Pirms desmit piecpadsmit gadiem arī Zviedrijā zemnieki mēdza dedzināt sauso zāli.
“Pirms desmit piecpadsmit gadiem arī Zviedrijā zemnieki mēdza dedzināt sauso zāli. Tagad cilvēki sapratuši, ka tas ir kaitējums videi,” saka Viduszviedrijas Civilās aizsardzības un katastrofu padomes loceklis Hanss Spets no Vestmanlandes lēnes.
“Ziņas” jau informēja par civilās aizsardzības jautājumiem veltītu semināru rajona Padomē, uz kuru bija ieradušies vairāki šajā jomā iesaistīti pašvaldību speciālisti no četrām Zviedrijas lēnēm, uzaicināti pārstāvji no mūsu pilsētas pašvaldības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes.
Pirms pāris gadiem Zemgales reģions kopīgi ar zviedriem realizēja izglītojošu projektu krīzes menedžmenta jautājumos. Viesi bija gandarīti dzirdēt VUGD Jelgavas brigādes komandiera Alda Feldmaņa un pilsētas Sociālās pārvaldes galvenā speciālista veselības aprūpes jautājumos Jāņa Vērzemnieka atziņas, ka projekta darbības gaitā no zviedriem gūta vērtīga pieredze. VUGD Jelgavas brigādes depo telpās varēja apskatīt arī dažas specifiskas ierīces, kas pārveidotas pēc zviedru parauga.
Sarunās noskaidrojās, ka zviedriem ir arī ar mums kopīgas problēmas. Piemēram, bīstamo kravu pārvadājumu drošība. Pēc tikšanās, kurai šoreiz bija vairāk iepazīšanās raksturs, Austrumjetlandes, Vastmanlandes un Ērebrū lēnes pārstāvji Eva Kihlkvansa, Hanss Spets, Gunnars Bergstrēms, kā arī Viduszviedrijas Civilās aizsardzības un katastrofu padomes priekšsēdētājs Gerts Andersons apliecināja, ka meklēs iespējas jauniem kopīgiem projektiem civilās aizsardzības un krīzes menedžmenta jautājumos. To rajona Padomes vārdā apstiprināja arī Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis.
