Šodien pasaules austrumu malā – Japānas pilsētā Nagano – atklāj Ziemas olimpiskās spēles.
Šodien pasaules austrumu malā – Japānas pilsētā Nagano – atklāj Ziemas olimpiskās spēles.
Pasaules sporta skatē vairāk nekā 60 valstu konkurencē redzēsim arī mūsu mazās valsts pārstāvjus, kas, jācer, teiks arī savu vārdu cīņā par kādu no spēļu medaļām.
Lielā notikuma sakarā interesanti atzīmēt, ka Latvijas ceļš uz olimpiskajām arēnām sācies tieši mūsu, Zemgales novadā. Šeit pasaulē nācis Alberts Rumba Latvijas pirmais olimpietis.
Ar paškaltām slidām
Tas notika 1892. gada 15. oktobrī Lielvircavas pagasta Skursteņu muižas zemnieku Lizetes un Krišjāņa ģimenē.
Turpat vietējās pagastskolas gados Alberts spēra pirmos soļus ar pašmāju kalēja kaltajām slidām uz muižas dīķa. 1908. gadā Alberts Rumba, būdams jau Mītavas reālskolnieks, pilsētas Strēlnieku dārza slidotavā izcīnīja pirmo uzvaru skolēnu sacensībās viena apļa slidojumā. Vēlāk studenta gados Pēterburgas Politehniskajā institūtā latvietis ne vienreiz vien pieveicis Krievijas labākos ātrslidotājus.
Bruņotā vilciena komandieris
1915. gads Konstantīna artilērijas kara skola, praporščika uzpleči un fronte. No 1919. gada dienests Latvijas armijā. Alberts Rumba bruņotā vilciena komandieris. Beidzis speciālos militāros kursus, viņš ieņem sporta instruktora un trenera amatu armijas sporta klubā.
Ātrākais slidskrējējs
1924. gada ziemā Latvijas armijas virsnieks uzvar valsts meistarsacīkstēs slidskriešanā un izcīna ceļazīmi uz Ziemas olimpiskajām spēlēm franču Alpos, Monblāna pakājē, Šamonī pilsētiņā.
Latvijas vārds pasaulē
No A.Rumbas raksta 1924. gada 7. februārī «Latvijas Kareivī»:
«Parīzē mūsu sūtni saņēma ļoti laipni. Pēc sūtņa kunga apgalvojuma Latvija, sūtīdama mani uz olimpisko sacīksti, ir darījusi daudz vairāk mūsu valsts informācijas labā ārzemēs nekā miljoni rubļu rautu un propagandas izdevumiem. Par Latviju un viņas sportistiem tagad runājot visa franču un arī visas pasaules prese.»
Tā paša gada 8. februārī «Sporta Žurnāls» publicē Latvijas sūtņa Francijā, Beļģijā un Holandē Oļģerta Grosvalda vēstuli valsts sporta vadībai:
«…Jāaizrāda uz to, ka liela nozīme ir mūsu sportistu ceļojumiem uz Parīzi nacionālās propagandas ziņā. Kapitana Rumbas kga panākumi Šamonī sacīkstēs liecina spīdoši par to. Viņa vārds bija minēts visās avīzēs, un tas fakts, ka Rumba pārspēja poļus, beļģiešus, zviedrus u.c., ir ļoti svarīgs. Tādā lielā starptautiskā sacīkstē, kurā piedalāmies pirmo reizi, Latvija ieguvusi goda vietu. Tas ir ievērojams ieguvums, kurš mūsu valsts prestižam nāk par labu, jo uz olimpiādi vēršas visas publikas acis. Tāpēc arī vasaras sacīkstēs mums vajadzētu darīt visu, ko spējam, lai darītu pazīstamu Latviju un viņas fiziskās audzināšanas panākumus.»
Septītā vieta
Olimpiādē zemgalietis startēja visās distancēs (500, 1500, 5000 un 10000 metros), un visu distanču kopvērtējumā izcīnīja goda pilno septīto vietu 11 valstu 26 dalībnieku konkurencē.
Slido arī izsūtījumā
Turpinājās Alberta Rumbas dienests pulkvežleitnanta pakāpē, vēlāk viņš kļuva par Fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretāru. Bet pēc tam izsūtījums uz Tālajiem Austrumiem. Arī tur viņš vēl 60 gadu vecumā izgājis ledus skrejceļā un guvis arī uzvaras.
Ar sagrauztu veselību atgriezies dzimtenē, savu mūža nogali viņš pavadīja veco ļaužu pansionātā. Miris 1970. gadā. Savulaik Latvijas valdība Zemgales dēla ieguldījumu bija novērtējusi ar Triju Zvaigžņu ordeni. Saņemts arī Vācijas olimpiskais ordenis.
Pēdējā gaitā uz Ziepniekkalna kapiem mūsu valsts pirmo olimpieti pavadīja tikai kādi divdesmit Latvijas neatkarībai un sportam uzticīgie.
