Ah… Pfff… Uhh… Nē, neesam negaidīti ciemiņi kādā guļamistabā – tā pūš un elš sportotāji pēc katra smagās hanteles cēliena trenažieru zālē.
Ah… Pfff… Uhh… Nē, neesam negaidīti ciemiņi kādā guļamistabā – tā pūš un elš sportotāji pēc katra smagās hanteles cēliena trenažieru zālē. Katra sviedru lāse nevainojama ķermeņa tīkotājam ļauj pasmaidīt. Sak, es taču būšu muskuļots un līdz ar to izskatīgāks! Un patiesi pēc vairāku mēnešu aktīvas nodarbošanās ar atlētisko vingrošanu cilvēkam parādās pirmie muskuļu izciļņi. Un vingrotājs ir laimīgs – mērķis nupat, nupat būs sasniegts. Sievietes, visticamāk, «cilā dzelžus», lai kļūtu slaidākas, bet vīrieši? Lai būtu vizuāli skaistāki, izteiksmīgāki vai spēcīgāki? Atbildi meklēsim pie zinātājiem – trenera un… sievietēm.
Sporta kluba «Tonuss» trenažieri vairākkārt mainījuši atrašanās vietu – te vienā, te pavisam citā zālē –, taču treneris Māris Markevics vienmēr tiem gājis līdzi. Viņš apgalvo, ka nu atrasta īstā telpa – pirmajā stāvā pa ceļam uz naktsklubu. Pēcpusdienā tur vienlaicīgi trenējas vidēji 20 cilvēku – pietiekami daudz, lai pamazām saprastu, ko no atlētiskās vingrošanas viņi gaida. Ne tikai panākumus sportā…
Muskuļotie vīri tīko pēc sieviešu uzmanības
Treneris M.Markevics norādīja, ka ir vairāki iemesli, kādēļ tieši vīrieši nepagurdami vēl un vēl atgriežas telpā, kurā virmo sportotāju atstātā enerģija, – trenažieru zālē. «Daži nāk, lai uzlabotu veselību, lai kļūtu fiziski spēcīgāki. Citi nopietni mērķē augstāk – vēlas startēt sacensībās. Vairums gan grib sevi apliecināt, pierādīt un parādīt sabiedrībai, jo īpaši izcelties pretējā dzimuma pārstāvju acīs. Pēdējā īpašība taču piemīt vai ikkatram.» Savukārt sievietes, no kurām arī ne mazums par aktīvas atpūtas vietu izvēlas trenažieru zāli, lielākoties vēlas novājēt, un tikai neliels procents trenējas ar mērķi «uzaudzēt masu».
Uz jautājumu, vai muskuļoti vīrieši ir skaistāki, treneris nedaudz samulsis pārprasīja, vai tiešām tāds jautājums tiek adresēts viņam, taču tad mēģināja atbildēt: «Manā vērtējumā trenēti vīrieši ir izskatīgāki. Jūs taču esat redzējuši reklāmas, videoklipus, modes žurnālus… Savukārt, lai startētu sacensībās, ar pāris treniņiem vien nepietiek. Tur galvenais ir auguma proporcijas, kaut arī visi tiecas pēc lielāka muskuļu apjoma. Tiesa, tās jau ir pārmērības, un diez vai lielie muskuļu kalni patīk vairumam sieviešu. Sacensības ir kaut kas starp šovu un sportu. Ja ar atlētisko vingrošanu nodarbojas, lai startētu sacensībās, gūtu godalgas, tad tas jau ir smags darbs, turklāt arī nenāk par labu veselībai. Ar to jārēķinās.»
Meitenes vēro, kā puiši spoguļojas
M.Markevics nenoliedza, ka ir radies mīts – muskuļoti vīrieši lepojas tikai ar savu masu, nevis ar prātu. «Daudziem liekas, ka atlētiem te ir tukšums (Roku pieliek pie galvas un smejas – D.L.), tā nu gluži nevarētu teikt. Ir gan viens «bet». Daži ir tik stipri aizrāvušies ar muskuļu audzēšanu, ka nemaz nemana, kā šīs ķermeņa rievas ir kļuvušas par vienīgo acuraugu viņu dzīvē. Tas ir tāds milzīgs fanātisms. Viņi nevēlas zaudēt savu tēlu sabiedrībā, un pašu ķermenis kļuvis par prioritāti, bet viss pārējais – otrā plānā. Režīms, režīms, režīms… Un tieši ar šo fanātismu atlēti sabiedrībai liekas jocīgi. Lūk, arī piemērs nav tālu jāmeklē – Māris no «Robinsoniem»! Interesants cilvēks, taču pārlieku nodarbināts ar savu vizuālo tēlu.»
