Latvāņi pārņēmuši teju 11 tūkstošus hektāru Latvijas teritorijas.
20. gadsimta 40.–50. gadu mijā kā perspektīvi lopbarības un medus augi no Kaukāza reģiona Latvijā tika ievesti latvāņi. Mūsdienās invazīvā suga rada galvassāpes ne vien Latvijas, bet arī visas Baltijas un citu Eiropas valstu dabas aizsardzības institūcijām un iedzīvotājiem, jo straujās izplatības dēļ apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai.
Dzimtene Kaukāzā
Pēc zinātniskiem pētījumiem, latvāņiem invadēto teritoriju skaits dubultojas katrus 14 gadus, informē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Pirms vairākiem gadiem Latvijā darbojās speciālistu grupa, kas tika izveidota latvāņu ierobežošanai. Tās dalībnieki, kuru vidū bija arī LLU Lauksaimniecības fakultātes emeritētais profesors Andris Bērziņš, konstatēja, ka latvāņiem apaugušās teritorijas ik gadu izplešas par vismaz desmit procentiem. Kaukāza reģionā latvāņu izplatību no vienas puses dabiski ierobežo kalni, bet no otras puses – biezi boreāli meži. Latvijā tiem šādu ierobežojumu nav.
Pie mums latvāņi plaši sastopami pamestās zemēs, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, cilvēka ietekmētos biotopos un urbanizētos apgabalos, atklātās platībās, krūmos, mežos, ceļmalās, grāvmalās, pie ūdenstilpēm. Ja latvāņa sēklas iekrīt ūdenī, tās var aizceļot tālu no mātes auga. Strauju izplatību veicina bagātīgās ziedkopas, kurās pēc ziedēšanas nobriest milzīgs daudzums (20 tūkstoši un vairāk) sēklu. Tās izplatās cilvēka darbības, augsnes pārvietošanas ietekmē, ar dzīvniekiem un putniem.
Izdzīvo cilvēku
Savulaik latvānis tika uzskatīts par perspektīvu lopbarības augu, tāpēc 20. gadsimta vidū Latvijā intensīvi sāka audzēt vienu no tā sugām – Sosnovska latvāni. Pļaujot vairākas reizes sezonā, latvāņu ražība varēja sasniegt 800–900 centneru no hektāra. Augu zaļā masa satur daudz ogļhidrātu un olbaltumvielu, bet maz kokšķiedru, to jauca ar rudzu salmiem. Mūsdienās latvāņu audzēšana ir aizliegta. «Latvāņu ievešana Latvijā bija pārdomāts solis, tikai neviens nedomāja, ka rezultāts būs tāds. Barkavas saimniecība pirmā sāka tos audzēt kā vērtīgu lopbarības augu, sevišķi vērtīgs tas ir skābbarības ražošanā. Ieskābējot kodīgums, kas dzīvniekiem un cilvēkiem izraisa apdegumus, pazūd,» tā profesors A.Bērziņš. Viņš uzsver, cik svarīgi latvāņu audzēšanā bija ievērot piesardzību, jo viena pieķērusies sēkla var aizceļot kilometriem tālu un invadēt jaunas teritorijas. Profesors min kādu piemēru, kad cilvēks ir padevies cīņā ar latvāņiem. Alojas pusē mežā tika atrasti daži augi, bet, nespējot tikt ar tiem galā, zemes īpašnieks pārtrauca mājas celtniecību. Pirms gadiem latvāņu ierobežošanas grupai iesūtītajos ziņojumos iedzīvotāji bija rakstījuši, ka invazīvos augus izdevies uzvarēt izpļaujot. Tomēr A.Bērziņš domā, ka ar pļaušanu vien nebūs līdzēts. Piemēram, Karēlijā atsevišķi augi regulāri apgriezti 15 gadu garumā. Tie saglabājuši savu veģetācijas spēju tik ilgi, kamēr dabūjuši noziedēt, un tad dabiski atmiruši. Profesors piebilst – latvāņa sēklu krājumi augsnē ir milzīgi.
Izkaptij, lopiem un ķīmijai jāstrādā kopā
VAAD līdz šī gada 21. martam Latvijā uzmērījis 10 801,41 hektāru ar Sosnovska latvāņiem invadētas teritorijas. Mērījumi veikti visā Latvijā – kopumā 15 484 invadētajās teritorijās. Lielākās latvāņu platības ir Vidzemē (4445,29 hektāri) un Latgalē (2373,53 hektāri). Kurzemē latvāņi aizņem 915,64, Rīgas reģionā 1732,51, bet Zemgalē – 1334,44 hektārus. Latvijā ar latvāņiem ir invadēti 106 novadi un pilsētas. Plašākās latvāņiem apaugušās teritorijas atrodas Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas, Neretas, Viļānu un Daugavpils novadā. Sosnovska latvānis nav konstatēts 215 Latvijas pagastos.
