Kā lai nepriecājas par NĪP darbinieku skaistajiem jubilejas svētkiem, kur netrūka ne puskailu «Čilli» meiteņu, ne prēmiju, ne «bagātīgi klāta galda un sivēna uz iesma (..).
Kā lai nepriecājas par NĪP darbinieku skaistajiem jubilejas svētkiem, kur netrūka ne puskailu “Čilli” meiteņu, ne prēmiju, ne “bagātīgi klāta galda un sivēna uz iesma (..) Atpūtās arī tie, kas ikdienu pavada, gādājot par ielu tīrību un iedzīvotāju ērtībām”, tā rakstīts “Ziņu” 26. jūnija numurā.
Mēs neskaužam. Kas pelnījuši, tiem lai tiek. Mums tikai tā šķērmi paliek ap dūšu, ka Līgosvētkus mūsu namā ievadīja ne jau zāļu vakara noskaņas un jāņuzāļu smarža, bet gan šķebīga atvērtas mazmājiņas smaka. Gar kanalizācijas aku vākiem burbuļodama plūda brūna, smirdoša straume, kas dāsni piepildīja visas pagalma iebrauktuves dziļākās un seklākās bedrītes. Kā iziet no mājas, kā tajā atgriezties, lai pretīgajā zampā nesamērcētu kājas? Svētki svētkiem – remontētāja un tīrītāja neviena. Pēc pāris dienām gan esot parādījies kāds vīrs ar garu ķeksi. Paķeksējis, paķeksējis, aizgāzis lūkas vāku ciet un aizbraucis.
Nekas nav mainījies. Laiku pa laikam burbuļošana atkārtojas, un drūmās bedres, kuru mūsu iebrauktuvē pārpilnam, uzkrāj smirdīgo šķidrumu.
Ieradusies viešņa no Austrālijas. Kā viņu tādā mājā vest, kur apkārtne smird pēc izgāzta naktspoda? Gadiem ilgi iebrauktuve nav remontēta, tā jau sen kļuvusi par šauru, mašīnām izmainīties nav iespējams. Kāpņu telpu durvis nav sakārtotas, telpas neremontētas, netīrītas. Vai nebūtu jāatjauno izziņa, kādi ir nama vecākā un sētnieka pienākumi?
Agrāk “šinderi” Jelgavas “zaļo zeltu” veda uz Miezītes laukiem. Tur auguši lieliski kāposti. Tagad vairs neved, ražīgo Miezītes kāpostu arī vairs nav. Varbūt NĪP var iebrauktuvi gar aizlaisto “Pienenīti” slēgt un iekārtot bedrēs kāpostu lauku. Apūdeņošana un mēslošana būtu nodrošināta, veikalam arī ko pārdot pietiktu, un atjaunotajā kafejnīcā varētu cept kāpostu šniceles…
Guntis Krūmiņš, Pulkveža O.Kalpaka ielas 35. nama iedzīvotājs
