Cienītais A.Balsa kungs! Jūs nezinot esat mani nepamatoti aizvainojis, ka esmu sapinies J.Bojāra, I.Burvja un P.Salkazanova saukļos.
Cienītais A.Balsa kungs!
Jūs nezinot esat mani nepamatoti aizvainojis, ka esmu sapinies J.Bojāra, I.Burvja un P.Salkazanova saukļos.
Manuprāt, viņu saukļi ne vienmēr atbilda mērķim. Viņi varēja gūt labākus panākumus.
Manu pasaules uzskatu no bērnības un jaunības ir veidojuši tie, ko tagad apzīmē ar jēdzienu centristi. Demokrāti, sociāldemokrāti, zemnieku savienības biedri, pat vācu un padomju armijas pusmūža karavīri kara laikā.
To nemainīs ne saukļi, ne A.Rubika vai A.Šķēles kungu personības un idejas. Pirmais no viņiem sapņo par valsts monopoliem, otrais – par privātmonopolu peļņu un varu.
Tautas partijas deputāti V.Paegles kundze un J.Lagzdiņa kungs šad tad ieminas par savām labēji centriskām domām, bet A.Šķēles kungs deklarē, ka Tautas partija ir konservatīvi labēja partija, tātad pārstāv lieluzņēmēju aligatoru intereses. Apstiprinājums tam – nākamā gada budžetā viens procents atvieglojumu sociālās apdrošināšanas maksājumos dos kārtīgu peļņu lieluzņēmējiem ar daudz strādājošiem, bet sociālais budžets saņems par 13 miljoniem latu mazāk. Sīkie un vidējie uzņēmēji, tāpat kā pensionāri, praktisku labumu nejutīs.
Rodas jautājums, kādēļ A.Šķēles kungs nepieņem sev un uzņēmējiem nepatīkamus lēmumus, jo arī tie cels valsts un sabiedrības labklājību kā ierobežojumi pensiju saņemšanā pēc vecuma cenza palielināšanas. Ja savelk jostas, tad visi – un ne tikai tie, kam nav jostu, jo bikses turas uz auklas.
Pirmsvēlēšanu laikā visas partijas savos solījumos tālu pārspēj sociāldemokrātu sociālās programmas. Pēc ievēlēšanas katra partija strādā savas grupas interesēs, sociālās programmas aizmirstot.
Pirmsreferenduma laikā A.Šķēles kungs preses konferencēs un atbildēs radioklausītājiem nemitīgi atsaucās uz opozīcijas partiju, arodbiedrību, pensionāru federācijas atbalstu saviem grozījumu grozījumiem, aizmirstot pat pieminēt koalīcijas partneru un savas partijas biedru domas, tā panākot sabiedrības pārliecību un uzticību tam, ko solīja demokrāts A.Šķēle.
Pēc referenduma skolotāji pirmie pārliecinājās, ka demokrāts A.Šķēle ir tas pats A.Šķēle, kas sabiedrību cenšas veidot pēc sava ģīmja un līdzības, bet par demokrātu bija kļuvis aiz bailēm, ka vēlētāji neizsvilpj referendumā. Neviena partija, ne valdība neveiks zelta zivtiņas vai Aladina lampas cienīgus darbus.
Tomēr arī sociālajās programmās ieguldītā nauda tāpat dod labumu tautsaimniecībā: palielinās sabiedrības pirktspēja, un jāražo pārtika un sadzīves preces.
Demokrātisku sabiedrību nevar vadīt ar totalitārām metodēm, kas sociālās programmas atdala no tautsaimniecības.