Speciālisti iesaka vairākus latvāņu apkarošanas veidus. Pirmā ir mehānisko paņēmienu metode, kas ietver auga izduršanu ar lāpstu pavasarī, vairākkārtēju augu pļaušanu, mulčēšanu, ziedu čemuru nogriešanu. Cīņā ar latvāņiem var izmantot arī ķīmiskos līdzekļus, kuru sastāvā ir glifosāts. Tāpat augus var noganīt – liellopi, zirgi, aitas un kazas tos vislabprātāk ēd pavasarī. Taču visefektīvākās ir kombinētās latvāņu ierobežošanas metodes, kad augi tiek noganīti, pļauti un ķīmiski apstrādāti. Tā kā latvāņu sēklas dīgtspēju saglabā vairākus gadus, jāapbruņojas ar pacietību un jārēķinās, ka būs jāiegulda sistemātisks darbs un līdzekļi.
Darbojoties ap latvāņiem, jābūt tērptam ūdensnecaurlaidīgā apģērbā, rokās jābūt gumijas cimdiem, bet uz acīm aizsargbrillēm. Pieskaršanās augam nesāp un uzreiz neizraisa apdegumus, tie parādās pēc laika. Latvāņu sula satur ķīmiskus savienojumus, kas saules gaismas iedarbībā aktivizējas. Ja apģērbs piesūcies ar latvāņu sulu, no tā steidzami jāatbrīvojas. Ja latvāņi pieskārušies ādai, tā jāmazgā ar tīru ūdeni un ziepēm, pēc tam vismaz divas diennaktis āda jāsargā no tiešas saules staru iedarbības. Ja veidojas pūšļi vai auga sula nonākusi acīs, jāvēršas pie ārsta. Šovasar gadījumu, kad pēc apdedzināšanās ar latvāņiem iedzīvotāji būtu vērsušies pie mediķiem, nav daudz. «Ātrā palīdzība» saukta divreiz – viens gadījums bija Vidzemē, kad cietušais apdedzinājies augu pļaušanas laikā, bet otrs pļavā Bauskas pusē, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības Zemgales reģionālā centra vadītāja vietnieks Kristians Galanders. Viņš skaidro, ka saskarsme ar latvāņiem parasti ir divos gadījumos – to iznīcināšanas brīdī vai kārtojot dabiskās vajadzības –, un arī aicina vecākus izstāstīt bērniem, kā izskatās latvāņi. Jelgavas slimnīcas vadītāja vietniece Solveiga Ābola neatminas, ka šovasar slimnīcā būtu vērsies kāds, kurš apdedzinājies ar latvāņiem. Turpretī Dobeles un apkārtnes slimnīcā ārstu palīdzību meklējis viens cietušais. Arī Valsts apdegumu centrā šovasar nogādāts viens latvāņu apdegumus guvis pacients, stāsta vadītājs Andrejs Levins, kaut vidēji vasarā tie ir trīs līdz pieci cietušie.
Pašvaldības kontrolē
Nupat latvāņu invadēto teritoriju pārbaudes sadarbībā ar pagastu pārvaldēm beigusi Jelgavas novada Īpašumu pārvalde. Vides aizsardzības speciāliste Līga Solosteja skaidro – noslēdzoties tipiskāko latvāņu augšanas un izplatības vietu apskatēm, izveidots šādu vietu saraksts. Teju 60 latvāņiem invadēto teritoriju īpašniekiem jau kopš pavasara atgādināts par laicīgu latvāņu likvidēšanu. Pašvaldībai nav bijusi nepieciešamība nevienu no saimniekiem administratīvi sodīt. Tāpat kā pašvaldība, arī privāto teritoriju īpašnieki latvāņus apkaro dažādi – vieni laikus un atkārtoti izpļauj, citi lieto pieejamās ķimikālijas. Atkārtota teritoriju apskate nepieciešama vien četros gadījumos, lai pārliecinātos, vai latvāņi ir iznīcināti. Kā informē novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone, pašvaldības īpašumā ir 14 latvāņiem invadēti zemesgabali. Par latvāņu ierobežošanu pašvaldības zemēs gādā SIA «Jelgavas novada KU» un pagastu pārvaldes, savukārt privātās teritorijās tas ir īpašnieku pienākums. Latvāņu apkarošana pašvaldības zemēs norit par pašvaldības līdzekļiem. Kad pašvaldība būs iepazinusies ar piedāvātajām metodēm, tiks apsvērts nākamajā sezonā sākt sadarbību ar SIA «Integrētās audzēšanas skola», kas latvāņu apkarošanā piedāvā inovatīvus risinājumus.
Ozolnieku novadā lielākās latvāņu audzes ir Cenu pagasta Jaunpēterniekos un Brankās, kur invazīvie augi izpletušies aptuveni divu hektāru platībā, ziņo pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. «Ņemot vērā augu fizioloģiskās īpatnības, pašvaldība par budžeta līdzekļiem nodrošina regulāru latvāņu nopļaušanu, neļaujot tiem izziedēt un ierobežojot to izplatību. Savukārt zināmos privātīpašumus, kur aug latvāņi, pašvaldības policija regulāri pārbauda, informējot un atgādinot īpašniekiem par invazīvo augu apkarošanas nepieciešamību,» tā L.Tamberga. Zemju īpašnieki pārsvarā esot saprotoši un cenšas nopļaut latvāņus līdz to izziedēšanai. Ja īpašnieks necenšas ierobežot latvāņus, viņš tiek saukts pie administratīvās atbildības.
