Apmeklējot Jelgavu, NVA vadītājs R.Beinarovičs uzsvēra, ka pašlaik, kad sākusies Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apgūšana nodarbinātības veicināšanai, svarīgākais, lai NVA vietējās filiāles efektīvi sadarbotos ar darba devējiem.
Apmeklējot Jelgavu, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītājs Ringolds Beinarovičs uzsvēra, ka pašlaik, kad sākusies Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apgūšana nodarbinātības veicināšanai, svarīgākais, lai NVA vietējās filiāles efektīvi sadarbotos ar darba devējiem un bezdarbniekus un darba meklētājus, kas vēlas atgriezties darba tirgū, iesaistītu profesionālajā apmācībā un pilnveidē, kā arī ar konkurētspējas veicināšanai domātos pasākumos.
“Ziņas” jau stāstīja par bezdarbnieku un darba meklētāju iespējām apgūt profesiju, profesionāli pilnveidoties, pārkvalificēties vai iesaistīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos. Nākamajos divos gados NVA apmācību pasākumos plāno iesaistīt vairāk nekā 20 000 cilvēku. Nosacījumi paredz, ka 60 procentiem apmācīto bezdarbnieku jāatgriežas darba tirgū.
Decentralizēta apmācību sistēma
Būtiskākais, kas šogad veikts NVA, ir apmācību sistēmas decentralizācija. Proti, līdz šim vairāk nekā desmit gadu NVA centralizēti izsludināja konkursus un pagāja vismaz pusgads, kamēr apmācību kursi sākās. Tas nebija ērti nedz bezdarbniekiem, nedz darba devējiem.
Decentralizācijas rezultātā NVA organizējusi konkursu izglītības iestādēm par tiesībām veikt profesionālo un cita veida apmācību. Tajā 44 izglītotājiem nākamos divus gadus ir tiesības veikt apmācību atbilstoši darba devēju pieprasījumam. Katru gadu NVA ir tiesības šo izglītības iestāžu skaitu papildināt. Līdztekus izglītības iestāžu izvērtēšanai NVA arī turpmāk uzraudzīs apmācību procesu, sekos naudas plūsmām un apmācību kvalitātes nodrošinājumam. Savukārt NVA filiāļu uzdevums ir operatīvi reaģēt uz darba devēju pieprasījumu, komplektēt apmācību grupas un slēgt līgumus ar izglītības iestādēm. Līdz šim apmācību grupā bija jānodrošina 15 kursantu. Pašlaik pieeja ir elastīgāka – ir divpadsmit un sešu interesentu grupas. Bet gadījumā, kad garantēta simtprocentīga bezdarbnieka iesaistīšana darbā, iespējama pat individuālā apmācība vienam, diviem, trim bezdarbniekiem.
Pirmo reizi apmācību sistēmā iekļauta norma, ka bezdarbniekam ir tiesības izvēlēties mācību iestādi. Viņiem būtiski ir arī pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai darba tirgū. Turklāt tie organizējami pēc iespējas tuvāk bezdarbnieka atrašanās vietai. Tāpēc, tiekoties ar Jelgavas rajona Padomes vadību, R.Beinarovičs aicinājis modulārajā apmācībā iesaistīties arī vispārizglītojošās skolas pagastos, kas atkarībā no vajadzības spēj nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas, svešvalodu un datorzinību apmācību.
Jārīkojas, nevis jārunā
Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā (PIC) atklājās kāda pilsētas problēma. Proti, topošās radiatoru rūpnīcas “AKG” pārstāvji un uzņēmums “Dinex”, kas būvē jaunu korpusu, izteikušies par metinātāju nepieciešamību. Darbs būtu garantēts 40 – 50 metālapstrādes strādniekiem. Savukārt PIC metālapstrādes filiālē, kur ir nepieciešamais nodrošinājums, apmācības nav iespējams veikt, jo centrs nav piedalījies izglītības iestāžu profesionālās apmācības konkursā (tolaik PIC vēl neesot bijis akreditēts).
R.Beinarovičs norādīja, ka tas ir pietiekami liels apjoms un šādā gadījumā jārīkojas, nevis jātērē laiks tukšām runām. Proti, NVA filiāles vadībai kopā ar darba devējiem un izglītības iestādi jāraksta iesniegums un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, lai izņēmuma kārtā, negaidot februāri, kad izglītības iestādēm būs nākamais konkurss, situāciju operatīvi izvērtētu un strādnieku sagatavošanu varētu sākt pēc iespējas ātrāk.
