Gados jaunās māmiņas spēja tikt galā ar rūpēm par mazuli saistīta ar viņas briedumu, kas ne vienmēr atkarīgs no gadiem.
«Mazulis bija plānots. Ar bērna tēti bijām kopā gandrīz divus gadus, un ideja par bērniņu bija viņa. Lēmumu pieņēmām pagājušajā vasarā, bet mazais pieteicās tikai rudenī, jo laikam zināja, ka mammai jābeidz skola. Man tajā laikā bija tikai 17 gadu,» stāstu par vienu no lielākajiem pavērsieniem sievietes un arī pāra dzīvē sāk divus mēnešus vecā Raimonda mamma Veronika Gedola. Parasti gan gados jaunajām māmiņām mazuļa pieteikšanās ir kā negaidīts pārsteigums, kas pamatīgi satricina ierasto lietu kārtību un no skolas sola strauji iemet lielajā dzīvē. Veronika, cik nu tas bija iespējams, to apzinājās un «neļāvās panikai». Bērniņa gaidīšana meitenei netraucēja beigt vidusskolu. Turklāt kā labākajai. Centralizētajos eksāmenos viņa saņēma trīs A un vienu B līmeni un pēc gada, ko būs pilnībā veltījusi mazulim, plāno studēt augstskolā. Ar visu iespējams tikt galā, pārliecināta Veronika. Taču tas izdodas ne visām gados jaunajām māmiņām.Milzīgs prieks un lielas grūtības«Bērniņa piedzimšana ļoti maina sievietes dzīvi. Nu viņai ilgus gadus līdzās būs būtne, kura jālolo, jāaudzina. Par kuru jāuzņemas atbildība. «Es» kļūst par «mēs», jo mazulis no mammas ir atkarīgs. Sievietei tas nozīmē, ka jānoliek malā savas vajadzības un jārūpējas par bērnu. Viņai gribas gulēt, bet mazais ir pamodies vai raud, un mammai jāceļas augšā. Viņa vēlas paskatīties kādu filmu, bet bērns prasa ēst. Ar mazuli jādodas laukā, jārunājas. Pusotru gadu veca bērniņa māmiņai var būt pat neiespējami vienai aiziet uz tualeti,» lielo pavērsienu raksturo psihoterapeite Baiba Gerharde. Sieviete šīs pārmaiņas, kas pilnībā noārda esošo kārtību, kurām nevar sagatavoties un kas vienlaikus var būt gan milzīgs prieks, gan tik lielas grūtības, ka beidzas ar pēcdzemdību depresiju, piedzīvo strauji uzreiz pēc dzemdībām. Spēja ar tām tikt galā prasa zināmu personības briedumu, un tas ne vienmēr saistīts ar vecumu. «Ja jaunā māmiņa vēl pati ir bērns, ja viņu uztur vecāki un meitene mācās skolā, šāda brieduma nemaz nevar būt. Taču arī pieaugušas sievietes konkrētā vecumā vienādi nenobriest bērnam,» atzīst B.Gerharde, gan piebilstot, ka mazuļa piedzimšana veicina sievietes nobriešanu. «Reizēm meitene, kas likās nenopietna un vieglprātīga, kļūst par rūpīgu un apzinīgu māmiņu,» teic psihoterapeite. Nobriešanu veicina arī, piemēram, no vecākiem neatkarīga dzīves pieredze, ilgstošas attiecības ar partneri un sasniegumi (darbs, pabeigta augstskola, autovadītāja apliecības iegūšana, prasme izcīnīt kaut ko sev svarīgu). Liela nozīme ir arī, kādas sievietei bijušas attiecības ar pašas mammu, pārliecināta B.Gerharde. Veronika atklāj, ka viņa ar jauno situāciju iemācījusies sadzīvot ātri. «Mazulim piedzimstot, šķita, ka dažas lietas ir vieglākas, bet citas grūtākas, nekā biju gaidījusi, bet nu jau ar visu ir aprasts.» Jaunais pāris dzīvo atsevišķi no vecākiem. Raimonda tētis strādā, tāpēc rūpes par mazuļa kopšanu lielākoties gulstas uz jaunās māmiņas pleciem.Jauniem vecākiem vairāk enerģijas«Ļoti jaunām māmiņām jārēķinās, ka strauji būs jākļūst pieaugušākām, ļoti bieži jāatliek malā tādas pašai vajadzīgas un jaunībai tik nepieciešamas lietas kā satikšanās ar draugiem, izklaide un hobiji. Reizēm arī mācības. Jārēķinās, ka būs grūti, ļoti maz laika, reizēm pārņems bezspēcības izjūta. Būs jāaizstāv bērna intereses saistībā ar trešajām personām, piemēram, ārstiem, sociālajiem darbiniekiem, juristiem. Taču līdzi tam nāks arī liels prieks un lepnums,» teic psihoterapeite. Viņa piebilst, ka gados jaunajiem vecākiem ir vairāk enerģijas un uzņēmības, tāpēc viņu bērniem nereti ir raibāka, piedzīvojumiem bagātāka bērnība. «Labā ziņa ir arī tā, ka bērni aug, un pamazām kļūst vairāk laika, ko veltīt savām vajadzībām. Paies pāris gadu, un jaunā sieviete varēs