Tautas teika par Zaļenieku vārda izcelsmi vēsta: «Tur ir kviešu zeme. Tur visi tādi bagāti, lustīgi dzīvo. Kā sauks? Nu, tā kā tur zaļi iet – sauks par Zaļeniekiem.» Raženu labības lauku vēl arvien Zaļeniekos netrūkst, zemnieki apsaimnieko gan nelielas, gan ļoti plašas platības.
«Zaļenieki ir populāra vieta,» spriež pagasta pārvaldes vadītājs Ojārs Briedis, piebilstot: «Cilvēki, kas dodas uz Tērveti, piestāj arī Zaļeniekos – caurbraucot pamana, cik šeit skaisti izskatās, un kāpj ārā no savām automašīnām. Tāpēc mēs gribētu vairāk piestrādāt pie tūrisma attīstības. Gribas, lai viss ir skaisti iekārtots un tūristiem vienmēr patīkami iegriezties Zaļeniekos.»
Lai ne vien tūristi, bet arī vietējie iedzīvotāji būtu apmierināti ar pagasta attīstību, Zaļeniekos tiek īstenoti dažādi projekti, izmantojot tajos piesaistīto finansējumu, lai uzlabotu dzīves apstākļus un labiekārtotu infrastruktūru.
Viena no nākotnes vērienīgākajām iecerēm pagastā ir pils kompleksa energoefektivitātes paaugstināšana, turklāt plānots renovēt visu kompleksu, kas, pēc pārvaldes vadītāja domām, būtu liels solis vides sakārtošanā. Zaļeniekos arī plānots izveidot galveno Zemgales jaunsargu bāzes vietu, šo ieceri īstenojot sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.
«Vēl domāts rekonstruēt intensīvi noslogotus ceļa posmus, piemēram, kur regulāri kursē skolēnu autobuss. Paredzēts, ka divarpus kilometri būs asfalta segums, bet pārējie grants ceļa posmi. Ceram, ka šos plānus izdosies īstenot,» par ceļa posmu atjaunošanas iecerēm stāsta O.Briedis.
Mazāk saistīts ar finansējuma piesaisti, bet īpaši aktuāls un saistošs pagasta un novada iedzīvotājiem, kā arī tūristiem būs pasākums, kas, domājams, Zaļeniekos notiks šogad. Pārvaldes vadītājs «Ziņām» atklāj jaunumu: «Plānots, ka vasarā Zaļeniekos norisināsies Dabas koncertzāle – pasākums, kas katru gadu tiek organizēts citā Latvijas vietā un veltīts kādam augam, putnam vai kam citam, šogad – sikspārnim.»
Dabas koncertzāles mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par ES aizsargājamiem biotopiem un pareizu to apsaimniekošanu. Vides (no angļu valodas – ambient) mūzikas koncerts «Dabas koncertzāle» top zinātnes un mākslas saskarsmē – zinātnieki, mūziķi, dzejnieki, fotogrāfi un filmu autori kopīgi veido izrādi, kuras galvenais varonis ir daba. Kopš 2006. gada Dabas koncertzāle pulcina tūkstošiem ģimeņu, lai pievērstos konkrētai sugai dabā un tā pastiprinātu sapratni par dabas aizsardzības pasākumiem šīs sugas specifiskā biotopā. Pa desmit gadiem Dabas koncertzāle risinājusies jau septiņpadsmitās pašvaldībās.
«Mēs priecājamies, ka pie mums notiks tik vērienīgs un interesants pasākums, un, domāju, būsim gatavi uzņemt cilvēkus,» atzīst O.Briedis.
Pārvaldes vadītājs atzinīgi novērtē pagasta iedzīvotājus, priecājoties, ka viņi vēlas iesaistīties vietējās aktivitātēs, izrādīt iniciatīvu, lai tiktu īstenoti dažādi projekti. Protams, neiztiek arī bez dažiem īgnāk noskaņotajiem. «Bet tāda jau ir cilvēka daba, vajag arī kādu, kurš paburkšķ,» smaidot saka O.Briedis.
