Ingunas un Gata Smalu saimniecībā teju teju sāksies gada darbīgākais laiks.
«Tanī brīdī, kad šķiet, ka nu jau visi veikali ir pilni ar tulpēm, pie mums to vairs nav daudz. Vēl ir hiacintes, kas pēc dažām dienām būs skaisti iekrāsojušās un gatavībā, kad tiek vestas uz veikaliem,» stāsta Inguna Smala, kura ar vīru Gati saimnieko Iecavas novada zemnieku saimniecībā «Velgi», cauru gadu audzējot puķes. «Velgu» tulpes, kas ir vienas no pēdējām šajā gadā, Starptautiskajā sieviešu dienā vakar dāvanā no kungiem droši vien saņēma arī daudzas mūspuses dāmas.
Dod priekšroku dzeltenajām
Saimniecības siltumnīcās tiek audzētas apmēram desmit tulpju šķirņu, tai skaitā ‘Purple Prince’, ‘Monsella’, ‘Dynasty’, ‘Strong Gold’, ‘Barcelona’, ‘Red Power’. Pamatā vairumtirdzniecībā aiziet četras piecas, pārējās, kā saka Inguna, ir krāsu dažādībai, gribas arī eksperimentēt, papētīt jaunas. «Tulpēm 8. marts ir noslēgums. Kaut kas vēl paliek nedēļu vai divas atkarībā no laikapstākļiem – saule tomēr iespaido to realizācijas laiku. Bet ar tulpēm pamatā strādājam janvārī, februārī un marta sākumā. Tieši tāpat ir ar hiacintēm. Tās tiek stādītas septembrī, pagrabā koptas, laistītas, nodrošināts klimats, un atkarībā no tā, kad paredzēta realizācija, pakāpeniski tiek nestas uz siltumnīcu, lai augtu tālāk, krāsotos un ziedētu,» stāsta Inguna.
Ainu, ka siltumnīcas ziedētu krāsainos tulpju ziedos, «Velgos» neieraudzīt. Pie tirgotājiem tās nonāk vēl pumpurā, lai savu krāšņumu rādītu pircēja vāzē. «Tulpju realizācijas laiks sākas no janvāra vidus, kad pakāpeniski nesam uz siltumnīcu pa diviem tūkstošiem katru nedēļu. Katru gadu stādām 10–15 tūkstošus. Apmēram divas trešdaļas realizējam janvārī un februārī, lielākais noiets ir marta sākums.» Tulpēm no kopumā 3000 kvadrātmetriem segto platību atvēlēti 200 kvadrātmetru. Tā kā veikaliem tās tiek sagatavotas, pakāpeniski iznesot gaismā, ar šo platību pietiek. Ziema tiek sākta piemājas siltumnīcā jeb «bērniņu mājā», kur uzziedinātas pirmās tulpes un hiacintes. «Patiesībā tikai 8. marta partija tiek nesta uz lielajām siltumnīcām, bet tā visu darām «bērniņu» siltumnīcā. Tur sējam arī pirmās ilgi augošās puķītes, pirmie spraudenīši tur tiek ierīkoti.» Kad augus sāk retināt, piķēt, podot, tiek pakāpeniski palielinātas apkurināmās platības.
Laika gaitā mainījies, kādas tulpes klienti izvēlas pasūtīt. Savulaik saimniecībā audzētas dzeltenās ‘Yokohama’ šķirnes tulpes, kas bija klasika, vēlāk ienāca ‘Strong Gold’, kam piemīt daudz labu īpašību, kuras novērtē gan audzētāji, gan klienti. Savukārt sarkanajām un dzeltenajām ‘Red Power’, ‘Sevilla’ ir lieli, resni pumpuri, kas neizplaukst. Audzētāji un tirgotāji ņem vērā vairākas īpašības, izvēloties tulpju šķirnes audzēšanai un tirgošanai. Tai skaitā kāta stingrumu, jau pieminēto saglabāšanos pumpurā, audzēšanas ilgumu un izturību pret slimībām. Runājot par krāsām, 8. martā pircēji izvēlas dzeltenās tulpes, bet pieprasītas ir arī sarkanās un violetās.
