Vairāk nekā pusi arodslimību izraisa pārslodze un stress. Liela daļa Latvijas skolēnu un studentu kārto dažādus eksāmenus un pārbaudījumus, bet strādājošie gatavojas atvaļinājumam.
Vairāk nekā pusi arodslimību izraisa pārslodze un stress. Liela daļa Latvijas skolēnu un studentu kārto dažādus eksāmenus un pārbaudījumus, bet strādājošie gatavojas atvaļinājumam. Gan eksāmeni, gan pirmsatvaļinājuma laiks saistīti ar pārslodzēm un stresu. To pierāda arī statistikas dati: P.Stradiņa slimnīcas ārsti konstatējuši, ka 55,2% no pagājušajā gadā pirmo reizi reģistrētajām arodslimībām ir pārslodzes izraisītas. Tāpēc speciālisti aicina ikvienu šajā laikā pievērst uzmanību savai veselībai un stresa profilaksei.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas apkopoto informāciju 2002. gadā Latvijā kopumā konstatēti 436 pirmreizējie arodslimību gadījumi, kas ir par 35 procentiem vairāk nekā 2001. gadā. Turklāt tam ir tieša saistība ar nesakārtotas darba vides problēmām – regulāru darbinieku pārslodzi un stresu.
«Divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir mazkustīgs dzīvesveids un milzīga psiholoģiska spriedze. Jo ilgāk cilvēks, gatavojoties eksāmeniem, ir spiests atrasties vienās un tajās pašās telpās, vienā un tajā pašā pozā pie datora, jo ticamāk, ka viņu piemeklēs tā sauktais monitorijas stress, kas izraisa izteiktu nervozitāti. Protams, nedrīkst aizmirst arī tādu mūsu modernās dzīves daļu kā pārslodze darbā. Tā bieži vien ir visaktuālākā problēma tieši pirms atvaļinājuma un tā laikā, kad cilvēkam šķiet, ka jāpadara viss gada laikā nepaspētais,» norāda arodslimību speciāliste ģimenes ārste Inese Petrova.
Ārsti uzskata, ka katram cilvēkam neliela stresa deva ir vajadzīga, taču ilgstošs stress un nervu pārslodze ir kaitīgi veselībai, tie sekmē depresiju, sirds un asinsvadu slimībām, elpošanas slimības.
Ja pārslodze liek sevi manīt, cilvēki mēdz meklēt ārstu, lai pēc tam ar recepti rokā tuvējā aptiekā nopirktu ķīmiskus trankvilizatorus vai antidepresantus. Taču, ja aktīva dzīves posma vai stresa dēļ cilvēks slikti guļ, uztraucas un pārdzīvo, var iztikt arī bez medikamentu lietošanas. Pati daba spēj piedāvāt lieliskas zāles, kas palīdz atjaunot mieru, līdzsvaru un spēku. Tāpēc cīņai ar stresu un koncentrēšanās spēju atgūšanai der dažādi dabas vielu preparāti. Ne katram no mums ir pietiekamas zināšanas un iespējas pagatavot ārstnieciskus uzlējumus, taču kvalitatīvi Latvijā un citviet sastopamu dabīgu vielu ekstrakti un uzlējumi bez receptēm pieejami aptiekās.
Nomierinošie preparāti pasargā nervu šūnas no kaitīgajiem ārējiem kairinājumiem, izveidojot papildu aizsardzību. Augu izcelsmes preparāti, piemēram, visam tautām labi pazīstamie baldriāna, piparmētru, apiņu, melisas uzlējumi un šo zāļu kombinācijas, ar uzdevumu tiek galā ļoti labi. Kairinātājs nokļūst līdz nervu šūniņai, taču iekļūt tajā nevar. Ilgstoši lietojot šos preparātus, tie stiprina nervu šūnas, kas dod spēku tikt galā ar stresa situācijas radīto papildu slodzi.
Lielisks vitalitātes avots ir arī žeņšeņs. Pateicoties tā pozitīvajai ietekmei uz cilvēka organismu, tas ir neaizstājams organisma aizsargspēju paaugstināšanā, mazina stresu, sekmē psihisko un fizisko organisma funkciju atjaunošanos. Savukārt ginko stimulē atmiņu, kas īpaši svarīga tiem, kas šobrīd iekaro zinību virsotnes. Tas uzlabo asinsrites funkcijas un pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību, arī atmiņu. Veselīga miega trūkums stresa kontekstā rada «apburto apli»: nervozam cilvēkam veselīgs miegs ir liegts, savukārt, jo ilgāk cilvēks nespēj kārtīgi izgulēties, jo nervozāks viņš kļūst, jo mazāk spēj koncentrēties. Dabas vielas nerada pieradumu.