atgriezties pie tā, no kā nācās atsacīties. Bērni padara cilvēkus iecietīgākus un stiprākus,» pārliecināta Baiba, uzsverot, ka arī apkārtējo atbalstam ir ārkārtīgi liela nozīme. Jo jaunāka vai mazāk nobriedusi, mazāk dzīvē pieredzējusi ir māmiņa, jo lielāka palīdzība viņai nepieciešama. Reizēm pat vecmāmiņa mazajam kļūst kā otra mamma.Grūtniecības dēļ maina skoluVērtējot sabiedrības attieksmi pret gados jaunām māmiņām un mazuļiem, B.Gerharde novērojusi, ka Latvijā tā neesot pārāk draudzīga: «Bieži vien jūtamies, ka bērni mūs apgrūtina un traucē, jo viņi trokšņo, raud. Viņiem ir liela vajadzība kustēties.» Arī Veronika saskārusies ar dažādiem viedokļiem. «Apkārtējie diezgan ilgi nezināja, ka gaidu bērniņu. Apzinājos, ka klasesbiedri to sapratīs, bet ne skolotāji. Skolā, kur līdz 12. klases otrajam semestrim mācījos, ne reizi nemanīju meiteni ar punci, kaut biju dzirdējusi, ka skolnieces gaidījušas bērniņus. Viņas bija nolēmušas aiziet. Arī es mainīju skolu. Tajā bija izbrīnīti, ka grūtniecība ir maiņas iemesls. Visi skolotāji bija ļoti laipni, un ne reizi vien dzirdēju, ka gandrīz katru gadu mācās kāda topošā māmiņa,» stāsta V.Gedola. Kopumā sabiedrības viedoklis, viņasprāt, esot pozitīvs. Izteiktu nepatiku Veronika neesot jutusi. Vien to, ka daži neatbalstījuši jauno vecāku izvēli. Bet katram jau ir tiesības uz savu viedokli, teic jaunā māmiņa, samīļojot savu dēliņu. PIEREDZEAgita, piecus gadus vecās Ariadnes mamma Bērniņš pieteicās 19 gadu vecumā, kad beidzu vidusskolu. Topošais tētis par gaidāmajiem jaunumiem bija ļoti mierīgs. Viņš pirmais nojauta, ka būs bēbītis. Bērniņa gaidīšanas laiks pagāja ļoti ātri. Tā kā bija jābeidz skola, pirmais trimestris paskrēja nemanot. Man šķiet, ka Ariadne man palīdzēja tikt ar visu galā. Ieskaites un pārbaudījumus nokārtoju labi. Protams, bija arī bail no nezināmā, jo tad vēl neviens no mums abiem nestrādāja. Taču man ir super ģimene, kas mani atbalstīja, sākot ar bērnam domātām drēbītēm un ratiņiem, beidzot ar visu pārējo. Zane (18), gaida mazuli Tas bija milzīgs pozitīvs pārsteigums, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī. Vienu brīdi gan bija pārdomas par abortu, jo attiecībās ar bērniņa tēti radās plaisa. Taču, izdzirdot viņa sirdspukstus, sapratu, ka bērniņš nav vainīgs pie manām un drauga nesaskaņām. Kaut arī ļoti uztraucos, kā to uztvers tuvinieki, bija bail par negatīvu attieksmi, tomēr tuvāko ģimenes locekļu attieksme bija pozitīva. Esmu sākusi mācīties arodvidusskolas otrajā kursā. Domāju ņemt brīvo apmeklējumu, lai vieglāk un sanāktu vairāk laika kopā ar bērnu. Neesmu iedomājusies, ka varētu pamest skolu. Par gaidāmo mazuli priecājos. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka bērns ir kaut kas svēts. Uzskatu, ka ar visu tikšu galā. Mazulis nekādā ziņā neierobežos mani. Tas ir tikai vēl viens pozitīvs notikums manā dzīvē.Elīza, audzina trīsgadīgu dēliņu Protams, bērniņa pieteikšanās 17 gados ir negaidīti jebkurai vidusskolniecei. Taču īpaši nesatraucos, jo paliku pie domas – ja bērniņš pieteicies, tā tam bija jābūt! Nācās gan pamest skolu un pāriet uz vakarskolu, lai pašai būtu vieglāk. Mazulis piedzima 11. klases beigās. Gadu skolā pabeidzu bez problēmām un ar labām sekmēm. Pēc tam pabeidzu arī 12. klasi. Mācību laikā mazais pa mājām dzīvoja ar kādu no radiniekiem vai auklīti. Mani vecāki, saprotams, nebija pārāk priecīgi, ka nepilngadīgā meita ir stāvoklī, bet ar laiku jau visi aprada un bija ļoti priecīgi, kad dēliņš piedzima. Bērniņš tomēr rada daudz prieka! Mazulis piedzima laimīgs, savā ģimenē, siltā mājā. Radinieku lutināts, mīlēts un apčubināts. Protams, sanāk dzirdēt dažādus dumjus izteikumus no cilvēkiem no malas – tik jauna, un jau bērns, kā tad skola! Taču ar laiku iemācījos tiem nepievērst uzmanību, bet klausīties sevī, ko saka sirds. Jūtos laimīga, man ir ģimene, drīz būs otrs bērniņš. Nemaz negribētu citu dzīvi!
