Ar Augu bioloģijas un Dārzkopības katedru Jelgavā un pētījumu saimniecības «Pēterlauki» apmeklējumu pagājušajā trešdienā noslēdzās Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas rīkotā gadskārtējā zinātnisko iestāžu lauka izmēģinājumu skate.
Ar Augu bioloģijas, Augu aizsardzības un Dārzkopības katedru Jelgavā, Strazdu ielā, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības «Pēterlauki» apmeklējumu Platones pagastā pagājušajā trešdienā noslēdzās Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Zemkopības nodaļas rīkotā gadskārtējā zinātnisko iestāžu lauka izmēģinājumu skate.
Nepilna mēneša laikā akadēmijas zinātnieki un zinātniski pētniecisko iestāžu vadītāji iepazinās ar veikto izmēģinājumu nodrošinājumu un efektivitāti Skrīveros, Viļānos, Stendē, Pūrē, Mežotnē, Dobelē, Vecaucē, Jelgavā un vēl citās vietās Latvijā.
Jelgavā ritēja plašāka saruna par jauno speciālistu sagatavošanu Lauksaimniecības fakultātē. Dekānes vietnieks profesors Dainis Lapiņš pauda satraukumu par tradicionālo – laukkopības un lopkopības – specialitāšu prestiža mazināšanos šā gada reflektantu vidū. Šo profesiju izvēlei uz lauksaimniecības sarežģītās situācijas fona valsts mērogā jaunieši gluži vienkārši neatrod motivāciju. Toties studētgribētāju specialitātē «Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā» pagaidām netrūkst. Šo situāciju lielā mērā uzlabojusi fakultātes filiāles atvēršana Limbažos.
Pēc profesora domām, visai pieticīgs ir fakultātes sešu katedru mācību spēku devums jaunu mācību grāmatu un dažādu palīgmateriālu izdošanā. Pērnajā gadā to bijis tikai 15. Pie fakultātes katedrām doktorantūrā studē 25 jaunie zinātnieki, kas ir visai iespaidīgs skaitlis, taču doktora disertāciju tuvākajā laikā aizstāvēt gatavojas tikai daži no viņiem, galvenokārt tās paša motivācijas trūkuma un pieaugošo prasību dēļ.
Toties pašreizējie zinātnieki strādā godprātīgi un gūst pat starptautisku atzinību, tiesa, vairāk gan entuziasma vadīti. Piemēram, Augu aizsardzības katedrā profesores Ināras Turkas vadībā pēc vairāku gadu pārtraukuma atjaunoti izmēģinājumi graudaugu vīrusu pētniecībā. Šis darbs rit sadarbībā ar Zviedrijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju uz četriem gadiem noslēgtā līguma ietvaros. Pateicoties zviedru kolēģu nesavtīgumam, iegādāta moderna iekārta laboratorijai, sarūpēti reaģenti, bet doktorands Māris Bisenieks šajā jomā kļuvis par atzītu kontaktpersonu starp Latvijas un Skandināvijas valstu zinātniekiem. Turpinās arī kartupeļu lakstu puves pētniecība, kā rezultātā tapusi visu trīs Baltijas valstu karte ar slimības izplatības riska zonām. Profesore norāda, ka šovasar kartupeļu lakstu puve neapdraud stādījumus Igaunijā, Jelgavas rajonā un Vecauces apkaimē. Interesanti, ka, Latvijā vien samazinot stādījumu miglošanu par vienu reizi, vidē nenonāk aptuveni 15 tonnu fungicīdu.
Akadēmijas Zemkopības nodaļas vadītājs profesors Valdis Klāsens, rezumējot skatē redzēto, atzina, ka visās iestādēs izmēģinājumu lauki ir labi kopti un atkāpes no metodiskajām prasībām nav novērotas. Taču finansējuma un materiāli tehniskā nodrošinājuma nepietiekamība jūtama it visur. Tāpat pētnieciskajā darbā nejūt jauno zinātnieku potenciālu, tāpēc nākamgad skatē ik iestādē plānots izvērtēt vismaz divu jauno zinātnieku veikumu. Aizvien aktuālāks kļūst lauksaimniecības nozares zinātniskais nodrošinājums Latgales reģionā. Tur pētnieki uz entuziasma pamata mazliet nodarbojas vienīgi ar linu audzēšanas problēmām. Latgalē un lielā mērā arī Mežotnē zinātniskais darbs nozarē sarucis galvenokārt iestāžu nepārdomātās privatizācijas rezultātā.
