Ik gadus Latviju piemeklē vairāk vai mazāk spēcīgas vētras, kas nodara zaudējumus gan lauksaimniecībai, gan mežsaimniecībai. Spēcīga viesuļvētra plosījās Vidzemē 1795. gada 10. jūnijā.
Ik gadus Latviju piemeklē vairāk vai mazāk spēcīgas vētras, kas nodara zaudējumus gan lauksaimniecībai, gan mežsaimniecībai. Spēcīga viesuļvētra plosījās Vidzemē 1795. gada 10. jūnijā. Tā sākās dienvidrietumos jūrā, gāja pāri Daugavgrīvai, Burtniekiem, tālāk virzījās uz Peipusa ezeru. Vētra aptvēra divas verstis (ap 2 km) platu un 160 verstis (171 km) garu apgabalu, trakoja četras stundas un saistījās ar milzīgu krusu (graudi pat 400 g smagi). Koki ar 12 – 14 collu (ap 33 cm) caurmēru tika salauzti vai izrauti ar visām saknēm.
Šajā dienā termometrs Rīgas Doma baznīcas tornī (170 pēdu jeb 52 metrus virs jūras līmeņa) rādīja 3 – 4 grādus, uz zemes – 18 – 19 grādu).
1872. gada 10. maijā spēcīga vētra piemeklēja Kurzemi, Vidzemi, kā arī Lietuvu, Vāciju un Krieviju. Tā nāca no dienvidrietumiem, stiprums 8 – 9 balles, platums 35 – 40 verstis (ap 40 km), garums 120 – 150 verstu (ap 135 km). Tika sagrautas mājas, bija cilvēku upuri. Remtes baznīcas ērģeļu krāsotie dēļi atrasti 26 verstis (27 km) tālu.
1967. gada 17. – 18. oktobris. Baltijas jūru un Baltiju skāra ļoti dziļš ciklons, lija lietus, un vēja ātrums sasniedza 25 – 30, brīžiem pat 40 – 45 m/s. No šā orkāna visvairāk cieta Liepājas, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Aizputes, Dobeles, Jelgavas un Saldus mežniecības. Nebija vēl apkopoti 1967. gada postījumi, kad 1969. gada 1. un 2. novembrī nāca jauns orkāns, kas vairāk skāra Dundagas, Talsu, Ugāles, Tukuma, Limbažu, Ventspils, Kuldīgas un Inčukalna mežniecības. 1967. gadā orkāns skāra 24,8% Latvijas mežu, bet 1969. gadā – 34,4%.
Pēc viesuļvētru izraisītās mežu pielūžņošanas, vējā izšūpoto koku novārgšanas (vētrā kokam šūpojoties, tiek aprautas tā saknes) izplatījās dažādas slimības, kā arī masveidā savairojās kaitēkļi. To apkarošanai papildus vētras lauztajiem un gāztajiem kokiem, kuru kopējā koksnes krāja pārsniedza 26 miljonus kubikmetru, vēl bija jāizcērt koki 4 miljonu kubikmetru kaitēkļu apsēstajās joslās, kas robežojās ar vējlauzēm. Divu viesuļvētru izraisītā posta likvidēšanas gaitā bija jāizcērt vairāk nekā 30 miljoni kubikmetru koksnes. Ar toreizējām Latvijas mežrūpnieku jaudām tik liela kokmateriālu daudzuma izstrāde būtu iespējama desmit gados (pēc pašreizējiem Latvijas mežizstrādes apmēriem – trīs gados). Līdz ar to mūsu mežos lielā skaitā sāka ieplūst viesstrādnieki, stipri cieta Latvijas meža darbinieku morāle. Drīz vien arī lauksaimniecībā un celtniecībā sāka aicināt darbā lētās un mazkvalificētās viesstrādnieku brigādes. Šī sešdesmito gadu beigās iesāktā prakse turpinājās līdz atmodai.
