Lai gan vēsā laika dēļ šonedēļ Jelgavā un rajonā samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits, iedzīvotāji aizvien aktīvi dedzina pērno zāli.
Lai gan vēsā laika dēļ šonedēļ Jelgavā un rajonā samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits, iedzīvotāji aizvien aktīvi dedzina pērno zāli. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes komandiera vietnieks Leons Stablinieks uzsver, ka likumdošana paredz reģistrēt un sodīt nodegušo platību īpašniekus.
Iepriekšējā diennaktī pilsētā un rajonā ugunsdzēsēji braukuši uz trim pērnās zāles degšanas vietām, bet aizvadītajās dienās liesmojošu kūlu dzēst nācies vairāk nekā desmit reižu dienā. Visbiežāk sausā zāle deg pilsētas nomalēs, kā arī rajonā – Elejā, Līvbērzē, Jaunsvirlaukā, Glūdā un Svētē.
Pēc L.Stablinieka teiktā, līdz šim sausās zāles degšana Jelgavas rajonā nav prasījusi cilvēku upurus, arī ēkas pagaidām nav cietušas.
“Sausās zāles degšana nesakoptās ceļa malās un dzelzceļa tuvumā dūmu un miglas dēļ apdraud ceļu satiksmes dalībniekus, kūlas ugunsgrēku dzēšana ir fiziski smaga un pat bīstama ugunsdzēsējiem, jo nav piebraucamo ceļu un ūdens ņemšanas vietu. Intensīvas kūlas dedzināšanas periodos izsaukumu skaits pat desmitkārt pārsniedz vidējo. Tas nopietni apdraud ugunsdzēsēju palīdzības savlaicīgu saņemšanu citās nelaimēs,” norādīja L.Stablinieks.
Likumdošana paredz, ka par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām – līdz 1000 latiem. Par VUGD rīkojumu nepildīšanu – attiecīgi līdz 150 un 3000 latiem. Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Ieva Sietniece “Ziņām” pastāstīja, ka šā gada laikā policija sastādījusi trīs administratīvos protokolus un izmeklē gadījumus, kad pērnā zāle degusi lielās platībās Tirgoņu ielā, kā arī pie 2. un 3. līnijas Jelgavā un Platones pagastā. Īpašnieku noskaidrošanas darbs norit sadarbībā ar VUGD un Pašvaldības policijas darbiniekiem.
Kā paredz Zemkopības ministrijas projekts, viens no zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem ir, ka ES tiešā atbalsta maksājumam pieteiktajā platībā nedrīkst dedzināt kūlu. Zālāji jānogana vai jānopļauj, zāle jāsavāc vai jāsasmalcina un jāizkliedē līdz 1. augustam.
