Jelgavā top “Latadatas” produkcija ar pašu radītu apdruku.
“Viss sākās ar dāvanu manam puisim, tagad jau vīram – Elvijam. Izdomāju izgatavot viņam tauriņu ar latviešu rakstiem. Dāvanu nofotografēju un padalījos internetā. Cits pēc cita pieteicās draugi un paziņas, kas arī gribēja, lai tādus pagatavoju,” zīmola “Latadata” pirmsākumus raksturo jelgavniece Laine Vītiņa.
Laine “Ziņas” sagaida dzīvoklī ar mazo Toniju ķengursomā. Tonijam drīz būs divi mēneši, un mazulis ir galvenais noteicējs, cik daudz laika mammai izdosies atvēlēt, lai pievērstos pasūtījumu sagatavošanai un daudzajiem tirdziņiem. Pirmais tauriņš tapis 2013. gadā, tagad – pēc pieciem gadiem – produkcijas klāsts krietni papildinājies. “Tauriņus tagad gatavoju pavisam maz, jo līdzīgus ražo daudzi un tie, kas gribēja, jau lielākoties tos iegādājušies,” atklāj Laine.
Aptuveni pirms diviem gadiem tapuši pirmie krekliņi, pēc tam piepulcējušies arī džemperi ar dzīvnieku apdruku. Dzīvnieku zīmējumi ir pašas Laines radīti. Diemžēl nākas arī fiksēt gadījumus, kad kāds viņas darbus “aizņēmies” savai produkcijai. Laine gan īpaši par to nepārdzīvo: “Nu ko lai dara. Tādi jau cilvēki ir. Patiesībā žēl viņu, ja bizness balstās tikai uz citu izgudroto.”
Zīmējumu radīšanā pavadītais laiks esot dažāds. “Ir zīmējumi, kas top vienā vakarā. Milda, piemēram, tapa uzreiz – piesēdos un uzzīmēju. Pie citiem tiek strādāts ilgāk, ik pa laikam turpinot darbu. Latvju rakstus zīmēju datorprogrammā. Tad rodas vairāki varianti, no kuriem izvēlamies, ko likt uz produkcijas,” atklāj darbu autore.
Krekliņu un džemperu sagataves tiek iepirktas vairumā, jo tos šūt pašiem prasītu pārāk daudz darba un ieguldījumu, taču pārējais gan no sākuma līdz beigām ir pašu roku izlolots. Runājot par pieprasītākajiem produktiem, jaunā uzņēmēja spriež, ka tas ir mainīgi un lielā mērā atkarīgs no sezonas. Protams, cepures un šalles vairāk iegādājas aukstā laikā, bet vasarā īpaši iecienīti krekliņi. Novērots – jo karstāks laiks, jo vairāk tiek pirkti baltie, savukārt ziemas sezonā iecienīti melnie krekliņi. Interese par produkciju ir gan internetā, gan veikalos, kur nopērkami “Latadatas” ražojumi. Internetā gan nedrīkstot atslābt – visu laiku jāliek jaunas bildes, jāveido dažādas akcijas, kas piesaista uzmanību. Bet labi pārdošana sokas arī tirdziņos, kur apmeklētāji preci var aptaustīt un uzlaikot. Tagad tuvākais ieplānotais tirdziņš “Latadatai” ir tepat Jelgavā – no 15. līdz 23. decembrim tirdzniecības centrā “Pilsētas pasāža”.
Laine ir absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pēc profesijas ir mājturības un informātikas skolotāja, “Jauniešu garantijas” programmā Jelgavas Amatu skolā apguvusi arī konstruēšanu un modelēšanu. Pašlaik jaunā mamma ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet līdz tam strādāja Jelgavas 1. internātpamatskolā–attīstības centrā par informātikas skolotāju. Lainei tur bija arī sava audzināmā klase. Arī vīram Elvijam pamatdarbs ir cits, bet viņš daudz palīdz “Latadatas” produkcijas sagatavošanā, īpaši jau tagad, kad abiem auklējams dēlēns.
Idejas nākotnei Lainei ir visdažādākās, bet, kā viņa pati atzīst, daudz kas būs atkarīgs no laika un līdzekļiem, ko tam veltīt. Pagaidām darbistaba iekārtota dzīvoklī, taču ģimene apzinās, ka, mazajam Tonijam augot lielākam, vajadzēs bērnistabu, tāpēc ir doma uzņēmumam īrēt telpas kaut kur citur, lai pietiktu vietas gan šūšanai, gan klientu uzņemšanai un produkcijas glabāšanai.
“Latadatas” radītāja atzīst, ka nemitīgi jāseko līdzi jaunumiem un pieprasījumam tirgū, jāizgudro kaut kas vēl neredzēts un oriģināls. “Mēs noteikti bijām vieni no pirmajiem, kas sāka piedāvāt cepures ar apdruku no atstarojoša materiāla. Tagad tādas ražo jau ne viens vien,” stāsta Laine. Viņa no konkurences nebaidās, jo katram ražotājam taču ir savs rokraksts. Tāpat ir produkti, kas, pēc viņu novērojumiem, īsti labi tirgū neaiziet. Arī viņiem bijušas tādas apdrukas, kas pašiem patikušas, bet klienti tās īpaši nav iecienījuši, tāpēc to klāsts vairs netiek papildināts. Līdzīgi ir ar krāsu gammu – it kā ne viens vien jautā par spilgtajiem toņiem, tomēr vislabprātāk pērk klasiskās un piezemētās krāsas.
Vēl Laine cer, ka izdosies atrast laiku atgriezties pie saviem hobijiem. Tā ir dejošana. Iepriekš viņa dejojusi līnijdejas “Jundā”, piedaloties arī sacensībās, un hobijklasē pieaugušajiem “Beneficē”. Līdz ar sava biznesa veiksmīgu attīstību un dēla piedzimšanu hobiji pagaidām atmesti, tomēr ar cerību atkal atsākt sev tuvās nodarbes.