NVA kā servisa institūcijai jāsadarbojas arī ar citiem darba devējiem, lai vakanču gadījumā organizētu nepieciešamo speciālistu apmācību, jo tā nav darba devēju funkcija un viņiem par to nebūtu jāmaksā. Tas būtu viens no faktoriem, kas veicinātu iespēju NVA atgūt zaudēto darba devēju uzticību. Protams, bezdarbnieku zināšanu līmenis ir visai atšķirīgs, netrūkst tādu, kas degradējušies un nekad nespēs atgriezties darba tirgū. Ir arī tādi, kam, R.Beinaroviča vārdiem runājot, būtu vieta ārstniecisko iestāžu, nevis NVA uzskaitē. Tomēr tiem, kas vēlas mācīties un atrast darbu, nepieciešamie priekšnoteikumi ir radīti.
Jāsadarbojas ar darba devējiem
Runājot par apmācībām, uzņēmuma “Mārīte” vadība “Ziņām” pauda šaubas, vai NVA filiāles darbinieki, kas komplektē šuvēju grupas, bezdarbniekiem paskaidro, ka Jelgavas Amatu skolā prakses notiek ar mājas šujmašīnām un līdz ar to sagatavotie darbinieki nav piemēroti rūpnieciskās šūšanas uzņēmumiem. R.Beinarovičs norādīja, ka NVA filiāļu darbiniekiem par apmācību iespējām jānodrošina visaptveroša informācija par katru izglītības iestādi, katru programmu. Savukārt darba devēju pārmetumi, ka daudzās izglītības iestādēs materiāli tehniskā bāze neatbilst mūsdienu prasībām un tehnoloģijām un nespēj nodrošināt kvalitatīvu praksi, ir pamatoti. Taču jaunajā apmācību sistēmā paredzēti līdzekļi prakses vadīšanai, tāpēc izglītības iestādēm ir svarīgi sadarboties ar potenciālajiem darba devējiem, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu praktisko iemaņu apguvi.
PIC pārstāvji NVA direktoram norādīja uz nepietiekamo informāciju par pētījumu sadaļu un izteica neapmierinātību par lielo risku apjomu, kas izglītotājiem jāuzņemas bezdarbnieku apmācībā. Nepieciešamība nodrošināt darbā iekārtošanas procentu ir loģiska, savukārt riskus, kas saistīti ar apmācāmo personiskajām īpašībām un ieradumiem (atkarība, saslimšana u.tml.), nevar nedz prognozēt, nedz novērst. NVA direktors norādīja, ka NVA ir atvērts priekšlikumiem, kas piedāvātu situācijas risinājumu.
NVA ieceres ir vērienīgas
Uzsverot problēmas, R.Beinarovičs norādīja uz jau minēto nepieciešamību atgūt zaudēto darba devēju uzticību, starpnozaru koordinācijas trūkumu valsts un pašvaldību iestāžu līmenī, darba tirgus attīstības prognožu trūkumu. Šajā nolūkā viņš tuvākajā laikā tikšoties ar ekonomikas ministru. Satraucoši, ka bezdarbnieku rindas papildina izglītības iestāžu absolventi. Šogad tādi bija 1200 dažādu izglītības iestāžu beidzēju. Tas liecina, ka valsts tērē līdzekļus nevajadzīgu speciālistu sagatavošanai. Liela daļa no viņiem ir profesionālo, nevis augstāko mācību iestāžu beidzēji. Un tomēr. NVA atzīst, ka iestāde nepietiekami strādā ar bezdarbniekiem, kas ieguvuši augstāko izglītību.
Runājot par turpmāko, R.Beinarovičs informē, ka nākamvasar turpināsies skolēnu darba organizēšana, kam atvēlētie 450 000 latu darbā ļaušot iesaistīt trīs reizes vairāk skolēnu. Tiks turpināta pagaidu sabiedrisko darbu atbalstīšana. Savukārt invalīdu nodarbinātības veicināšanas jomā līdztekus darba vietu subsidēšanai projekta laikā svarīgi panākt, lai darba devēji būtu ieinteresēti šos cilvēkus nodarbināt ilgtermiņā. Tas būtu panākams, ar attiecīgiem likumu grozījumiem atvieglojot šiem uzņēmējiem nodokļu bāzi.
Nākamajos divos gados NVA paredzēts izstrādāt informatīvo sistēmu, izveidot darba devējiem, bezdarbniekiem un darba meklētājiem domātu interneta datu bāzi, kā arī uzlabot NVA filiāļu telpas, iekārtojot klientu apkalpošanas zāles, kur apmeklētāji varētu strādāt ar informācijas datu bāzēm. Ja viss izdosies, kā iecerēts, NVA Jelgavas filiāle jau līdz nākamajiem Ziemassvētkiem varētu pārcelties uz jaunām telpām. NVA notikušas pirmās izvērtēšanas, lai saņemtu ISO kvalitātes vadības sertifikātu. Sākusies NVA filiāļu vadītāju atestācija, kur tiek vērtēta sadarbība ar daudzajiem partneriem (pašvaldībām, darba devējiem, izglītotājiem u.c.), ilgtermiņa stratēģijas redzējums un virkne citu faktoru. Lai stiprinātu kapacitāti, paredzēta aģentūras un filiāļu darbinieku apmācība.
