Ināra Mūrniece Jelgavas novadā vairāk interesējās par tiem, kam trūkst savu māju.
Ar Jelgavu un Jelgavas novadu otrdien 12. Saeimas priekšsēdētājai Ināra Mūrniece sāka iepazīšanās braucienus pa Latviju. Viņa viesojās pilsētas un novada domēs, Staļģenes vidusskolā, Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra Elejas filiālē un Sesavas pagasta zemnieku lielsaimniecībā «Rudeņi». Tiekoties ar mūsu iedzīvotājiem, augstā viese centās noskaidrot, kā valsts tiem var palīdzēt. Īpaša uzmanība tika pievērsta bāreņiem, kas atrodas aprūpes centrā.
Beidzamajā pieturas punktā Sesavas pagasta «Rudeņos» Saeimas priekšsēdētāja atbrauca jau pievakarē. Saimniecības izveidotāji Jolanta un Pēteris Knopes laipni izrādīja sava ganāmpulka novietnes, slaukšanas zāli, mehāniskās darbnīcas, stāstīja, kā saimniecība attīstījusies un ka tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā 2009. gadā valstisku interešu vārdā pieņemts lēmums izvērst lopkopību. «Mazāki kreņķi būtu, ja savos 600 hektāros būtu palikuši pie labības audzēšanas, taču toreiz nolēmām celt lielo fermu un līdz ar to vairāk dot darbu apkārtnes ļaudīm,» teica P.Knope. Tagad «Rudeņos» strādā 28 darbinieki, darbs ir maiņās. Uzņēmējs piebilda, ka slaucēja saņem ap 600 eiro, bet dažam darbiniekam alga aiziet līdz tūkstotim. «Par velti jau neviens nestrādās,» «Ziņām» teica P.Knope. Viņš piebilda, ka nesen saimniecības vadību pārņēmis dēls Toms. «Jūs esat īsti Latvijas patrioti!» «Rudeņu» celmlaužus slavēja Saeimas priekšsēdētāja. Tālāk sarunas lauksaimnieciskā virzienā daudz nevedās, un vakara krēsla jau aicināja visiem doties mājup.
Par Jelgavu pusstundā
Līdzīgi visai īsa (lai gan par desmit minūtēm ilgāka, nekā plānots) Saeimas priekšsēdētājai bija pirmā saruna ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu un viņa vietnieku Juriju Strodu. Uz mazu brīdi piestājot «pārgājienā» no Jelgavas pilsētas Domes uz novada Domi, I.Mūrniece «Ziņām» izteica prieku par to, ka pilsēta spēj veiksmīgi pārņemt Vācijas pieredzi izglītībā, ka Jelgavā ir jauni investīciju projekti, kas saistīti ar lielākas pievienotās vērtības radīšanu. Problemātiskās Krievijas investīcijas, kas saistās ar cukurfabrikas vietā pusuzcelto rūpnīcu «UralVagonZavod», kura būve ir kavējusies un pērn apstājās pavisam, kā arī autorūpnīcas «AMO Plant finanšu grūtības,» pēc Saeimas priekšsēdētājas preses sekretāres Ingas Veteres teiktā, sarunās tika minētas kā pagaidu sarežģījumi. Pieminot Ukrainu, no kurienes I.Mūrniece atgriezās pirms piecām dienām, Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka tiks atbalstīti arī reģionālie sadarbības projekti. Savukārt A.Rāviņš piebilda, ka Jelgava un arī Jelgavas novads aktīvi sadarbojas ar sadraudzības pilsētu Ivanofrankovsku. Jelgavas Domes Goda viesu grāmatā I.Mūrniece ierakstīja: «… priecājos, ka Jelgava attīstās, dzīve iet uz priekšu un visiem būs labāka nākotne…»
Uz bērniem nevar apvainoties
Pamatīgāk I.Mūrniece centās iedziļināties sociālajos un izglītības jautājumos. Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone stāsta, ka to varēja just, arī tiekoties ar novada deputātiem un administrācijas pārstāvjiem: «Tikšanās jau bija iekavēta, un daudz ko izrunāt nepaspējām. Taču Saeimas priekšsēdētāja iztaujāja novada bāriņtiesas priekšsēdētāju par aizbildņu un audžu ģimenēm, par bāreņu aprūpi, kas saistās ar valsts attīstības dokumentos noteikto bāreņu aprūpes deinstitualizāciju jeb pārvietošanu no bērnunamiem uz ģimenēm.»