Savukārt Jelgavā latvāņi aug trīs vietās – Cukura, Putnu un Ausmas ielā –, un jaunas teritorijas šosezon nav konstatētas, stāsta pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» speciāliste Ilze Gamorja. Putnu ielā latvāņi ieviesušies pašvaldības teritorijā apmēram piecu kvadrātmetru platībā, to izpļaušanu par budžeta līdzekļiem vairākas reizes gadā nodrošina «Pilsētsaimniecība». Savukārt Cukura un Ausmas ielā latvāņi privātās teritorijās aug attiecīgi 15 kvadrātmetru un viena kvadrātmetra platībā.
Latvāņi
Invazīvie Sosnovska latvāņi un tiem līdzīgie Mantegaca un Persijas latvāņi sastopami arī Lietuvā, Igaunijā, Krievijas Eiropas daļā, Somijā, Polijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Ungārijā un citur.
No diviem līdz četriem metriem augsti daudzgadīgi monokarpi (tādi, kas uzzied, nogatavina sēklas un aiziet bojā) augi ar lapas plātni, kas var būt pat līdz pusotru metru gara. Latvāņa zieds atgādina milzīgu dilli, bet lapas līdzinās rabarbera lapām. Ja augs ir sācis ziedēt, nedrīkst tam ļaut nogatavināt sēklas. Pēc appļaušanas ziedkopas jāsadedzina.
Latvāņu sēklas attīstās no baltiem vai viegli rozā ziediem ar dzeltenu vai zaļganu nokrāsu. Ziedi sakārtoti čemurā, kas var sasniegt līdz 50 centimetriem diametrā. Vienā čemurā var būt līdz pat 100 tūkstošiem ziedu.
Pēc noziedēšanas augs veido eliptiskas formas aptuveni centimetru garas sēklas, kas ienākas augusta beigās vai septembra sākumā. Latvāņa sēklas spēj sadīgt arī pēc trim līdz sešiem gadiem. Vienā kvadrātmetrā augsnes var atrast līdz 12 000 sēklu. Visas gan nesadīgst, jo augi konkurē savā starpā. Latvāņi uzzied tikai tad, ja ir sakrāts pietiekami daudz barības vielu un nodrošināti optimāli augšanas apstākļi. Stresa apstākļos uzkrājis rezerves barības vielas, augs var dzīvot no diviem līdz pat 12 gadiem.
Latvāņa stumbra diametrs var sasniegt astoņus centimetrus. Augam ir labi attīstīta vārpstveida sakņu sistēma, kas nodrošina labus dzīves apstākļus un konkurences gadījumā pārsvaru pār citiem augiem.
Latvāņi spēj pārciest pat 45 grādu salu un ir gaismas prasīgi – tie absorbē līdz 80 procentiem gaismas, sadīgst agri pavasarī pirms citu augu attīstības sākuma, arī šādi nodrošinot sev priekšrocības.
Avots: VAAD
Cīņa ar vējdzirnavām
Ar latvāņiem cīnos katru gadu, un tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Nelietojot ķīmiskos līdzekļus, manuprāt, visefektīvākā metode ir latvāņu atduršana, kamēr tie ir 20–30 centimetru lieli. Dūru divas reizes, vēlāk augs kļūst ciets un pārkoksnējas, tad vienkārši pļāvu, neļāvu izziedēt. Taču to var darīt nelielās platībās. Pļaušana latvāņiem neļauj izplatīties tālāk, bet mazāk to nepaliek. Cīnīties ir ļoti grūti, risinājumu es neredzu. Pie mums Ūziņos latvāņu kļūst arvien vairāk – katru gadu tos var redzēt aizvien jaunās vietās, jo sēklas ļoti ilgi saglabā dīgtspēju. Nu jau tie ir redzami arī mežā. Tā kā šur tur latvāņi aug upes malās, pietiek ar vienu izbirušu augu, lai sēklu simti aizceļotu tālāk.
Īpašnieki, kuru zemēs aug latvāņi, ir gana atbildīgi – latvāņi ir appļauti, pašlaik redzamas vien nelielas lapu jaunaudzītes, kuras šogad vairs neziedēs. Jelgavas novada pašvaldība ļoti seko līdzi, lai novērstu latvāņu izplatību – zemes īpašumi tiek regulāri pārbaudīti.Lai arī es latvāņus «pazīstu» diezgan labi un informēju arī citus, ko un kā ar tiem darīt, taču pirms pāris gadiem pati apdedzinājos. Joprojām nav ne jausmas, kā tas notika, jo droši zinu, ka sula uz rokas nenokļuva. Tā kā bija liels karstums, apģērba bija maz, acīmredzot pietika tikai ar lapu pieskaršanos rokai.
Gunita Kulmane, Ūziņu bibliotēkas vadītāja
