomazgāt muti, nedz izdzert tasi kafijas. Neatradu nevienu radioaparātu, kas darbotos ar baterijām. Glābiņš bija automašīnas radioaparāts. No tā uzzināju, kāda ir situācija Latvijā. Labi, ka darbojās mobilie sakari un izdevās sazināties gan ar kolēģiem, gan attiecīgajiem dienestiem.
Kā vērtējat pašvaldību ārkārtas komisiju darbu?
Tur, kur bija izstrādāts skaidrs rīcības plāns un izveidotas komisijas, tās tikai bija jāsasauc, un darbs varēja sākties. Nav informācijas, ka kāds nebūtu pakļāvies ārkārtas komisiju rīkojumiem. Viss atkarīgs no pašvaldībā strādājošajiem cilvēkiem.
Ko jūs domājāt, sacīdams, ka nekoordinētā darbība notika tieši Rīgā?
Gadiem runāts par ugunsdzēšanas un glābšanas dienesta materiālās bāzes uzlabošanu, tāpēc koncepcionāli jāizšķiras par to, vai turpmāk glābšanas darbus vadīs šis dienests. Informācijas plūsma bija normāla – no pagastiem uz rajona centra ugunsdzēšanas un glābšanas dienestu un tālāk uz Rīgu. Tur informācija bija pieejama visiem ministriem. Veidojot komisiju, kas nodarbotos ar elektroenerģijas piegādes traucējumiem, sākās stihiska rīcība. Domāju, ka tajā brīdī bija jāpasludina ārkārtas stāvoklis, ne tikai enerģētiskā krīze, to regulē pavisam cits likums. Šajā brīdī sākās dažādu ministriju nekoordinēta informācijas vākšana no katras Latvijas pašvaldības. Ja būtu viens koordinācijas centrs, nebūtu tādas situācijas, ka daudzi pagasti pēkšņi “pazuda”.
Dzirdēts, ka tiks apstiprināta jauna civilās aizsardzības koncepcija. Kad tas varētu notikt?
Rīkoties šādā ārkārtas situācijā man palīdzēja tas, ka tikai pirms dažām dienām kopā ar ugunsdzēšanas un glābšanas dienesta vadītāju Aivaru Straumi bijām ilgi diskutējuši par jaunu civilās aizsardzības koncepciju. Tieši pirms lielās vētras aizkavējām tās apstiprināšanu, jo nebija skaidri noteikta pašvaldību rīcība ārkārtas gadījumos. Domāju, ka rīkojāmies pareizi, jo pēdējo nedēļu notikumi devuši pamatu jauniem labojumiem.
Kad šo koncepciju varētu apstiprināt?
Tās projektu izsūtījām visām pašvaldību ārkārtas komisijām, lai tās varētu izteikt savu viedokli un priekšlikumus. Līdz 28. janvārim tos apkoposim, februāra otrajā pusē koncepcijai jābūt apstiprinātai Ministru kabinetā. Pēc tam Saeimai būs jāizdara labojumi civilās aizsardzības likumā.
Cilvēki vēl tagad par civilo aizsardzību glabā priekšstatus, kas palikuši no padomju laikiem. Daudziem liekas, ka, izdzirdot trauksmi, būtu jāuzvelk gāzmaska un jāmeklē tuvākais pagrabs. Bet pašlaik neviens nevar precīzi pateikt, ko darīt, ja atskan trauksmes signāls. Jaunā koncepcija un likuma grozījumi precīzi noteiks darbību šādā situācijā.
Kad tiks pabeigta administratīvi teritoriālā reforma? Vai gaidīsim, līdz beigsies pašvaldību vēlēšanas?
No novadu piespiedu veidošanas viedokļa šis jautājums ir jānoliek malā, jo martā ievēlēsim jaunos pašvaldību vadītājus. Pašlaik, pagastiem apvienojoties novados, kopbudžets saņem piecu procentu dotāciju. Līdzšinējā pieredze liecina, ka tas nav pietiekami, lai stimulētu apvienošanos. To panāksim ar citiem līdzekļiem. Pašlaik tiek izstrādāta novadu izveidošanas programma infrastruktūras attīstībai.
Brīvprātīgu apvienošanos līdz šim arī traucējis “akmenī cirstais” 102 novadu modelis. Cik zinu, jūsu pusē vēlēšanos veidot novadu bija izteicis Līvbērzes un Bērzes pagasts no Dobeles rajona. Atrašanās dažādos rajonos un nespēja atrisināt līdz ar to radušos šķēršļus kavējusi procesu. Pagaidīsim, līdz beigsies vēlēšanas, un lūkosim, ko darīt.
Kas notiks ar līdzšinējām rajonu padomēm?
Vispirms precīzi jānosaka pirmā līmeņa – pašvaldību –, pēc tam otrā līmeņa – reģionu – funkcijas. Šonedēļ esam sākuši strādāt pie tā saucamās reģionu vīzijas. Joprojām neviens precīzi nepateiks, vai reģionu vadība būs vēlēta vai arī kāds to nozīmēs. Viss atkarīgs no definētām reģiona funkcijām, kas nepieciešamas iedzīvotājiem. Kā absurdu piemēru varam minēt kaut vai līdzšinējo valsts struktūru reģionālo sadalījumu. Panākta vienošanās valdībā, ka reģionu jautājums tiks atrisināts līdz gada beigām.
Savulaik daudz šķēpu tika lauzts par jauno pašvaldību likumu. Vai ir kādi jaunumi?
Saeimas pašvaldību jautājumu komisija līdz šim strādājusi smagnēji. Ir cerības, ka līdz ar jaunās valdības izveidošanu tās darbs būs daudz aktīvāks. Skaidrībai bija jābūt līdz pašvaldību vēlēšanām. Taču nav, piemēram, zināms, vai deputāti varēs ieņemt administratīvos amatus pašvaldībā. Tuvāko divu trīs nedēļu laikā Saeimā būs balsojums, kas viesīs skaidrību. Grozījumi arī noteiks, ka pašvaldību saistošiem noteikumiem obligāti jābūt publicētiem internetā ministrijas vai pašvaldības mājas lapā. Publiski jābūt pieejamam arī pašvaldības nolikumam. Tas domes darbu padarīs atklātāku. Ņēmām vērā situāciju, kas pagājušajā gadā bija izveidojusies Limbažu rajonā, kur deputātu nesaskaņu dēļ līdz pat 2004. gada beigām nevarēja apstiprināt budžetu. Likuma grozījumos iestrādājām normu, kas noteiks – ja trešajā balsojumā par budžeta apstiprināšanu nav panākta vienošanās, domes priekšsēdētājs zaudē amatu.
Enerģētikas likums atļauj ēkas īpašniekam izvēlēties siltumapgādes veidu. Bet cits likums pašvaldībām uzdod nodrošināt iedzīvotājus ar apkuri. Vēlme atsevišķiem patērētājiem “atslēgties” sadārdzina siltumu tiem, kas to nevar vai nevēlas darīt. Kā atrisināt dilemmu?
25. janvārī tikšos ar Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem un uzklausīšu viņu viedokļus. Mans kā bijušā Valmieras mēra viedoklis ir tāds: nevar pieļaut daudzdzīvokļu māju pašdarbību “atslēdzoties”. Jārespektē vides aizsardzība. Nav normāli, ja pie katras mājas sliesies pa skurstenim. Jābūt ļoti stingriem noteikumiem, lai kādam būtu tiesības “atslēgties”. Tas ir ļoti latviski, bet automātiski sadārdzina siltuma cenu kaimiņam. Attiecībā uz jaunbūvēm pieļauju vairākus variantus.
