Jo augstākas nodokļu likmes, jo lielāks kārdinājums no tiem izvairīties.
Nenoliedzami, pastāv sakarība starp nodokļu līmeni valstī un šīs valsts ekonomikas augšupeju vai lejupslīdi. Pārmērīgi nodokļi vienkārši žņaudz, slāpē iespējamās aktivitātes.
Statistika bikli atgādina, ka Latvijā nodokļu līmenis ir gandrīz divas reizes augstāks nekā citās valstīs ar līdzīgiem ienākumiem. Patiesībā Latvija, tās valdība ir pārmērīgi aizrāvusies ar ideju par labklājības valsti, vēlēdamās sasniegt un saglabāt augstus sociālos standartus. Vienlaikus gribas piedzīvot ekonomisko izaugsmi, kas savukārt iespējama, cita starpā arī radikāli samazinot nodokļus. Šajā gadījumā divus zaķus nošaut nevar, tāpēc valdība pastiprina iejaukšanos intensīvās pārdales procesos.
Tas rada sniega pikas efektu: augstas nodokļu likmes veicina vēlmi no tiem izvairīties, kas savukārt sekmē «ēnu» ekonomikas attīstību. Tā kā nodokļus neiekasē paredzētajos apjomos, veidojas tendence tos vēl palielināt. Pārspīlēti augstais pensiju un sociālās apdrošināšanas iekasējumu līmenis «atsit» uzņēmēju vēlēšanos palielināt darbinieku skaitu un netieši pat veicina bezdarbu. Faktiski tas apliecina, ka dzīvojam pāri saviem līdzekļiem un ka pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma ir ambiciozs mēģinājums forsētā tempā to pielīdzināt Eiropas Savienības nodokļu sistēmai: tāpēc tiek «spiests» uz nodokļu iekasēšanu, nevis veicināta ekonomikas efektivitātes kāpināšana. Rezultātā plaši ir ieviesusies «norma» nodokļus nemaksāt, tādējādi valstī veidojot milzīgu neoficiālās ekonomikas sektoru.
Augstās nodokļu pamatlikmes nosver ekonomiku «ēnas» pusē, bet pārmērīga paļaušanās uz sociālās sfēras finansēšanu tikai ar sociālā nodokļa iekasējumiem traucē uzņēmējdarbību un mazina formālo nodarbinātību. Tajā pašā laikā eksistē nodokļu atlaides un īpašas nodokļu likmes, kas samazina nodokļu maksātāju skaitu un (lai kompensētu priviliģēto firmu dēļ radušos iztrūkumu) kāpina nodokļu likmes.
Visbūtiskāk uzņēmējdarbības attīstību ietekmē uzņēmumu ienākuma un sociālais nodoklis.
Mazie un vidējie uzņēmumi īpaši izjūt uzņēmuma ienākuma nodokļa smagumu. Šā nodokļa jēgu no vairākiem aspektiem var vispār apšaubīt. Attīstīt darbību uzņēmumi var, nepārtraukti investējot līdzekļus, kuru vienīgais reālais avots ir pašu peļņa. Var, protams, ņemt kredītu bankā, taču tas ir nesalīdzināmi dārgāk. Tātad, apliekot ar uzņēmuma nodokli peļņu, tiek vājinātas investīcijas privātajā sektorā, kas savukārt negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību kopumā. Turklāt valdībai arī jāuztur dārgais nodokļa pārvaldes tīkls, kam nepieciešami prāvi līdzekļi. Visbeidzot, plašajā pasaulē iezīmējušās ekonomikas attīstības tendences arī vedina apšaubīt uzņēmumu nodokļa eksistences lietderību, jo tagad firmas, pateicoties mūsdienu sakaru tehnoloģijām, kļuvušas daudz «mobilākas» un var ērti izmantot nodokļu atšķirības dažādās valstīs.
Arī, runājot par sociālo nodokli, patiesībā ikviens, ieskaitot valdības vīrus, piekrīt: tas rada problēmas, jo šā nodokļa likme Latvijā ir ārkārtīgi augsta, 37 % (piemēram, ASV tā ir tikai 15,1 %). Tādējādi faktiski iznāk, ka darba devēja maksājamā sociālā nodokļa daļa sadārdzina darbaspēka cenu, kopumā negatīvi ietekmējot nodarbinātību. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc mazie un vidējie uzņēmumi masveidā izvairās no nodokļu maksāšanas, ieslīdot ekonomikas «ēnu» sektorā. Kurš gan nezina, ka darba devēji nosaka iespējami zemu oficiālo darba algu un, lai izvairītos no neizdevīgajiem sociālā nodokļa maksājumiem, algu darbiniekiem faktiski izsniedz «aploksnē»! Tomēr pensionāriem pensijas jāmaksā, un, lai būtu, no kā, atkal jāceļ sociālā nodokļa latiņa. Bet pat izcilākajiem sportistiem taču var pienākt iespēju robeža!
Ko tādā gadījumā darīt?
Nodokļu ieņēmumi varētu palielināties, ja sociālā nodokļa likmes pazeminātu: tad būtu vairāk maksātāju, kam tas «pa kabatai». Mazinātos «ēnas» ekonomikā, varētu pat palielināties labklājība…
Šāds viedoklis izskanēja Latvijas Demokrātiskās partijas konferencē. Vai nav ģeniāli vienkāršs risinājums? Varbūt ģeniāls gan, taču ne vienkāršs. Vai arī – ne viens, ne otrs. Varbūt vispār nav risinājuma?
