Visas valsts likumsargu sapulcē vakar Jelgavas mērs Andris Rāviņš stāstīja par Jelgavā paveikto, lai uzlabotu pilsētnieku drošību. Neskaitāmie projekti un ieceres, protams, priecē. Žēl tikai, ka kārtējo reizi mācāmies no savām, ne citu kļūdām.Domes priekšsēdētājs, stāstot par lielajiem plūdiem, kas pilsētu piemeklēja pirms diviem gadiem, atsaucās uz civilās aizsardzības plānu, kas izstrādāts kopā ar Šauļiem. Tieši tas pavasarī esot ļāvis operatīvi reaģēt uz dabas untumiem. Taču, atceroties 2010. gada pavasara notikumus, pašvaldības ātra rīcība un sabiedrības informēšana par notiekošo, stihijai tikai pieņemoties spēkā, tomēr nav pirmais, kas uzreiz nāk prātā. Jāatzīst gan, ka pērn un arī šogad atbildīgie dienesti situācijai Jelgavas upēs sekoja ļoti uzmanīgi, neļaujot sabiedrībai grimt minējumos par to, vai ūdens applūdinās piemājas dārzus un smelsies istabās. Priecē arī, ka Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons novērtē masu mediju iesaistīšanos informācijas sniegšanā par pilsētā notiekošo, dažkārt pat agrāk, nekā par to uzzina operatīvie dienesti. Jāatzīst gan, ka pašvaldība un daļa operatīvo dienestu nav pārāk naski, ziņojot masu medijiem, tātad arī sabiedrībai, par ikdienā notiekošo. Iespējams, dienestu sadarbība un Pašvaldības policijas, glābēju, zemessargu, mediķu un Valsts policijas vienotā rācija arī dod rezultātus drošības uzlabošanā, taču noteikti ne iedzīvotāju informēšanā.Pašvaldība, kurā viens no lielajiem draudiem ir dzelzceļš, nevar atļauties neziņot par nelielu amonjaku noplūdi no cisternas vai gāzesvada avāriju Raiņa ielā masu medijiem, jo katra operatīvās mašīnas bākuguns nozīmē ne tikai palīdzības nepieciešamību kādam konkrētajam cilvēkam. Tā ir arī iespēja pasargāt citus nākamajā reizē.