Trenažieru zālē regulāri varot redzēt, kā mainās cilvēki pēc katra nākamā treniņa. Vīrieši kļūst varenāki un pašpārliecinātāki. «Kaut arī patiesībā nekādas izmaiņas ķermenī pēc pāris treniņiem nav notikušas, viņu pašsajūta ir krietni uzlabojusies. Vīrieši mēdz bieži ieskatīties spoguļos, par ko meitenes smīkņā. Bijuši gadījumi, kad puiši, pabijuši dažās nodarbībās, uz sevi raugās jau citādi, jūtas pārāki un atved draugus, pamāca viņus, kaut arī redzams, ka paši daudz nav apguvuši. Bet šāda pašapziņas celšana ir apsveicama.»
Trenerim labi zināmi ir arī pavisam citādi atgadījumi. Šogad kādas piecas meitenes, dūšīgi braucot ar velotrenažieri, pēkšņi kļuva bālas. «Es to brīdi jau esmu iemanījies noteikt. Viņas var un min pedāļus, bet tad mainās viņu ādas krāsa. «Sportiste» apsēžas uz krēsla, un man jāiet pakaļ ožamajam spirtam. Bet cepuri nost, jo tās pašas meitenes neatlaidīgi nāca vēl un turpināja strādāt.»
Vai muskuļi ir spēcīgi?
Pavisam, ieskaitot studentus, «Tonusa» trenažieru zāli apmeklē apmēram 100 pastāvīgo klientu, no kuriem nedaudz vairāk ir vīriešu. Katram ir savs mērķis, ko centīgi trenējoties var sasniegt. Bet pirmie rezultāti parādās tikai apmēram pēc gada, regulāri trenējoties apmēram trīs reizes nedēļā. Tomēr M.Markevics uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no gēniem, jo kādai daļai izteiksmīgāki muskuļi paliek tikai desmit treniņu gadu laikā. Minimālākais periods ceļā uz skaistu augumu ir trīs līdz četri mēneši. Arī modeļi pirms filmēšanās kādam reklāmas klipam, nopietni gatavojas, taču ideālo ķermeni nevar ilgi noturēt – nedēļa, un cauri.
«Kas ir nopietna gatavošanās? Piemēram, papildu smagumu celšanai tiek lietoti dažādi uztura bagātinātāji (atļautie), gaļas aizvietotāji. Dienas normas – 800 gramu gaļas – vietā apēd 200 gramu plus vēl proteīnu. Jo gaļa ir gaļa – smaga barība. Bez pareizas pārtikas produktu izvēles vispār nevar iztikt nedz slaidās līnijas, nedz muskuļu audzēšanas gadījumā.»
Dažkārt liekas, ka uzkrātie muskuļi ir nespēcīgi, it kā uzpūsti, taču tā nebūt neesot, ja tie radušies cikliska treniņa rezultātā. Papildus atlētismam treneris iesaka nodarboties ar slēpošanu vai citu sporta veidu, kas kaut vai attāli saistīts ar skriešanu. Protams, var izmantot arī speciālo trenažieri – slīdošo grīdu, taču daudz labāk ir skriet svaigā gaisā.
***
Marika Ķērpe
Trenējas, lai atgūtu sportisko formu un varbūt nedaudz lai «dabūtu masu». Ar atlētisko vingrošanu Marika nodarbojas papildus floorbolam. «Šis savienojums ir vienkārši nepieciešams labai fiziskai sagatavotībai,» viņa teic.
Dima Panovs
Trenažieru zāli apmeklē tāpēc, ka nodarbojas ar brīvo cīņu, tādēļ viņam vajag būt labā fiziskā formā. Tas viņam jau ir izdevies, jo Dimam Jelgavas čempionātā savā grupā brīvajā cīņā izdevies izcīnīt pirmo godalgu.
Zaiga Bērziņa
«Nodarbības trenažieru zālē man vienkārši patīk, jo pēc katras reizes es jūtu, ka izskatos labāk. Un kā nu ne? Mēneša laikā esmu kļuvusi vieglāka par četriem kilogramiem. Pēc treniņa ir patīkams nogurums, kuru pēc pusstundas nomaina mundrums un laba pašsajūta.»