Kultūras dzīve aktivizējusies
«Pēdējā laikā īpaši rosīga kļuvusi kultūras dzīve – dažādos pulciņos un kolektīvos iesaistās gan lieli, gan mazi,» teic pagasta Senioru padomes priekšsēdētāja Ruta Karlsone. Jau kopš skolas gadiem viņa dzīvo Zaļeniekos un vietējo vēsturi un kultūru pārzina labāk par dažu iedzimto. Pati aizrāvusies ar gleznošanu un kopā ar citiem entuziastiem labprāt zīmē arī Zaļenieku skaistos dabasskatus.Bet kāpēc iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki pašdarbības kolektīvu un interešu pulciņu apmeklētāji? Rutas kundze atzīst – ikviens jūt jauko kultūras jomas darbinieču attieksmi, katrs, pie viņām atnākot, var justies īpaši gaidīts.Pagasta gados vecākajiem iedzīvotājiem ir sapnis izdot nelielu savu izdevumu, kurā seniorus varētu informēt par norisēm un jaunumiem pagastā, jo tālāk no centra dzīvojošie ne vienmēr laikus uzzina visas aktualitātes.
No mūža sapņa par īstenību
Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas direktores vietniece mācību darbā Valija Barkovska jau studiju laikā vēlējusies kļūt par gidi, beigusi kursus, bet šajā arodā nav strādājusi. Ar smaidu Valija atceras, kā tolaik mācīts, kas jāstāsta par Brīvības pieminekli Rīgā: «Mums teica – tur redzama māte Krievija, kas tur rokās Baltijas republikas!» Valija dzimusi Ilūkstē un cer, ka kādreiz tur arī atgriezīsies, lai gan Zaļeniekos jau nodzīvots ilgāk nekā dzimtajā pusē. Pēc studijām strādājusi par vēstures skolotāju, pamazām arvien vairāk sanācis pievērsties arī jaunības dienu sapņu profesijai – gida arodam. Izglītība un tūrisms – abi kļuvuši par Valijas darba dzīves stūrakmeņiem.
Ir ar ko lepoties
Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas direktore Lilita Leoho atzīst, ka Zaļeniekos ir īpaša skola ne tikai novadā, bet visā Latvijā. «Mums ir skola no bērnudārza līdz profesionālajai izglītībai, kas noteikti nav bieža parādība. No bērnudārza līdz vidusskolai var mācīties šur un tur, bet tāds variants kā pie mums gan iespējams ir tikai šeit,» stāsta L.Leoho. Direktore īpaši lepojas ar skolas audzēkņu dalību «Erasmus +» programmā, kuras īstenošanas laikā varēja iegūt jaunas zināšanas Vācijā un Portugālē.
Zaļenieku pagasts
Platība – 122,26 km2
Iedzīvotāju skaits – 1740
Pagasta vēsture iesniedzas 3.–4. gadsimtā, kad balti sāka apdzīvot šo teritoriju. Pagasts atrodas seno zemgaļu galvenajā dzīves teritorijā līdzās Tērvetei. Zaļā jeb Zaļenieku muiža ir viens no vecākajiem ordeņa lēņiem Zemgalē. Pašreizējās muižas pils celtniecība sākās 1768. gadā, kad šim mērķim pēc hercoga Ernsta Johana Bīrona rīkojuma piešķirti 200 000 ķieģeļu. Zaļā muiža bija hercoga un viņa dēla Pētera iecienīta medību rezidence. Zaļenieku pils ir vērtīgs 18. gadsimta arhitektūras un mākslas piemineklis.
Zaļeniekos joprojām klejo nostāsti par laupītāja Kaupēna gaitām, tur meklējama Kaupēna grava – vieta, kur viņš bieži aplaupījis garāmbraucējus.
Pagasts izveidots Zaļenieku muižas teritorijā, kam vēlāk pievienoti Abgunstes un Ūziņu muižu pagasti. 1935. gadā Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta platība bija 114,9 kvadrātkilometri un tajā dzīvoja 2565 iedzīvotāji.
