Labvakar. Mans vārds ir Mihaela. Es neesmu traka.
Labvakar. Mans vārds ir Mihaela. Es neesmu traka. Citi gan saka – es esot agresīva. Mani paziņas apgalvo, ka esmu nopietna līdz bezjēdzībai. Īstenībā esmu pelēks cilvēks. Es taču pazīstu sevi labāk nekā pārējie. Nē. Tomēr nepazīstu. Es esmu pretruna.
Vientuļnieki. Svešinieki. Cilvēki
Cilvēki cits citam ir svešinieki, tomēr tuvu attiecību iespēja pastāv. Dažkārt šķiet, ka ļaudis jau piedzimst sveši. Kāpēc? Nevaru atbildēt. Ir daudz jautājumu, kurus es tikai sev saprotamā veidā esmu iztulkojusi. Varbūt aiz vientulības?! Cilvēks pats sev ir svešinieks, taču tajā pašā laikā tā ir dzīva būtne, kam jāapmainās ar domām. Viņš nespēj izturēt izolāciju pārāk ilgu laiku.
Indivīdi, kas tiek saukti par vientuļniekiem, vairāk iedziļinās… Iedziļinās ne tikai paši sevī, viņi iegrimst apkārtesošajā. Bieži vien vientuļnieki ir skatītāji. Viņiem ir grūti, un viņi ir pakļauti domāšanai.
Arī man dažkārt uznāk vientuļie periodi. Tad es jūtos kā daļējs vientuļnieks. Bieži vēlos būt viena, jo vientulībā jūtos labi. Un vēl – dzīvei ir grūti noticēt, tomēr es zinu, ka ir jādzīvo. Nevar nedzīvot.
Dzīve
Viss sākas ar to, ka nekas nav mūžīgs. Nedz cilvēku attiecības, nedz dzīve, nedz atziņas, kuras atklājuši un pauduši gudri cilvēki, nedz arī mākslas darbi. Varbūt tieši tādēļ cilvēks nonāk pretrunā pats ar sevi, vēlēdamies radīt kaut ko lielu, paliekošu, kaut ko tādu, kas pārvērstu dzīvi. Pretruna sākas un izdziest, kad mēs aptveram, ka tas ir bezjēdzīgi, jo nekas nav mūžīgs.
Vērtība
Liela vērtība ir sevis kā personības atklāšana un apzināšanās, jo tikai tad var sekot pārējās, piemēram, mīlestība. Mīlestība – tā ir visplašākās nozīmes vērtība. Mīlestība kā vērtība var dominēt ne tikai attieksmē pret cilvēku, bet arī pret mākslu, zinātni utt. Pašlaik manī ir milzīga mīlestība, un ir grūti, jo es nevaru to dot tam, kam vēlos.
Mīlestība
Ja mīli vai esi iemīlējies, rodas sajūta, it kā tev viss būtu pa spēkam. Šis mīlestības atraisītais spēks ir milzīgs, un acumirklī tu esi visspēcīga.
Mīlestība ir patvērums. Kad mīl, dzīve nešķiet bezjēdzīga. Ja runājam par patvērumiem, ir svarīgi pieminēt, ka neviens patvērums nevar ilgt mūžīgi. Traģiski, bet godīgi (sevišķi mīlestībā pret vienu cilvēku). Domāju, ka mīlestību uz visu mūžu neatradīšu, tādēļ ir jāatrod darbs, kurā varētu ielikt dvēseli. Es gribu kļūt par psihiatri vai neirologu. Uz to arī eju… Lēnām, bet eju.
Vakari
Vakaros man patīk modernā dzeja, jo tā ir tuvāka man pašai. Un vispār – man patīk modernā māksla ne tikai dzejā, bet arī glezniecībā. No modernās dzejas priekšroku dodu Artūram Rembo (viņš ir netverami ēterisks), bet no glezniecības – Gogēnam.
Gogēns ir ģēnijs. Ģēniji ir fanātiķi ar citādu domāšanas veidu. Viņi tādi piedzimst, par ģēnijiem nekļūst.
Sods
Man ir žēl cilvēku, kas nav spējīgi domāt, – ne jau psihiski slimo, tādu, kas nevēlas domāt. Tie ir sodīti cilvēki.
Vispārinot visu teikto un neizteikto, vēlos sacīt, ka vienmēr nocietināšos. Nocietināšos tāpēc, ka esmu romantiķe, un ar visu šo dažkārt tik nevajadzīgo romantismu pārtapšu par ciniķi. Ne velti saka – no romantisma līdz cinismam ir viens solis.
