Jelgavas novada Valgundes pagasta Zvaņi ir parasta lauku māja, kas ne ar ko īpašu neatšķiras no citām vecām lauku mājām, taču tajās tomēr ir kaut kas īpašs – tur dzīvo un saimnieko Latvijā lielākais čili piparu audzētājs Ronalds Kreilis. Stāstot ceļu, viņš kā orientieri, kuram nevarot pabraukt garām, min uz vecās kūts sienas uzzīmētu sarkanu čili.
Rīdzinieks Ronalds māju un trīs hektārus zemes iegādājās pirms astoņiem gadiem kā vasarnīcu, lai būtu, kur atpūsties pēc makšķerēšanas Lielupes krastos, iemalkot alu un pasauļoties. Viss izvērtās mazliet citādi, nekā sākumā plānots, bet joprojām dzīve norit divās mājās – Rīgā un Valgundē.
Hobijs nemanot pārtop par biznesu
Mājas sakopšanā nācies ieguldīt daudz darba, jo kolhozu laikos tur atradās teļu kūts, bet mājā dzīvoja kolhoznieki ar visām no tā izrietošajām sekām – nekopts pagalms, nepļauta zāle, pussabrukušas ēkas. Lai kaut ko izaudzētu saimes un talcinieku galdam, nolemts ierīkot pāris dārzeņu dobītes, pēc tam arī pirmo siltumnīcu, tad vēl vienu, bet kādu dienu vētra abas sagrāvusi, atnesusi un nometusi mājas priekšā. Tad būvēta jauna, jau lielāka tuneļveida siltumnīca. Pēc tam tapušas vēl dažas.
Sākumā čili audzēti savam priekam, un tolaik Latvijā gandrīz neko citu, izņemot tabasko mērci, nopirkt nevarēja. Arī produktu ražošana un tirgošana sākusies it kā nejauši. Vienu vasaru izaugusi tik liela čili raža, ka pašu spēkiem to nav spēts apēst, tāpēc atlikums salikts burkās. “Blakus manām Rīgas mājām atrodas mājražotāju tirdziņš, un es savus konservus aiznesu uz turieni. Iztirgoju visu un nopelnīju 350 latus,” atceras Ronalds, atzīstoties, ka no sākuma stāvēt tirdziņos bijis neērti.
“Pagājušajā gadā aizgāju no darba mediju aģentūrā, kurā biju nostrādājis sešpadsmit gadu, lai pilnībā nodotos čili piparu audzēšanai un pārstrādei,” atklāj Ronalds Kreilis, piebilstot, ka tagad dzīve rit lēnākā ritmā.
Lai gan čili audzēšanas saimniecībai nav bioloģiskās saimniecības statusa, pipari tiek audzēti bioloģiski – no kūdras purva iegūtā kūdrā, mēsloti ar no kaimiņiem ņemtajiem zirgu mēsliem un laistīti ar Lielupes ūdeni.
Ronalda uzņēmējdarbība neaprobežojas vien ar piparu izaudzēšanu, tie tiek arī pārstrādāti paša izdomātos 30 produktos, kā arī realizēti tirdziņos un veikalos. Tomēr Ronalds joprojām ir mājražotājs. Čili produktu ražotne atrodas Rīgā, kur piparus griezt un malt pēc nepieciešamības palīdz viena darbiniece.
Čili audzētājs vadā “Ziņas” pa vairākām siltumnīcām, kurās aug 64 dažādu šķirņu čili – sākot no vismaigākajiem un beidzot ar Ginesa rekordu grāmatā ierakstīto visasāko piparu pasaulē. Dienvidu zemēs, no kurām nāk asais pipars, čili ir daudzgadīgs augs, taču Latvijā tas nepārziemo (izņemot tos, kuri aug istabā uz palodzes), tāpēc katru gadu tos nākas sēt un stādīt no jauna, stāsta Ronalds.
Čili sēklas tiek pasūtītas no Holandes, tās sēj februārī, bet maija sākumā piparus stāda siltumnīcās. Pēc Jāņiem jau var sākt vākt ražu, un šis darbs turpinās līdz oktobra beigām. Audzētājs gan smej, ka vidējais latvietis parasti pazīst divu veidu čili – sarkanu un zaļu. Labi, ja vēl zina arī dzeltenu. Taču pārsvarā visi čili pipari nogatavojas un kļūst sarkani.
Asumu mēra pēc Skovila skalas
Literatūras avoti vēsta, ka čili pipari satur kapsaicīnu – alkaloīdu, kas tiem piešķir aso garšu. Pipariem ir veselībai labvēlīgas īpašības, tos izmanto ziedēs, kas radītas sāpju remdēšanai, un ziedēs ar sildošu iedarbību. Alkaloīds stimulē vielmaiņu un gremošanu, tāpēc čili ir labs palīgs dažādās diētās. Pašlaik tiek pētīta kapsaicīna izmantošana vēža ārstēšanā. Čili piparos ir askorbīnskābe jeb C vitamīns. Ēdot tos, pastiprināti izdalās endorfīni, kurus dēvē par laimes hormoniem. Tāpat čili lietošana veicinot dzimstību. Kapsaicīnu izmanto arī asaru gāzes baloniņu ražošanā.
