SIA «Keramika LV», paplašinot eksportu un atsākot balzama pudeļu ražošanu, šogad plāno meklēt pussimt darbinieku
Uzņēmums «Keramika LV», 1963. gadā izveidotā keramikas lielražotāja «Latvijas keramika» pēctecis, vēsturiskajā ražotnē Jelgavā no māla pikām kā no kokoniem liek izšķilties traukiem un keramikas izstrādājumiem, ik mēnesi jaunu dzīvi dodot 20 tonnām Latvijas māla.
Brūnos krieviem, sarkanos – šveiciešiem
Gada pirmie mēneši ir visklusākie pēc klientu sirojuma ap gadumiju. Mūsdienīgu mūžseno keramiku padara izstrādājumu draudzīgums videi – lielākā daļa ražojumu top no tīra māla, bet glazūras pamatā ir izkausētas smiltis. Pasaulē keramikas rūpnīcas reti ražo krāsaino keramiku, nospiedošā vairākumā ir porcelāna trauku un akmens masas ražotāji. Keramika konkurējošos materiālus pārspēj ar savu dabiskumu, pamato SIA «Keramika LV» valdes loceklis Raimonds Neilands. Uzņēmumā lepojas ar plašo glazūru toņu klāstu – to ir gandrīz seši desmiti. Krievijā vispieprasītākais ir klasiskais brūnais tonis, bet šveicieši iemīlējuši sarkanas krāsas traukus. Alpu zemes tirgum šogad tiks piedāvāti jauna dizaina fondī ķipīši, lai atsvaidzinātu piedāvājumu, jo pēc iepriekšējo gadu veiksmes stāsta pērn eksporta apjomi uz Šveici kritušies līdz aptuveni 20 000 vienību. «Latvieši hokeju skatās, dzerot alu, šveicieši – baudot fondī,» smejas R.Neilands. Krievijā ražotnes produkciju pazīst ar zīmolu «Elgava». «Tur vecāka gadagājuma pircēji labi zina, kas ir Jelgavas kvalitāte,» piebilst R.Neilands.
Pirmā trauku partija nupat aizceļojusi uz Kazahstānu un Mongoliju, kuras patērētājus vilina askētiskie Jelgavas ražojumi. «Ja šie tirgi atvērsies, prognozēju, ka būs nepieciešams 40 – 50 jaunu darbinieku, lai izpildītu visus pasūtījumus. Ceram darbināt rūpnīcu arvien vairāk un vairāk,» nākotnē optimistiski raugās R.Neilands. Arī pašu mājās Jelgavas trauki ir populāri – tie atrodami lielveikalos «Prizma», bet vairumtirgotājs «Gemoss» palīdz ražojumiem nonākt Latvijas restorānos un kafejnīcās. «Māla traukā gatavots ēdiens ir garšīgāks nekā metāla,» pārliecināts uzņēmuma vadītājs. Viņa teikto apliecina sautējamo trauku atrašanās pārdotāko keramikas izstrādājumu topa augšgalā. Veiksmes stāsts ir Jelgavā tapušie cukurtrauki. Tajos kāds Krievijas uzņēmums pilda ekskluzīvu pastēti. Trauciņus gan jau paspējuši nokopēt veikli darboņi no Ķīnas.
Cer ražot pudeles balzamam
Pirms 15 gadiem, kad R.Neilands kļuva par uzņēmuma vadītāju, ražotne nodarbināja 500 cilvēku, bet pašlaik strādā mazāk nekā 30, darbojoties no pasūtījuma uz pasūtījumu. «Nav jēgas turēt cilvēkus vienkārši tāpat, algas taču jāmaksā,» vaļsirdīgs ir R.Neilands, kurš uz saviem pleciem iznesis juridiskos līkločus un smago atlaišanu vilni, kas sāka velties 1998. gadā. «Dažādi ir gājis,» viņš nosaka, atceroties centienus samazināt padomju laika tradīcijās keramikas un daiļamatnieku izstrādājumu ražošanas valsts uzņēmuma «Latvijas keramika» uzpūstos štatus.
«Nebija, kur māla pikai nokrist,» pārdošanas menedžeris Rihards Šidlovskis atceras savas pirmās darba dienas deviņdesmito gadu sākumā, kad strādāja pirmajā cehā balzama pudeļu ražošanā. Savukārt viņa audžutēvs uzņēmumā strādā gandrīz četrdesmit gadu. Kaut no darba atbrīvoti simti, ražotne tolaik vēl nepiedzīvoja zemāko punktu, jo turpināja ražot pudeles pēc akciju sabiedrības «Latvijas balzams» pasūtījuma. Kad «Rīgas Melno balzamu» sāka pildīt lētākajās Vācijā ražotās pudelēs, keramikas uzņēmumam sākās grūti laiki. Pašmāju alkohola ražošanas milzim Jelgavā turpināja veidot tikai suvenīra pudeles ar litra un trīs litru tilpumu, kā arī melni glazētās pudeles eksportam. «Sapņojam un esam gatavi atjaunot pieprasītāko 0,3 un 0,5 litru balzama pudeļu ražošanu. Ja ar «Latvijas balzamu» vienosimies par sadarbību, steigsim meklēt investīcijas un izstrādāsim jaunu automatizētu pudeļu izgatavošanas tehnoloģiju.
