«Vācieši ir sapratuši, ka ar tradicionālo lauksaimniecību vien nepietiek. Turienes zemnieku sētās stabili attīstījies lauku tūrisms,» stāsta Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds.
«Vācieši ir sapratuši, ka ar tradicionālo lauksaimniecību vien nepietiek. Turienes zemnieku sētās stabili attīstījies lauku tūrisms,» stāsta Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds.
Piecas dienas Lauku atbalsta dienesta direktore Irina Pilvere un astoņi reģionālo lauksaimniecības pārvalžu vadītāji viesojās Vācijas Ziemeļreinas – Vestfālenes pavalstī. Viņi apmeklēja lauksaimniecības mācību iestādi un veselu duci turienes zemnieku saimniecību, kuru specializācija ir lauku tūrisms. «Arī pie mums Zemgalē ir pietiekami daudz vietu, kur lauku tūrisms varētu stāties tradicionālās lauksaimniecības vietā. Attīstoties lielajām, spēcīgajām saimniecībām, mazās tiks izspiestas. To saimniekiem jāsāk domāt (ja tas vēl nav darīts), kā citādāk gūt ienākumus, ko citu darīt,» ir pārliecināts V.Reinfelds. Viņš dalās iespaidos: «Es redzēju, kas mūs sagaida pēc desmit līdz 15 gadiem. Vācijā lauku tūrisms ieņem stabilu vietu. Mums ir dažas lauku saimniecības, kas nodarbojas gan ar tradicionālo saimniekošanu, gan ar lauku tūrismu, un tad noteikti otrais ir papildu ienākumu avots. Vācijā ir otrādi. Lai pilsētniekiem laukos būtu uz ko paskatīties, saimnieki tur trušus, aitas, kazas un citus sīkdzīvniekus. Pilsētas bērni ir sajūsmā, iepazīstot dzīvi laukos. Savdabīga ainava tūristu priekam ir dambrieži aplokos. Protams, šos zvērus galvenokārt audzē gaļas ieguvei.»
No 80 līdz 90 procentiem Vācijas lauku tūristu ir paši vācieši. Viņi mīl savus gleznainos laukus. Pieprasījuma augšgalā ir naktsmītnes ar brokastīm, istabas. Atšķirībā no Latvijas, kur lielā mērā vēsturiskās lauku ainavas kara un padomju laikā tika izpostītas, Vācijā vēsturiskās celtnes ir labi saglabājušās. Tur gan cenas ir visai augstas. Piemēram, gultasvieta ar brokastīm vienai personai uz nakti maksā, sākot no 30 eiro, taču, lai arī lauku mājas mūri ir veci, telpu interjers ir moderns un pakalpojums – kvalitatīvs.
«Bijām arī Minsteres latviešu centrā. Tur atrodas Baltijas tūrisma informācijas birojs, kura darbinieki cenšas tūristus piesaistīt Baltijas valstīm. Mums stāstīja, ka arī uz Latviju vācieši braukšot ciemos (daži to jau dara), taču viņi vēl pagaidām baidoties, ka te var aplaupīt, viņus uztrauc arī robežu šķērsošana, un, treškārt, Latvijā pakalpojumu cenas nav adekvātas to kvalitātei,» teic V.Reinfelds. Viņš stāsta, ka vizītes laikā guvis vērtīgu pieredzi un radušās jaunas idejas turpmākajam darbam.