1912. gadā amerikāņu ķīmiķis Vilburs Skovils izveidoja čili asuma mērvienību un skalu, lai novērtētu pārtikas produktu, jo īpaši čili, asumu. Skovila skala (SHU, Scoville Heat Units) nosaka asuma līmeni, kas atkarīgs no kapsaicīna satura piparos. Skaitlis apzīmē, cik reizes čili pipara ekstrakts jāatšķaida ar cukurūdeni, līdz kapsaicīnu vairs nevar sagaršot. Saldus piparus apzīmē ar 0, bet, piemēram, halapenjo pipari var sasniegt 5000–8000 skovilu. Ap 80 procentiem kapsaicīna atrodas čili sēklās un to baltajā membrānā. Čili pipara asums ir atkarīgs no tā paveidiem un audzēšanas apstākļiem.
Ronalds rāda mums pasaulē asāko piparu, Ginesa rekordu grāmatā ierakstīto ‘Carolina Reaper’ (izskatās krokots un ar “astīti” apakšā), kura stiprums ir pat divi miljoni skovilu. Viņa siltumnīcās aug arī čili, kuru dēvē par Spāņu ruleti – nekad nevar zināt, vai no stāda norautais pipars būs ass vai ne. Savukārt ‘Pančo’ šķirnes piparus meksikāņi kūpina, stāstījumu turpina čilli audzētājs, piedāvājot nogaršot kādu dzeltenu čili ar citronu garšas notīm.
Ja čili gadās apēst par daudz, asumu vislabāk dzēst ar piena produktiem vai kaut ko saldu, tikai ne ar ūdeni. Ronalds stāsta, ka vislabāk ir ar saldējumu. Bet ar čili pipariem esot tā – “jo vairāk lieto, jo asāks prasās”. Rolands piesauc paziņu, kurš griežot halapenjo salātos un lietojot gurķu vietā.
Audzētājs teic, ka halapenjo var pildīt, piemēram, ar malto gaļu un sautēt tāpat kā paprikas, bet var arī pildīt ar balto mīksto sieru un fritēt. Čili iespējams likt visur – zupās, otrajos ēdienos, dzērienos un arī saldajos. Audzētājs piemin pazīstamo gastroenterologu profesoru Anatoliju Danilānu, kurš atzinis, ka čili pipari kuņģi nebūt nebojā un cilvēkam neko sliktu nedara.
“Burka & Ledus” un 30 dažādi produkti
Savus produktus Ronalds Kreilis realizē ar preču zīmi “Burka & Ledus”, kuru, atrodoties starp radošiem cilvēkiem, izveidot nav bijis grūti – palīdzējuši pazīstami mākslinieki. Ar šo zīmolu tiek tirgotas dažādas mērces – barbekjū, tkemali, habanero, čipotle, asā un saldā čili mērces. Tāpat ir sērija ar dažādu šķirņu marinējumiem – marinēti čili, marinēti serrano –, kā arī adžika, harisas pasta, kas plaši tiek lietota Alžīrijas un Marokas virtuvē, un vēl citi produkti.
Pagājušajā gadā novāktas 2,5 tonnas čili. Šogad raža nogatavojusies trīs četras nedēļas ātrāk un tā varētu būt trīs tonnas, lēš Ronalds. Katru gadu tiek saražots ap 20 000 burciņu ar konserviem un mērcēm. Pagaidām konkurentu Latvijā Ronaldam Kreilim īsti neesot.Pats viņš katru sestdienu sastopams Rīgā, savus produktus tirgojot Kalnciema kvartāla tirdziņā. Tirdzniecība norit arī Āgenskalna tirgū. Šogad Ronalds pirmo gadu algo piecus sešus pārdevējus, kuri produkciju piedāvā citos tirdziņos un pilsētas svētkos. Viņa radītie produkti nopērkami arī 15 veikalos.
Asos produktus pieprasa aizvien vairāk
Ronalds ir iesaistījies kopīgos projektos ar citiem ražotājiem, bet Lauku atbalsta dienests čili audzētāju aicina dalīties pieredzē ar jaunajiem censoņiem. Tā kā ir mājražotājs, eksportēt savus produktus Ronalds Kreilis nevar, taču to pietiekot visai Latvijai, un viss, kas izaudzēts, tiek arī pārdots.
Ronalds ir piedalījies izstādē “Riga Food” un nesaprot, kāpēc citi mājražotāji neizmanto šo iespēju, jo dalība izstādē ir par brīvu. “Esmu sasniedzis maksimumu no tā, ko pats varu izdarīt. Lai paveiktu vēl vairāk, jādomā par algotu darbaspēku,” atzīst čili audzētājs.
Tirdziņos viņš aktīvi popularizē savus produktus un atzīst, ka pamazām latviešu gaume mainās, tiek iepazīti un pārtikā lietoti arī asāki produkti. Tendence ir pozitīva. “Laiki ir mainījušies, un, piemēram, ASV aso mērču un kečupu patēriņš izlīdzinājies,” uzsver Ronalds.
Šovasar Kalnciema kvartālā norisinājās jau trešais Latvijas čili ēšanas čempionāts, kurā piedalījās trīspadsmit, bet līdz finālam tika divi dalībnieki. Lieki piebilst, ka čempionāta dalībniekus ar čili nodrošināja Ronalds Kreilis, kurš pats gan ēšanas sacensībās nepiedalās.