Visvairāk par to runāts Elejas Sociālās aprūpes centrā, kur mīt 35 veci cilvēki, 27 bērni un desmit jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Pirmie ar Saeimas priekšsēdētāju vienā no centra lielākajām telpām tikās vecie ļaudis. Visādi drošināti, jautājumus viesei tie tomēr neuzdeva. Elejnieks un aprūpes centra iemītnieks Voldemārs Rudzītis pasmaidot «Ziņām» sacīja, ka neviens jautājums prātā neesot ienācis. «Kāda dzīve ir, tāda arī ir. Neko jau izmainīt nevar,» teica vecais vīrs. Par sadzīvošanu ar bērniem, kas izņemti no ģimenes aprūpes, V.Rudzītis pauda – tā esot laba. Bērni vecajiem cilvēkiem jautājot par dažādām lietām. Līdzīgi sacīja arī sirmgalvis Konstantīns Brikovs, kurš piebilda, ka visu savu mūžu bijis kā bērnu aukle un bērnus nedrīkst uzskatīt par traucēkli. «Protams, gan bērniem, gan veciem ļaudīm vislabākā dzīves vide ir ģimene. Taču, ja tas tomēr nav iespējams, zināma paaudžu saistība veidojas tad, ja vecie ļaudis dzīvo ar bērniem vienā aprūpes centrā,» teica Sociālās aprūpes centra Elejas filiāles vadītāja Nellija Veinberga.
Kabatas nauda igauņiem lielāka
Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra vadītāja Ilze Brakmane sprieda, ka pirms gada pieņemtais lēmums brīdī, kad Elejas Sociālās aprūpes centrā samazinājās bērnu skaits, tur ievietot arī vecos ļaudis, izrādījies veiksmīgs. Viņa atzina, ka, protams, pašvaldībai ir dārgāk uzturēt vairākus mazus sociālās aprūpes centrus Kalnciemā, Staļģenē un Elejā, taču pieredze rāda, ka nelielās kopienās cilvēki jūtas labāk nekā vienā lielā kompleksā.
Elejas bērni un jaunieši Saeimas priekšsēdētājai jautāja par iespēju apskatīt Brīvības pieminekļa iekšpusi, kur ved slēgtas durvis, par dažādu partiju sadzīvošanu Saeimā, gan arī par naudu. Proti, pagājušajā vasarā, ceļojot pa Igauniju, viņi noskaidrojuši, ka kaimiņvalstī kabatas nauda līdzīgās jauniešu mājās ir 10 eiro mēnesī. Latvijā tā ir tikai seši eiro un 40 centu. Saeimas priekšsēdētāja aicināja jauniešus atrast veidus, kā pašiem nopelnīt lielāku kabatas naudu. Taču viņa piekrita, ka ar 140 eiro, kas ik gadu tiek doti drēbju un apavu iegādei, ir par maz.
Runājot par valsts mērogā aktuālāko, gan I.Brakmane, gan N.Veinberga aicināja I.Mūrnieci rosināt mainīt likumus tā, lai kārtību, kā aprūpes centri iegūst klientus no citām pašvaldībām, padarītu cilvēcīgāku. Proti, ir ieviesta sistēma, ka katru gadu tiek izsludināti konkursi, kuros uzvar aprūpes centri, kas pašvaldībām savus pakalpojumus piedāvā par zemāko cenu. Pa šo gadu cilvēks pierod pie sava aprūpes centra, bet sanāk tā, ka pēc gada atkal tas jāmaina. «Mūsuprāt, termiņam, ko bērns vai vecais cilvēks dzīvo aprūpes centrā, jābūt vismaz trim gadiem,» atzina sociālās aprūpes darbinieces.
Pērn par viena bērna uzturēšanu Jelgavas novada Sociālās aprūpes centrā pašvaldībām bija jāmaksā 626, bet par pilngadīgā – 508 eiro mēnesī.
I.Mūrnieces vizītes laikā pārdomu virpulis sagriezās arī Staļģenes vidusskolas skolotāju istabā. Kaut skolas direktors Aivars Naglis atzina, ka «pa lielam viss ir kārtībā», viņa kolēģes aicināja celt pedagoga prestižu gan medijos, gan sabiedrībā, kā arī atslogot mācību programmas no daudz kā lieka. Tika arī uzsvērts, ka skolotāja kvalifikāciju nevar vērtēt vien pēc skolēnu sekmēm, jo, piemēram, lauku skolās tiek pieņemti visi bērni bez kādas atlases. I.Mūrniece atzina, ka viņa ar savu 16 gadu pieredzi žurnālistikā skaidri apzinās – agrākajiem kolēģiem visai problemātiski būtu norādīt, kā jāatspoguļo viens vai otrs jautājums. Viņa aicināja skolotājus padomāt par to, vai nebūtu vērts mācības vidusskolā padarīt intensīvākas, lai jaunieši vidējo izglītību iegūtu jau 18 gados. ◆