Nacionālais dzēriens atkal jāpilda Latvijā ražotās pudelēs, saka R.Neilands. «Varbūt eiropietis māla pudeli izmet, bet krievs vai praktiskais latviskais ielies tur bērzu vai ābolu sulu,» viņš smejas. Paši darbinieki māla pudeles izmantojot termosa vietā, jo biezais māls siltumu saglabājot pat ilgāk nekā modernie termosi.
Kvalitātes aura
«Ja vācietis varēja izveidot automatizētu ražošanu, arī mēs varēsim. Lai to paveiktu, vajadzīgi līdzekļi, kas gan mums ir stipri ierobežoti, ņemot vērā enerģijas dārdzību, bet elektroenerģijas un gāzes patēriņš ir liels. Divi lielie enerģētikas monstri īpaši negaidīs – ja nebūs samaksāts termiņā, paies nedēļa – un atslēgs. Juku laikos esam to piedzīvojuši.» Ik mēnesī «Keramika LV» izlieto ap 200 000 kilovatstundu elektroenerģijas – to aprij krāsnis, žāvētavas, maisītāji, preses.
«Ja valdība nāktu pretī ražotājiem ar elektrības tarifiem, mēs būtu spējīgi palielināt apjomus. Kā gan mēs tiksim pie jauniem klientiem, ja nosauksim augstāku cenu nekā spāņu rūpnīca? Tajā pašā laikā klients Šveicē spiež – dodiet man atlaidi vai arī veikšu pasūtījumu Spānijā vai Ķīnā! Lai klientu neizlaistu no rokām, nākas piekāpties. Ir tādi produkti un klienti, no kuriem peļņas nav, taču mēs iegūstam apgrozāmos līdzekļus. Tāpēc katrs klients ir svarīgs,» atklāj uzņēmuma vadītājs.
Jelgavniekus sadarboties aicinājuši pārstāvji no krievu keramikas rūpnīcas, kurai elektroenerģiju dotē valsts un papildu atbalsta vietējais gubernators. «Viņi ieradās ar ultimātu – ražojiet pie mums vai arī mēs kopēsim jūsu produktus. Mēs teicām, lai kopē! Krievs nekad neuzceps latviešu rupjmaizi. Mūsu kvalitāte tomēr ir augstāka, Latvijas ražojumiem tāda aura ir vēsturiski,» saka R.Neilands.
Kuģis gaida vēju
Pudeles Jelgavā joprojām ražo ar rokām, taču beidzot sperts pirmais solis modernizācijas virzienā – iegādāts glazēšanas robots, tāpēc daļu produktu vairs nevajadzēs ar roku mērkt toverī ar glazūru, kā tas notiek pašlaik. Savulaik pudeļu formēšanā bija nodarbināti 30 cilvēku divās maiņās, bet iegādāto pudeļu ražošanas automātu iznīcinājuši vietējie atslēdznieki, baidoties, ka cilvēki zaudēs darbu. «Tāda bija tā laika domāšana – kādēļ pirkt buldozeru, ja to pašu var paveikt bariņš cilvēku ar lāpstām?»
Gruzīnu pieprasījums pēc keramikas pudelēm jau tagad ir lielāks, nekā jelgavnieki spēj saražot, pašlaik Jelgavā izcep 30 000 – 60 000 pudeļu mēnesī. Modernizējot ražošanu, varētu apmierināt arī Gruzijas klienta apetīti. Uz savas ādas uzņēmums izjuta Gruzijas – Krievijas bruņoto konfliktu 2008. gadā, kuram saražotie pudeļu konteineri divus gadus gaidījuši savus pasūtītājus. Savukārt nemieri Ukrainā nesuši šīs valsts pasūtījumu pieklusumu, jo cilvēku prātus nodarbina izdzīvošana, nevis trauki galda klājumam.
«Vecajos labajos» laikos uzņēmums algojis māksliniekus, bet «nespējam vairs viņus uzturēt, jo mākslinieki grib saņemt mākslinieku algu», R.Neilands nogroza galvu. «Bankas cilvēkus sabojāja – tie ķēra un grāba kredītus un tagad nevar savilkt galus. Jaunajiem vajag lielu algu, ko nodrošināt nevaram.» Neskaitāmi Latvijas keramiķi saikni ar uzņēmumu saglabājuši, jo Jelgavā iegādājas ražotnē sagatavoto māla masu. Keramikas pulciņi un jaunās paaudzes vēlme strādāt ar mālu nav palikusi pagātnē, uzņēmuma vadītājs vērtē pēc māla masas pieprasījuma. Ražotnes veikalā to var iegādāties par 60 centiem kilogramā. «Pērn strādājām ar 600 tūkstošu eiro apgrozījumu. Oficiālie dati rāda, ka mums ir zaudējumi, bet es gribu teikt tā – atrodamies uz stabila kuģa, kurš negrasās slīkt, tikai gaidām pareizo vēju burās,» R.Neilands nākotnē raugās ar optimismu. ◆
