Saeima šonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja piedāvātos grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā.
Saeima šonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja piedāvātos grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā. Ja tos galīgajā variantā pieņems, tas kardināli izmainīs pašvaldībās notiekošo. Pareizāk sakot, lēmumu pieņemšanas kārtību un, iespējams, lēmumu saturu. Pirmkārt, tiek piedāvāts noteikt piecu procentu vēlēšanu barjeru Rīgas Domes vēlēšanās. Otrkārt, samazināt līdz 18 gadiem vecuma cenzu pašvaldību deputātu kandidātiem līdzšinējā 21 gada vietā. Treškārt, atbalstīts piedāvājums samazināt mazajās pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu.
Par Rīgu viss skaidrs. Jau kuro sasaukumu deputāti no neskaitāmām sīkpartijām, sametušies “interešu” vadītās koalīcijās, pašvaldībā atraduši labu vietiņu. Godīgi sakot, pilnīgi vienalga, vai šīs partijas sevi dēvē par kreisām vai labējām. Pēdējais galvaspilsētas deputātu sasaukums pierādījis šo nesmuko aksiomu visā krāšņumā. Atkarībā no tā, kāda bijusi mirkļa aktualitāte un vajadzība tikt vienā vai otrā amatā, “nacionāli norūpējušies” varēja “samesties” vienā koalīcijā ar saviem niknākajiem šķiriskajiem pretiniekiem. Tikpat viegli koalīcijas izjuka, lai veidotu jaunas… Un tā bez gala. Ja tiks pieņemta piecu procentu barjera, labākajā gadījumā uz vietām Rīgas pašvaldībā varēs cerēt nedaudzas partijas. Par savu interesi nokļūt “pie šprices” Rīgā apliecina vairuma Saeimas deputātu vienprātība balsojumā. Par procentu barjeras ieviešanu Rīgas Domes vēlēšanās balsoja 68 deputāti, bet pret bija tikai 16.
Nedaudz pārsteidz viņu vienprātība, balsojot par grozījumu, kas pēc “tautpartijieša” Jāņa Lagzdiņa ierosmes paredz samazināt vecuma cenzu pašvaldību deputātu kandidātiem no pašreizējā 21 līdz 18 gadiem. Arī par to nobalsoja 78 deputāti, bet pret nebija neviena. Turpmāk par to, vai, piemēram, savā pašvaldībā vispirms jāasfaltē iela vai jārekonstruē ūdensvads, varēs spriest tikko skolas solu pametis jaunietis. Šajā gadījumā “Jaunā laika” deputāta Edgara Jaunupa atruna, ka Latvijas likumi personām no 18 gadu vecuma dod tiesības vadīt automašīnu, ar ieroci rokā aizstāvēt savu valsti, precēties un lemt par savu bērnu likteni, kā arī nodarboties ar uzņēmējdarbību, nav īsti vietā. Runa nav par to, vai tev personīgi jāatbild par savu rīcību. Runa ir par to, ka no jaunieša lēmuma būs atkarīga dzīve tūkstošiem pašvaldības iedzīvotāju. Vecuma cenza samazināšana šajā gadījumā drīzāk jāvērtē kā Saeimas deputātu vēlme pirkt jauno vēlētāju balsis pavasarī notiekošajām pašvaldību vēlēšanām, un ar jauniešu tiesībām tam nav nekāda sakara.
Vēl deputāti akceptēja pašvaldību likuma grozījumus sadaļā, kas attiecas uz ievēlamo deputātu skaitu attiecīgajā pašvaldībā. Turpmāk pašvaldībās, kurās ir līdz 1000 iedzīvotājiem, tiks ievēlēti tikai pieci deputāti, pašvaldībās, kurās ir no 1000 līdz 2000 iedzīvotāju – septiņi, un tā tālāk, līdz pat pašvaldībām, kur ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tiks ievēlēts 15 deputātu. Par piedāvātā grozījuma jēgu jāšaubās, samazinot deputātu skaitu līdz pieciem tieši mazajās pašvaldībās. Grozījumu priekšlikumi nonākuši pretrunā ar likumu “Par pašvaldībām”, kas paredz, ka turpmāk varēs izveidot deputātu komisijas arī tikai divu cilvēku sastāvā. No loģikas viedokļa tas ir absurds. Kā to sakārtos līdz nākamajam, pēdējam, lasījumam, nav skaidrs. Kaut gan par notikušo nav jābrīnās. Pierasts, ka, īslaicīgā izdevīguma vadīti, “simts gudro” spējīgi pieņemt ne tādus vien likumus.