Sāka ar Pēterburgu un Pleskavu
Zemnieku saimniecība reģistrēta 1997. gadā, kad sākts ar puķu audzēšanu siltumnīcā 200 kvadrātmetru platībā. Šodien siltumnīcās tiek audzētas puķes podos un ziedi griešanai, bet lauka platībā aug ziemcietes, vasarā – krizantēmas un asteres podos. Taču mīlestība pret puķēm gan Ingunai, gan Gatim bijusi jau pirms tam. «Sākumā, vēl pirms 1997. gada, visu darījām istabā. Mums bija tūkstotis, divi tūkstoši tulpīšu, ko Gatis brauca realizēt uz Pēterburgu. Audzējām arī neļķes, tās braucām tirgot uz Pleskavu. Puķes mēs mīlam jau sen,» stāsta Inguna. Sākuši divatā, bet tagad tiek algoti arī daži darbinieki, biznesā iesaistījies dēls. Inguna ar Gati beiguši toreizējo Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, Gatis ir agronoms, Inguna – agronome dārzniece. Lai gan gadu gaitā uzkrāta pamatīga pieredze, mācās viņi joprojām, apmeklējot seminārus, kuros savās zināšanās dalās arī Vācijas un Holandes speciālisti.
Mierīgāki mēneši saimniecībā ir novembris un decembris, taču arī tajos ir ko darīt – pirmkārt jau plānot nākamo gadu. Atraitnītes, ar kurām šobrīd ir pilnas divas siltumnīcas, tiek sētas augustā, podotas septembrī oktobrī. Tās nevar vienkārši atstāt līdz pavasarim, ziemā jāsasedz, varbūt jāaplaista. Arī hiacintes un tulpes tiek stādītas oktobrī, novietotas telpās, kur jāuztur piemērots klimats. Ziemai un tulpju laikam noslēdzoties, darbi sāk uzņemt apgriezienus. «Tagad galvā ir pavasaris ar visiem augiem, kas jāsēj un jāstāda, kompozīcijas. Maijā jūnijā beidzas vasaras puķes, tālāk jau nāk jūlijs, augusts, septembris ar podu krizantēmām. Tāds ir mūsu cikls.» Šobrīd zem tulpju kastēm savu iespēju tiekties pretī gaismai gaida sastādītās lilijas.
Pamatā «Velgu» puķes tiek realizētas Rīgas veikalos, taču tās var nopirkt arī Jelgavā un Dobelē. Vasaras puķes, stādi un iekaramie podi nopērkami dārza centros, veikalos. Inguna un Gatis sadarbojas arī ar apzaļumotājiem, un jau divus gadus puķes tiek audzētas gan vietējiem Iecavas, gan Rīgas apstādījumiem. Vecāku izaudzētās vasaras puķes savā dārza centrā Rīgā tirgo arī dēls Edgars, kurš par katru no tām pircējam māk arī pastāstīt.
Ziemā – hobijs, peļņa – vasarā
Blakus vietējām puķēm Latvijas tirgū tiek piedāvātas arī ievestās. Ja to nebūtu, vietējie audzētāji varētu atļauties audzēt vairāk un pārdot par augstāku cenu. «Protams, ka imports mūs visu laiku spiež, bet izmaksas nemitīgi aug. Kaut vai darba algas, kas palielinās ar katru gadu, vai izmaksas par elektrību un gāzi. Mūsu realizācijā, piemēram, hiacintēm šogad ir mazāka cena. Peļņas daļa tomēr nedaudz sarūk. Kā saku, ziema mums ir kā hobijs, kad paliekam uz pozitīvās nulles,» teic Inguna.
Nopelnīt var ar vasaras puķēm. «Arī tur ir visādas lietas, kas spiež uz leju, tomēr ir mazāki izdevumi, kaut vai par apkuri. Esam nopietni runājuši un rēķinājuši, cik ilgi mums patiks šīs skaistās, ziemā ziedošās siltumnīcas. Bet domājam arī par saviem pastāvīgajiem darbiniekiem, lai viņi neaizietu citur. Mums ir darbiniece, kura strādā jau vairāk nekā desmit gadu, apzinīga un ar pieredzi. Mums arī ziemā jānodrošina viņai alga. Tad nu hiacintes un tulpes sedz kādu daļu šo izmaksu un nodrošina darbu.»
Lai gan nākas tikt galā ar daudzām problēmām, Ingunas acis, stāstot par savām puķēm, mirdz. Mīļas viņai ir visas, no ziemas puķēm smaržas dēļ varbūt tuvākas hiacintes. Inguna labprāt izmēģina arī ko jaunu. Tā šogad piedāvājuma klāstu papildinās begonijas, kas smaržo kā rozes. Par spīti visam nevar nepiekrist Ingunas teiktajam: «Audzēt ziedus ir skaisti!»
